Delfi

Saeimā debates par jauno novadu karti ceturtdien ilga vairāk nekā astoņas stundas.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Deputāts Dzintars Ābiķis (TP) atzina, ka šo reformu par optimālu viņš uzskata 70% gadījumu, bet apmēram 30% - par labojamu.

Pēc viņa domām lielākais trūkums ir tas, ka lielākajos novados, tādos kā Talsu, Kuldīgas, Madonas, Rēzeknes, Daugavpils, Alūksnes, Gulbenes, pieejamība deputātiem neapšaubāmi būs stipri mazāka nekā mazāka izmēra novados. Arī vidējais ievēlēto deputātu skaits uz vienu novadā ietilpstošo pašreizējo pagastu būs mazs, tāpēc iespējams, ka Saeimai vajadzētu apspriest deputātu skaita palielināšanu lielajos novados.

Deputāte Ina Druviete (PS) atgādināja, ka pašreizējie pagasti veidojās laikā, kad Latvijas iedzīvotāju mobilitāte bija ierobežota, katrā teritorijā veidojās savs paradumu kopums etnogrāfijā, kultūrā, folklorā un arī valodā. Tāpat skaidri iezīmējās tā sauktā autonomija - savējais un svešais. Tagad iedzīvotāju mobilitāte ir nesalīdzināmi pieaugusi, tomēr šis pretstats - savējais un svešais - joprojām ir, un tas, iespējams, liek cilvēkiem iestāties par sava pagasta saglabāšanu arī nākotnē. Un to, pēc Druvietes domām, nevar mainīt ar valdības lēmumu, to nevar mainīt ar svītru karte, tas ir izveidojies paaudzēs un paaudzēs arī būs noturīgs. "Un, ja mēs riskējam ar Staļina laika metodēm, kartē velkot svītru, iznīcināt šo kultūrvēsturisko identitāti, mēs riskējam iznīcināt šo latvisko pamatu," uzsvēra Druviete.

Sēdes laikā vairākkārt tribīnē kāpa neatkarīgais deputāts Visvalids Lācis, kurš pauda viedokli, ka novadu reformu ir politiski inscenējusi Tautas partija (TP).

Savukārt deputāts Māris Kučinskis (TP) pauda nožēlu, ka opozīcijas deputāti "visur redz tikai politiskus iemeslus". Kučinskis atgādināja, ka reforma nevienā valstī, nekur nav bijusi populāra. Un nekur tā nav beigusies brīvprātīgi. Tas vienkārši nav iespējams.

Kučinskis arī norādīja, ka viņam ir nepieņemami opozīcijas frakciju aicinājumi "dot brīvību 30 pašvaldībām". Viņš deva mājienu, ka pašvaldības, kas novadu karti ir apstrīdējušas Satversmes tiesā, ir algojušas labus juristus "par kādas partijas naudu".

Pēc Kučinska domām, reformai pretojas vairāku pagastu vadītāji, kuriem ir vienalga, kā jūtas iedzīvotāji, jo viņiem visvairāk rūp savs priekšsēdētāja krēsls.

Kučinskis prognozēja, ka pēc balsojuma par novadu reformu "parlaments sadalīsies tajos, kas ir par to, lai mēs ietu uz priekšu, un tajos, kam vajag tikai politiskās runas, stagnāciju un mīņāšanos uz vietas".

Augusts Brigmanis (ZZS), aizstāvot pašvaldību vadītājus, kas pret novadu reformu ir vērsušies Satversmes tiesā, pauda viedokli, ka viņi domā par to, kā saglabāt mazās skolas, kā uzturēt lauku ceļus, un ka viņiem rūp viss, kas ir saistīts ar komunālo saimniecību. Tāpēc, pēc Brigmaņa teiktā, "ir galīgi lieki pārmest, ka viņi ir kaut kur meklējuši naudu, ka viņi kādu partijas naudu ir izlietojuši".

Brigmanim atkal oponēja Kučinskis, kurš pauda viedokli, ka pašvaldību vadītājiem, kas novadu reformu apstrīd Satversmes tiesā, "nav racionālu argumentu". Apstrīdēta tiekot tikai procedūra - "vienīgais atslēgas caurumiņš, pa kuru viņi var izlīst, lai sagandētu reformu".

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns (TP) debatēs teica, ka ekonomiski vispiemērotākais variants būtu 26 rajonus pārveidot par 26 novadiem, bet tas nav iespējams, jo "ir ļoti daudz politisko kompromisu". Pieņemtā novadu karte, pēc ministra teiktā, "uz doto brīdi ir vislabākais politiskais kompromiss". Pieņemtais likums būs tas ietvars, kurā vietējā līmeņa politiķiem būs iespējas vai nu izdzīvot, vai attīstīties, sacīja ministrs un norādīja, ka tiem, kas aizstāv mazās pašvaldības, ir jāsaprot, ka tām dzīvot būs daudz grūtāk.

Kā ziņots, Saeima šodien pēc daudzus gadus ieilgušām politiskajām diskusijām galīgajā lasījumā pieņēma Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu, kas noteic, ka Latvijā būs 109 novadi.

Par likuma pieņemšanu balsoja 56 deputāti, savukārt pret balsoja 38 deputāti.

Par likumu balsoja Tautas partija, LPP/LC, "Saskaņas centrs", "Tēvzemei un brīvībai"/LNNK, izņemot Pēteri Tabūnu, kā arī Zaļo zemnieku savienības pārstāvis Gundars Daudze.

Balsojumā nepiedalījās Solvita Āboltiņa (JL), Aleksandrs Mirskis (SC) un Linda Mūrniece (JL).

Valdošajā koalīcijā esošā Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) piedāvāja Latvijā izveidot 128 novadus, atsakoties no atsevišķu novadu veidošanas piespiedu kārtā. Šādi radās saspīlējums attiecībās ar citu koalīcijas partneri, reformas galveno virzītāju - Tautas partiju, taču ZZS priekšlikums parlamenta vairākuma atbalstu neguva.

Tāpat likums paredz, ka Latvijā ir deviņas pilsētas ar republikas pilsētas statusu - Daugavpils, Jēkabpils, Jelgava, Jūrmala, Liepāja, Rēzekne, Rīga, Valmiera un Ventspils.

Likums nosaka administratīvo teritoriju un novadu teritoriālā iedalījuma vienību izveidošanas, uzskaites, robežu grozīšanas, administratīvā centra noteikšanas nosacījumus un kārtību, kā arī apdzīvoto vietu statusa noteikšanas, to uzskaites kārtību un institūciju kompetenci šajos jautājumos.

Latvijas Republiku iedala apriņķos, republikas pilsētās un novados.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form