Vienas dienas laikā trīs attālināti sasauktās ārkārtas sēdēs Saeima otrdien, 21. jūlijā, kā steidzamus pieņēma valdības iesniegtos grozījumus likumā, kas dod tiesības anulēt termiņuzturēšanās atļaujas (TUA) un atcelt vīzas Covid-19 dēļ noteikto ierobežojumu pārkāpšanas gadījumā.
Gan par likumprojekta steidzamību, gan par tā atbalstīšanu pirmajā un otrajā lasījumā Saeima lēma lielā vienprātībā, un arī atbildīgās Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas divās sēdēs darbs ritēja raiti un ātri.
Likuma grozījumi stāsies spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. Līdz ar to būs pilnībā stājusies spēkā pagājušā nedēļā valdībā atbalstītā priekšlikumu pakete, lai pēc jūlija sākumā konstatētajiem Covid-19 uzliesmojumiem vairāk ierobežotu un labāk kontrolētu ieceļošanu Latvijā no ārvalstīm, kur ir augsts Covid-19 izplatības līmenis.
Saeimas otrdien pieņemtos grozījumus Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā valdība izskatīja un atbalstīja 15. jūlija sēdē pagājušā nedēļā, kad arī lēma pastiprināt Latvijā ieceļojušo anketēšanu.
Ministru kabinets arī lēma, ka ārzemnieki, par kuriem pieņemts lēmums par uzturēšanās atļaujas izsniegšanu, uzturēšanās tiesības apliecinošo dokumentu var saņemt Latvijas diplomātiskajā vai konsulārajā pārstāvniecībā ārvalstī, ja valsts ir tā saucamajā drošajā sarakstā un uz to neattiecas ieceļošanas ierobežojumi Covid-19 izplatības dēļ.
No 16. jūlija Latvijas pārstāvniecībās ārvalstīs, kurās ir reģistrēta tāda Covid-19 infekcijas izplatība, kas var radīt nopietnu sabiedrības veselības apdraudējumu, tika pārtraukta ilgtermiņa vīzu (kategorija D) pieteikumu pieņemšana.
Valdības iesniegtais likumprojekts Saeimai gan bija jāuzlabo laikā starp pirmo un otro lasījumu, jo Saeimas Juridiskais birojs norādīja, ka grozījumos nav pietiekami skaidri norādīts, kā Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP), kuras uzdevums ir lemt par atļaujas anulēšanu, konstatē pārkāpumu.
Līdz ar to Iekšlietu ministrija otrajam lasījumam iesniedza precizētu likuma pantu, ko Saeima arī atbalstīja. Saeimas pieņemtā grozījumu redakcija paredz, ka PMLP termiņuzturēšanās atļauju ārzemniekam var anulēt vai izsniegto vīzu vai lēmumu par vīzas vai termiņuzturēšanās atļaujas izsniegšanu var atcelt, ja pārvalde ir konstatējusi vai saņēmusi informāciju no Veselības inspekcijas, Valsts policijas vai pašvaldības policijas, ka ārzemnieks pārkāpis normatīvajos aktos noteiktos izolācijas, pašizolācijas, karantīnas vai mājas karantīnas noteikumus vai pulcēšanās ierobežojumu. Minētā lēmuma apstrīdēšana un pārsūdzēšana neaptur tā darbību.
Saeimas pieņemtie likuma grozījumi arī paredz, ka, izskatot jautājumu par pastāvīgās uzturēšanās atļaujas piešķiršanu, reģistrēšanu vai anulēšanu, prombūtne no Latvijas laikposmā no 2020. gada 12. marta līdz 2020. gada 31. decembrim ir uzskatāma par attaisnotu un lēmuma par uzturēšanās atļaujas izsniegšanu vai reģistrāciju derīguma termiņā neieskaita laiku no 2020. gada 12. marta līdz 2020. gada 31. decembrim.
Grozījumi arī tehniski precizē, ka par šajā likumā un uz šā likuma pamata izdotajos Ministru kabineta noteikumos noteikto izolācijas, pašizolācijas, karantīnas vai mājas karantīnas, vai pulcēšanās ierobežojumu neievērošanu piemēro naudas sodu fiziskai personai no divām līdz četrsimt naudas soda vienībām, bet juridiskai personai – no divdesmit astoņām līdz tūkstoš naudas soda vienībām.
Likumprojekta anotācijā norādīts, ka atbilstoši Slimību profilakses un kontroles centra datiem nozīmīga daļa no jaunajiem reģistrētajiem Covid-19 saslimšanas gadījumiem ir konstatēta personām, kuras ieradušās no ārvalstīm, tādēļ jo īpaši svarīgi ir nodrošināt, ka šīs personas, tajā skaitā ārzemnieki, pienācīgi ievēro izolācijas, pašizolācijas un mājas karantīnas noteikumus. Šobrīd spēkā esošais regulējums personām, kuras šos noteikumus neievēro, ļauj piemērot naudas sodu, kas ne vienmēr varētu būt pietiekami atturošs sods ārzemniekiem.
Tādēļ likumprojekts piedāvā noteikt, ka ārzemniekiem izsniegto vīzu vai termiņuzturēšanās atļauju vai lēmumu par vīzas vai termiņuzturēšanās atļaujas izsniegšanu var atcelt, ja ārzemnieks pārkāpis izolācijas, pašizolācijas vai mājas karantīnas noteikumus. Atbilstoši priekšlikumam atcelšana nav obligāta, tā tiek piemērota, izvērtējot individuālo situāciju un atcelšanas samērīgumu, jo īpaši tad, ja ārzemnieks vīzu vai termiņuzturēšanās atļauju ir saņēmis, lai ieceļotu Latvijā ģimenes apvienošanas nolūkā. Tādējādi tiks nodrošināts Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 8. pantā par tiesībām uz privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību ietvertais valsts pienākums veikt individuālu izvērtējumu, ja tiek ierobežotas personas tiesības.
Likumprojekta anotācija arī paskaidro, ka atbilstoši spēkā esošajām Imigrācijas likuma normām pastāv iespēja anulēt ārzemniekiem piešķirtās pastāvīgās uzturēšanās atļaujas, kā arī atteikt izsniegt pastāvīgās uzturēšanās atļaujas gadījumos, kad ārzemnieks pārsniedzis pieļaujamo prombūtnes termiņu no Latvijas. Imigrācijas likumam pakārtotie Ministru kabineta noteikumi arī paredz to, ka lēmums par uzturēšanās atļaujas piešķiršanu ir derīgs trīs mēnešus no tā spēkā stāšanās dienas.
Šo normu spēkā esamība veicina ārzemnieku ieceļošanu no valstīm, kurās pastāv augsta Covid-19 infekcijas izplatība, turklāt no atsevišķām valstīm ieceļošana praktiski nav iespējama, jo ir apturēti regulārie pasažieru pārvadājumi, līdz ar to ārzemnieki, kas atbilst visiem Imigrācijas likuma nosacījumiem un kuriem pieņemts lēmums par uzturēšanās atļaujas piešķiršanu, šo atļauju nevarēs saņemt ieceļošanas ierobežojumu dēļ.
Lai situāciju noregulētu, grozījumos paredzēts līdz gada beigām pagarināt lēmumu par uzturēšanās atļaujas piešķiršanu derīguma termiņu, kā arī noteikt, ka prombūtne, sākot no ārkārtējās situācijas noteikšanas brīža līdz gada beigām ir uzskatāma par attaisnotu, izvērtējot jautājumu par pastāvīgās uzturēšanās atļauju piešķiršanu, reģistrēšanu vai anulēšanu.
"Delfi" jau ziņoja, ka pagājušā pirmdienā valdošās koalīcijas partiju sadarbības sanāksmē politiķi vienojās, ka nepieciešama labāka informācijas aprite par to, kas un no kādām valstīm ieceļo Latvijā laikā pēc ārkārtējās situācijas atcelšanas un Eiropas Savienības ārējo robežu atvēršanas.
Nedēļā pirms tam, kad valdība pēc Covid-19 infekcijas trim uzliesmojumiem sabiedriskās ēdināšanas jomā lēma par ierobežojumu pastiprināšanu, tika aktualizēts arī jautājums par iebraucējiem un pašizolācijas prasību nepildīšanu. Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) arī atjaunoja Starpinstitūciju koordinācijas grupu, lai sagatavotu nepieciešamos priekšlikumus.
