Saeimas deputāti ceturtdien apstiprināja Augstākās izglītības padomes (AIP) sastāvu nākamajam termiņam, taču deputātu uzticību neguva viens no izvirzītajiem locekļiem - Latvijas Studentu apvienības virzītais pārstāvis Edvards Ratnieks. Līdz ar to Saeima AIP ievēlējusi nepilnā sastāvā.
Deputāti atbalstīja kandidātus, kas bija izvirzīti jaunajam sastāvam - Latvijas Zinātņu akadēmijas virzīto Juri Ekmani, Latvijas Mākslas augstskolu asociācijas kandidātu Andri Teikmani, Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas virzīto Initu Tamani, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras izvirzīto Aigaru Rostovski, Latvijas Koledžu asociācijas kandidātu Jāni Rozenblatu, Latvijas Rektoru padomes virzīto Jāni Vētru, Augstskolu profesoru asociācijas kandidāti Tatjanu Volkovu, Latvijas Darba devēju konfederācijas virzīto Vilni Rantiņu, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības izvirzīto Ilzi Trapencieri un Privāto augstskolu asociācijas virzīto Juri Zaķi.
No šiem kandidātiem pieci strādā esošās AIP sastāvā - Jānis Vētra, Aigars Rostovskis, Jānis Rozenblats, Juris Ekmanis un Ratnieks. Izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis apsveic ar ievēlēšanu padomes sastāvā jaunos kandidātus, portālu "Delfi" informēja ministra pārstāvis Reinis Tukišs. Ķīlis pauž gandarījumu, ka jaunajā AIP nav ievēlēts Ratnieks, kurš "tā vietā, lai pārstāvētu studentu intereses, līdz šim drīzāk pārstāvēja atsevišķus rektorus un nedefinētas politiskas intereses".
"Šī ir skaidra norāde, ka studentiem jāmeklē cits līderis, kurš pārstāvētu visus studentus un būtu ieinteresēts un atvērts augstākās izglītības vides uzlabošanai," norāda ministrs.
Vienlaikus ministrs pauž nožēlu par iepriekšējās AIP locekļu, tostarp tās vadītāja Jāņa Vētras, pārvēlēšanu padomes jaunajā sastāvā, neskatoties uz to, ka ministrija bija sagatavojis plašu argumentāciju par padomes neizdarībām. Ķīlis norāda - jau janvārī gaidāmie audita rezultāti AIP veiktajam Studiju programmu izvērtējuma projektam var parādīt padomes iepriekšējo sastāvu pavisam netīkamā gaismā.
Ministrs cer, ka deputātiem savs balsojums nebūs jānožēlo. Viņš arī sola, ka Izglītības un zinātnes ministrija rūpīgi sekos līdzi AIP darbam, lai tā pildītu likumā noteiktās funkcijas, viņš apliecinājis.
Tagad Latvijas Studentu apvienībai būs atkārtoti jāizvirza kandidatūra uz AIP, jo padome bez studentu pārstāvja nevar darboties. Ratnieks pēc Saeimas balsojuma žurnālistiem atzina, ka viņu Saeimas balsojums nepārsteidz. Viņš gan uzskata, ka, strādājot padomē kā studentu pārstāvis, ir gājis pareizā virzienā, ja reiz par viņa kandidēšanu izvēršas tik plašas debates.
Ratnieks komisijā darbosies vismaz līdz februāra beigām, kad beidzas viņa darbības termiņš komisijā, jo viņš tajā sācis darboties citā laikā kā pārējie locekļi. Savukārt par to, ko Latvijas Studentu apvienība izvirzīs par kandidātu uz AIP, būs jālemj vēlāk, viņš piebilda.
Tāpat Ratnieks pauda - ironiski, ka visi AIP virzienā raidītie pārmetumi skar arī izglītības ministru Ķīli, kurš ir šīs padomes loceklis.
Izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis šim balsojumam pievērsis pastiprinātu uzmanību, bilstot - AIP sastāvs, par kādu Saeimas deputāti būs nobalsojuši, būs rādītājs tam, cik daudz deputātu reāli atbalsta pārmaiņas augstākajā izglītībā. Izglītības un zinātnes ministrija iebilst pret atkārtoti virzīto AIP locekļu kandidatūrām un norāda, ka padome ir tikai daļēji pildījusi Augstskolu likumā noteiktos uzdevumus un funkcijas.
Ministrija iepriekš lūdza deputātus izvērtēt nepieciešamību noraidīt to institūciju nominētos padomes locekļu kandidātus, kuru izvirzītie pārstāvji pašlaik darbojas padomes sastāvā.
Pirms balsojuma par AIP locekļiem uz turpmākajiem četriem gadiem Saeimas sēdē izvērtās stundām ilgas debates.
Reformu partijas (RP) frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Vjačeslavs Dombrovskis aicināja deputātus neatbalstīt tos kandidātus uz AIP, kuri jau ir padomes sastāvā, jo pašreizējā padome ir sinonīms neizdarībai un pašapmierinātībai. To apliecinot fakts, ka AIP četru gadu laikā "nav neko izdarījis augstākās izglītības uzlabošanā - Latvijas augstskolas augstu nekotējas starptautiskajos reitingos; sarunas par to, ka augstskolu skaits Latvijā būtu samazināms, sākušās tikai pēdējā laikā.
Deputāte un Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) parlamentārā sekretāre Inga Vanaga (RP) aicināja katru deputātu izvērtēt savu atbildību, ņemot vērā, ka līdzšinējo padomes locekļu nepārvēlēšana būs solis pretī pārmaiņām augstākās izglītības sektorā. Savukārt deputāts Jānis Vucāns (ZZS) teica, ka nav pareizi un simetriski, ka AIP sastāvu apstiprina Saeimas deputāti, kuri nevar pārzināt izglītības un zinātnes jomu. To būtu jālemj jomas profesionāļiem, piebilda deputāts.
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vadītāja Ina Druviete ( V) debatēs uzsvēra, ka ir pārāk daudz neatbildētu jautājumu saistībā ar ministra iecerētajām reformām augstākajā izglītībā, kā arī to, kā jāturpina strādāt AIP. Ir bijušas vairākas diskusijas par izglītības, tostarp augstākās izglītības attīstību nākotnē, taču tajās izglītības ministrs "nav uzskatījis par svarīgu piedalīties" un "bēga no konkrētām atbildēm", tāpēc diskusijā Saeimā būs aicinātas visas iesaistītās puses.
Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa ( V) no tribīnes pauda, ka izveidojusies situācija - ir "labās reformas" izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa vadībā, un vienīgais iemesls to neīstenošanai ir "vecie stagnāti", viņu vidū AIP. Tomēr nav izprotams dalījums "labie" jaunie un "sliktie" vecie vai padomē jau strādājušie, jo "man nav konkrētu pierādījumu par to, ka tie, kuri tur bijuši, ir sodāmi par neizdarību".
Āboltiņa arī pamācoši norādīja, ka, meklējot problēmas kādā nozarē, jāsāk pašiem ar sevi. Viņa teica, ka tā arī nav redzējusi Ķīļa reformu plānu, līdz ar to viņai bijusi liegta iespēja to novērtēt un izteikt atzinumus par labu vai par sliktu konkrētām reformām. "Kur ir Ķīļa reformu plāns? Kur viņš ir? Sāksim katrs ar sevi! Vai esam gatavi mērķiem, ko izvirzām," teica Saeimas priekšsēdētāja.
Viņa piekrita, ka Saeimā ir nepieciešamas plašākas debates par to, kas notiek Latvijas izglītībā. Tomēr arī publiskajā telpā izskanējuši dažādi redzējumi par izglītības sistēmu Latvijā. Ķīlis ir publiski pateicis, ka "nozarē viss ir slikti" un par to jāaizdomājas jauniešiem, turpretī akadēmiķis Jānis Stradiņš publiskajā telpā izteicies, ka Latvijai ir par ko lepoties un viena no šīm lietām ir arī izglītība, teica Āboltiņa.
