Tiesībsargs Juris Jansons pieteikumā ST paudis viedokli, ka viņa apstrīdētās normas Ceļu satiksmes likumā neatbilst Satversmei, jo tās neuzliek pienākumu noskaidrot braukšanas ātruma pārkāpēju un pieļauj, ka par ātruma pārsniegšanu var tikt sodīta persona, kura pārkāpumu nav izdarījusi. Pēc tiesībsarga uzskata, šāds regulējums neatbilst nevainīguma prezumpcijai.
Savukārt Saeima uzskata, ka šīs normas atbilst Satversmes 92.pantam, kas noteic, ka ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā un ikviens uzskatāms par nevainīgu, iekams viņa vaina nav atzīta atbilstoši likumam.
Saeima neuzskata, ka tiesībsargs būtu argumentējis, kādā veidā apstrīdētās normas varētu neatbilst Satversmes pantam, norādīts parlamenta atbildē Satversmes tiesai.
Parlaments atgādina, ka ST jau savulaik atzinusi, ka nevainīguma prezumpcija ir viens no svarīgākajiem tiesiskas valsts pamatprincipiem, tajā pašā laikā norādot, ka tā galvenokārt izpaužas kriminālprocesā. Šāda secinājuma pamatošanai ST atsaukusies uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksi.
Saeima norāda, ka apstrīdētajās normās paredzētā personas sodīšana Latvijas nacionālajās tiesībās nav kvalificējama kā kriminālsods, bet gan kā administratīvais sods.
Tiesībsargs savukārt uzskata, ka jebkurš administratīvais pārkāpums, ja par to var piespriest naudas sodu, automātiski uzskatāms par krimināllietu konvencijas izpratnē. Saeima nepiekrīt šim viedoklim, jo sankcijai par pārkāpumu jābūt tik būtiskai, lai to varētu pielīdzināt kriminālsodam.
Krimināllikums paredz, ka krimināllietās naudas sods nosakāms triju līdz divsimt minimālo mēnešalgu apmērā, taču, ņemot vērā Ceļu satiksmes likumu, bargākais sods, ko persona var saņemt par pārkāpumu, kas fiksēts ar fotoiekārtu, neapturot transportlīdzekli, ir 400 latu, atgādina parlaments.
Ņemot vērā iepriekš minēto, bargākais iespējamais administratīvais sods nesasniedz krimināltiesībās pieļaujamo minimālā naudas soda apmēru. Līdz ar to Saeima uzskata, ka Ceļu satiksmes likumā ietvertais regulējums, kā arī Administratīvo pārkāpumu kodeksā noteiktie naudas soda minimālie apmēri neļauj atzīt sodus par kriminālsodiem konvencijas izpratnē.
"Saeima vērš Satversmes tiesas uzmanību uz to, ka apstrīdētajās normās paredzētā procedūra nav uzskatāma par krimināllietu konvencijas izpratnē. Ja attiecīgā procedūra nav uzskatāma par krimināllietu konvencijas izpratnē, tad tā neietilpst konvencijas un Satversmes 92. panta tvērumā," norāda Saeima.
Līdz ar to nav konstatējama apstrīdēto normu neatbilstība konvencijai un Satversmes pantam. Ņemot vērā iepriekš minēto, parlaments lūdz ST atzīt tiesībsarga apstrīdētās Ceļu satiksmes likuma panta daļas par atbilstošām Satversmes pantam.
Līdz ar Saeimas atbildes raksta saņemšanu pagaidām nav precīzi zināms, kad ST pēc tiesībsarga pieteikuma ierosināto lietu varētu izskatīt. ST priekšsēdētāja palīdze Līna Kovalevska aģentūrai BNS teica, ka pagaidām lieta tiek gatavota un tam ir laiks līdz 28.novembrim. Kad lieta būs sagatavota izskatīšanai, nākamais solis būs rīcības sēde, un tajā arī būs jālemj par izskatīšanas datumu.