Saeima ceturtdien, 10. februārī, galīgajā lasījumā atbalstīja likumu par labas gribas atlīdzinājumu Latvijas ebreju kopienai saistībā ar holokausta dēļ zaudētajiem īpašumiem. Likumprojekts paredz 10 gadu laikā izmaksāt ebreju kopienai 40 miljonu eiro kompensāciju.
Pēc vairāku stundu garām diskusijām likumu atbalstīja 64 deputāti, bet pret balsoja 21.
Jauns likums pieņemts, lai likvidētu vēsturiskās netaisnīgās sekas, kas radušās nacistiskā totalitārā režīma īstenotā holokausta un padomju komunistiskā totalitārā režīma darbības rezultātā Latvijas teritorijā.
Pirms Otrā pasaules kara ebreju reliģisko organizāciju, kopienas un tās locekļu īpašumā bija skolas, bāreņu nami, slimnīcas, kultūras nami. Nacistiskās Vācijas okupācijas laikā no 1941.gada līdz 1945.gadam Latvijā tika noslepkavoti aptuveni 75 000 ebreju - Latvijas pilsoņu -, un tas bija smagākais noziegums pret cilvēci, kāds jebkad veikts Latvijas teritorijā. Ebreji zaudēja grūti nosakāma apjoma privātos īpašumus. Ņemot vērā, ka kara rezultātā tika iznīcināti bijušo īpašnieku mantinieki un reliģisko organizāciju un kopienu tiesību pārņēmēji, daudzus nekustamos īpašumus denacionalizācijas kārtībā nebija iespējams atgūt, norādīts likuma projekta anotācijā.
Likuma projekta anotācijā uzsvērts, ka Latvijas Republika nav vainojama ebreju īpašumu atņemšanā un holokaustā, taču būtu ētiski un taisnīgi, ja valsts ar labu gribu atlīdzinātu Latvijas ebreju kopienai par nekustamajiem īpašumiem, kuri pēc 1991.gada 23.augusta nonāca Latvijas Republikas īpašumā, nevis pie to īstajiem saimniekiem vai mantiniekiem.
Atlīdzinājumu varēs izmantot vienīgi likumā noteiktajiem mērķiem un pasākumiem Latvijā, kā arī sociālās un materiālās palīdzības sniegšanai tiem Latvijas teritorijā holokaustā cietušajiem, kuri dzīvo ārpus Latvijas.
Piešķirtos līdzekļus Latvijas ebreju kopienas restitūcijas fonds drīkstēs izmantot tikai tādu pasākumu un projektu finansēšanai Latvijā, kuri saistīti ar reliģiju, kultūru, izglītību, zinātni, veselības aprūpi, vēsturi, sportu, labdarību, Latvijas ebreju kultūrvēsturiskā mantojuma atjaunošanu un saglabāšanu. Tāpat tos varēs izmantot Latvijas ebreju draudžu un kopienu padomē ietilpstošo organizāciju darba atbalstam, Latvijas sabiedrības integrācijas, vienotības un pilsoniskās sabiedrības attīstības veicināšanai, kā arī ebreju kopienas un fonda īpašuma apsaimniekošanai. Neievērojot šo normu, fonda padome būs tiesīga pieprasīt valsts budžeta līdzekļu saņēmējam atmaksāt tam piešķirtos līdzekļus.
Ar šo likumu atlīdzinājums Latvijas ebreju kopienai būs galīgs, un līdz ar to tiks izbeigtas jebkādas citas prasījuma tiesības Latvijas ebreju kopienai un Rīgas ebreju reliģiskajai draudzei par atsavināto nekustamo īpašumu.
Jau iepriekš Saeimas atbildīgā komisija uz likumprojekta otro lasījumu saņēma virkni priekšlikumu, kas paredzēja mainīt likumprojekta nosaukumu, lai atbalsts attiektos arī uz citām etniskajām grupām un finansējums būtu izlietojams galvenokārt šo kopienu īpašumu uzturēšanai, atmiņas institūciju darbībai un kultūras pasākumiem.
Piemēram, Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!" –"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" (NA) rosināja likumprojekta nosaukumā un visā tekstā aizvietot vārdu salikumu "ebreju kopiena" ar vārdu salikumu "totalitāro režīmu upuri". Tādējādi NA piedāvāja paplašināt likumprojekta tvērumu, proti, paredzot izmaksāt atlīdzību visiem totalitāro režīmu upuriem: ebrejiem, romiem un latviešiem.
Arī opozīcijas deputāts Ralfs Nemiro (Neatkarīgie) rosināja mainīt likumprojekta nosaukumu uz "Labas gribas atlīdzinājuma Latvijas kopienām likums". Arī viņš aicināja neaizmirst citas kopienas, kuras ir cietušas. Savukārt opozicionārs Viktors Valainis (ZZS) rosināja likumprojektu pārsaukt uz "Labas gribas atlīdzinājuma Latvijas ebreju kopienai un biedrībai "Latvijas Mazpulki" likums". Šie priekšlikumi neguva Saeimas vairākuma atbalstu.
No 47 iesniegtajiem priekšlikumiem teju 20 iesniedza NA frakcija vai tās pārstāvis Edvīns Šnore. Nedaudz vairāk nekā 10 tehniski precizējošus priekšlikumus bija iesniedzis Saeimas Juridiskais birojs.
Portāls "Delfi" jau vēstīja, ka kopumā zaudējumi, kas radušies, ebreju kopienai nespējot atgūt denacionalizācijas procesā padomju okupācijas laikā nelikumīgi atsavinātos nekustamos īpašumus, ir 47 809 102 eiro. Tie aprēķināti apzinot uz 1940. gada 16. jūniju ebreju kopienai piederējušos īpašumus un balstoties uz konkrēto nekustamo īpašumu kadastrālo vērtību 2018. gada 31. decembrī.
Likumprojektā rosināts kompensēt zaudētos īpašumus Aizputē, Bauskā, Cēsīs, Dagdā, Daugavpilī, Gostiņos, Grobiņā, Jaunjelgavā, Jēkabpilī, Jūrmalā, Kandavā, Krāslavā, Krustpilī, Rīgā, Sabilē, Saldū, Talsos, Tukumā, Varakļānos, Ventspilī, Viļānos un Subatē.
Atlīdzinājumu ebreju kopienai vēsturiskā netaisnīguma mazināšanai plānots īstenot no 2023. gada 1. janvāra līdz 2032.gada 31. decembrim. Saskaņā ar likumprojektu, atlīdzinājumu paredzēts iekļaut gadskārtējā valsts budžeta likumā atsevišķā budžeta programmā "Līdzekļi nodibinājumam 'Latvijas ebreju kopienas restitūcijas fonds'" un plānots izmaksāt pa vienādām daļām desmit gadu laikā, izmaksājot to katru gadu. Fondam piešķirtie valsts budžeta līdzekļi tiek glabāti Valsts kasē.
Jautājums par ebreju īpašumu restitūciju Saeimā ir diskutēts jau vairāk nekā 14 gadus. Intervijā pirms prezidenta vēlēšanām Egils Levits norādīja, ka nav mainījis savu pozīciju šajā jautājumā. Proti, viņš aizvien ir pret īpašumu atdošanu ebrejiem.
"Delfi" jau rakstīja, ka 2016. gadā Saeima pieņēma likumus, kas noteica piecu īpašumu nodošanu bez atlīdzības Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomei. Ebreju kopienai toreiz tika nodota ēka Abrenes ielā 2, Rīgā, ēka Ernesta Birznieka-Upīša ielā 12, Rīgā, ēka Ludzas ielā 25, Rīgā, ēka Kļavu ielā 13, Jūrmalā, kā arī ēka Lielajā ielā 31, Kandavā.
Tomēr jautājums par ebreju īpašumu restitūciju ir bijis aktuāls jau daudzus gadus iepriekš – ir bijuši vairāki citi ierosinājumi par kompensācijām, tomēr par tiem nekad netika izdevies panākt politisku vienošanos.
