Saeima ievēl žurnālistus Kalderausku un Eglīti par NEPLP locekļiem
Foto: Saeimas administrācija

Saeima ceturtdien, 13. februārī, par Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) locekļiem ievēlēja žurnālistus Ievu Kalderausku un Jāni Eglīti. Abus kandidātus no vairāk nekā desmit pieteiktajiem izvēlējās Saeimas Cilvēktiesību un Sabiedrisko lietu komisija pēc publiskas iztaujāšanas, un politiķi apgalvoja, ka atšķirībā no citām reizēm šoreiz par NEPLP locekļu kandidātiem nebija iepriekšējas politiskas vienošanās. Jau pēc komisijas balsojuma ar kandidātiem tikās arī lielākā daļa Saeimas frakciju.

Par Kalderausku nobalsoja 73 deputāti, pret bija 18. Par Eglīti nobalsoja 70, pret bija 19 deputāti. Pret abiem kandidātiem balsoja frakcija "Saskaņa".

Saeimas Cilvēktiesību un Sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētājs Artuss Kaimiņš pirms balsojuma kolēģiem pastāstīja, ka komisijā bija vienprātība par Kalderausku, bet otrs labākais rezultāts bijis Eglītim. Kaimiņš atgādināja, ka sākotnēji konkursā pieteicās tikai trīs kandidāti, bet otrā piegājienā, pieaicinot personāla atlases kompāniju, vēl 14. Vēlāk gan trīs savu dalību atsauca, tāpēc komisijā tika uzklausīti 14.

Vjačeslavs Dombrovskis (S) debatēs norādīja, ka par kandidātiem tomēr panākta vienošanās valdošajā koalīcijā, un kritizēja Jutas Strīķes (JKP) iepriekš teikto, ka amatpersonas nevajag ievēlēt ar opozīcijas balsīm. Deputāts pārmeta nevienlīdzīgu attieksmi pret visiem ievēlētajiem deputātiem. Viņš vērsa abu NEPLP kandidātu uzmanību, ka koalīcija tos padarīs par sava biroja darbiniekiem un pieprasīs politisko lojalitāti tai. Dombrovskis jautāja viņiem, vai esat gatavi kļūt par bruģakmeni ceļā uz totalitāru sabiedrību, un pārmeta JKP un koalīcijai vēlmi kontrolēt sabiedriskos medijus. "Saskaņa" balsos pret, paziņoja Dombrovskis.

Kaimiņš Dombrovskim jautāja, uz cik komisijas sēdēm viņš bijis un vai ir runājis ar saviem kolēģiem komisijā, kuri vienbalsīgi balsoja par Kalderausku. "Tā nav godīgi darīt," Dombrovska rīcību raksturoja Kaimiņš. Viņš arī aicināja ZZS deputātu Māri Kučinski no Saeimas tribīnes visiem pastāstīt, cik nepolitizēts bija process. Kaimiņš kandidātu atlases procesu raksturoja kā labāko, kas bijis par NEPLP kandidātiem līdz šim.

"Attīstībai/Par" deputāte Vita Anda Tērauda atzina, ka NEPLP priekšā stāvošais pārmaiņu process nebūs viegls, kā arī iezīmēja, kādus uzdevumus sabiedrība sagaida no padomes. Par lielu izaicinājumu, kas prasa jaunus rīkus un jaunu rīcību, Tērauda nosauca informatīvas telpas aizsardzību un dezinformācijas apkarošanu, vienlaikus nekaitējot vārda brīvībai. Deputāte pauda pārliecību, ka abu kandidātu pieredze žurnālistikā ļaus viņiem to izdarīt.

Dagmāra Beitnere-Le Galla (JKP) apstiprināja, ka komisija centās iedibināt jaunu praksi, ka kandidātu izvēle nav politizēta. Viņa atgādināja, ka Saeima piešķīra naudu personāla atlases kompānijai, kas uzrunāja un iedrošināja virkni kandidātu piedalīties konkursā.

Nacionālās apvienības deputāts Aleksandrs Kiršteins pauda sašutumu par jēlību birumu LNT raidījumā "Pirmais randiņš", kas tiek rādīts 20.00 jeb laikā, kad bērni vēl nav aizgājuši gulēt. Deputāts uzskata, ka NEPLP būtu jāreaģē uz tādām rupjībām un jēlībām. Kiršteinam bija pretenzijas arī par to, ka tiek joprojām translēts "Pirmais Baltijas kanāls", lai gan tā īpašnieks esot sankciju sarakstā.

Māris Kučinskis (ZZS) paslavēja Kaimiņu par darbu pēc labākās gribas, lai gan uz beigām jau tomēr process nebijis tik tīrs no politikas. Piemēram, Kārlis Seržants esot ticis atzīts par labāko kandidātu, bet saistības ar ZZS dēļ viņa kandidatūra netika nopietni izskatīta. Arī Roberta Putņa gadījumā par šķērsli kļuva piederība partijai "Progresīvie". Kučinskis solīja ZZS atbalstu balsojumā Kalderauskai, kura jau komisijā vienprātīgi novērtēta, kā arī zināmā avansā Eglītim.

Pie frakcijām nepiederošais Aldis Gobzems sacīja, ka nav jākaunās no politiskām simpātijām un amatiem jāizvēlas labākie profesionāļi. Gobzems norādīja, ka no Eglīša darbības sociālajos tīklos jaušamas viņa simpātijas "Vienotībai", bet tas neliedz balsot par viņu. Gobzems sacīja gan, ka nebalsošot par Kalderausku, jo viņa neesot centusies pārliecināt visus Saeimas pārstāvjus par savu atbilstību šim amatam.

"Jaunās Vienotības" pārstāvis un atbildīgās komisijas loceklis Andrejs Judins teica, ka darbs pie atlases noritēja godīgi un ka visu interesēs ir, lai NEPLP darbotos profesionāli.

JKP deputāts Krišjānis Feldmans sacīja, ka NEPLP ir liela loma informatīvās telpas aizsardzībā un ka ilgstoši ir bijušas problēmas ar Kremļa propagandas kanālu darbības ierobežošanu. Deputāts arī uzsvēra, ka JKP ir svarīgi, lai mediju telpa tiktu piepildīta ar latvisku saturu.

Žurnālisti ar pieredzi


Abi apstiprinātie NEPLP locekļi bija to četru kandidātu starpā, par kuriem visaugstāko vērtējumu bija devusi Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu Sabiedriski konsultatīvā padome. Tā pēc Saeimas komisijas lūguma bija izvērtējusi visu kandidātu CV, kā arī uzklausījusi kandidātu redzējumu 15 minūšu intervijās.
Konsultatīvā padome no vairāk nekā desmit kandidātiem visaugstāk novērtēja Ilmāru Šlāpinu, Jāni Eglīti, Robertu Putni un Ievu Kalderausku.

Konsultatīvās padomes vērtējums atbildīgās Saeimas Cilvēktiesību un Sabiedrisko lietu komisijas deputātiem bija pieejams, sākot kandidātu iztaujāšanu komisijā janvāra vidū. Rekomendācijas vēstuli Kalderauskas kandidatūrai bija parakstījusi arī Latvijas Raidorganizāciju asociācija. Jau pēc kandidātu iztaujāšanas Saeimas komisijā oficiālu rekomendāciju par Kalderausku un Eglīti sniedza arī Latvijas Žurnālistu asociācija.

Kalderauska kopš 2020. gada sākuma ir TV3 Ziņu dienesta žurnāliste, kas līdz LNT Ziņu dienesta likvidēšanai LNT bija strādājusi kopš 2013. gada. Kalderauskai ir bakalaura grāds uzņēmējdarbības vadībā, studējusi arī starptautiskos ekonomiskos sakarus Latvijas Universitātē. No 2004. gada līdz 2013. gadam strādājusi par žurnālisti un redaktori laikrakstā "Dienas Bizness". Strādājusi arī ziņu aģentūrā "BNS", kā arī sniegusi grāmatvedības pakalpojumus.

SIA "E Komunikācijas" valdes loceklis, žurnālists Jānis Eglītis ilgus gadus (2005-2019) nostrādājis TV3 Ziņās, bet nesenās reorganizācijas laikā sadarbību izbeidza. Pirms tam strādājis ziņu aģentūrā "LETA". Eglītim ir Latvijas Universitātē iegūts politikas zinātņu bakalaura grāds.

"Delfi" ja rakstīja, ka janvārī Saeimas komisijā tika uzklausīti NEPLP locekļa amata kandidāti. Kalderauska kā svarīgākos darbus nosauca NEPLP reputācijas atjaunošanu, pieņemot atklātus un caurskatāmus lēmumus, komercmediju attīstības un mediju vides konkurētspējas veicināšanu, kā arī lēmumu pieņemšanu par informatīvās telpas stiprināšanu. Runājot par NEPLP reputāciju, Kalderauska atturējās nosaukt un kritizēt konkrētas personālijas.

Tā kā LNT Ziņu dienesta slēgšanas brīdī Kalderauska strādāja tajā, sēdē saruna vairākkārt savērpās ap šo Latvijas mediju vidi satricinājušo notikumu, cenšoties analizēt, ko vajadzēja darīt citādi, lai tā nenotiktu nākotnē. Kalderauskai nebija gatavas receptes, kas bija un ir darāms, bet viņa atzina, ka sabiedrības dienas kārtībā "mediju jomas jautājumi ir jāpaceļ augstāk, jo runa ir par nacionālo drošību".

Deputāte Dagmāra Beitnere-Le Galla (JKP) vaicāja Kalderauskai, kas NEPLP darāms, lai aizsargātu mūsu valsts informatīvo telpu. Kandidāte atbildēja, ka tas ir vairāk tiesību jautājums un viņa nejūtas tik stipra tiesību jautājumos, taču būtu vairāk jāiedziļinās, kāda ir NEPLP kompetence un likumīgās iespējas ierobežot Latvijai naidīgas informācijas izplatīšanu.

Kalderauska tika iztaujāta arī par viņas redzējumu par bezmaksas apraides attīstību un komercmediju interesi tajā piedalīties. Kandidātei nācās arī detalizētāk skaidrot rakstveida vīzijā minēto reklāmas ierobežojumu pārskatīšanu. Kalderauska sacīja, ka neatbalsta ātro kredītu reklamēšanu, bet tagad ir aizliegta jebkāda kredītu reklāma, kas ietekmē mediju ienākumus, uz ko norādījusi arī Kultūras ministrija.

Ņemot vērā LNT gadījuma dēļ izskanējušo informāciju par žurnālistu sociālo neaizsargātību, saņemot tikai autoratlīdzības, Kalderauska atzina, ka TV3 tagad noslēdzis ar žurnālistiem līgumus ar visām sociālajām garantijām. NEPLP lomu šādā jautājumā Kalderauska saskata kā informējošu un konsultējošu, kā arī padome var ietekmēt gadījumos, kad komercmediji pretendē uz sabiedrisko pasūtījumu. To varētu piešķirt tikai gadījumos, ja ir atbilstoši darba līgumi un garantijas žurnālistiem.

Savukārt Eglītis kā motivāciju dalībai konkursā minēja savu novērojumu, ka mediji Latvijā ir vāji, tajā skaitā gan sabiedriskie, gan komercmediji. Uzskatot par svarīgu lielāka finansējuma piešķiršanu medijiem, Eglītis deputātiem atgādināja, ka politiķi partijām finansējumu palielinājuši un pēc jauniem nosacījumiem to jau sāks saņemt šonedēļ.

Pēc Artusa Kaimiņa aicinājuma vērtējot NEPLP darbu, Eglītis atzina, ka tā atrodas sava veida skrūvspīlēs, kur no vienas puses Saeima un politiķi, bet no otras novājināti un neapmierināti mediji. Viņš arī atgādināja par NEPLP darbā iebūvēto interešu konfliktu, vienlaikus uzraugot komercmedijus un pārstāvot sabiedriskos medijus. Eglītis neslēpa sašutumu par NEPLP savulaik izdarīto LTV vadības izvēli, kā arī pauda viedokli, ka būtu jāvērtē sabiedriskā pasūtījuma naudas izmantošanas efektivitāte. Kandidāts rosināja ar īpašiem sabiedriskā labuma testiem vērtēt LTV un Latvijas Radio darbu.

Eglītim ir arī savs skatījums par to, kā efektīvāk ierobežot Krievijas kanālu darbu Latvijā, ko pēc viņa domām jau var izdarīt pašlaik. Arī Eglītim bija jāatbild uz jautājumu par reklāmas ierobežojumu mīkstināšanu. Viņš atzina, ka komercmedijiem trūkst naudas, tāpēc kredītu reklāmas pilnīgs aizliegums būtu jāpārskata, jo mediju stiprināšana ir minēta visos valsts stratēģiskajos dokumentos. Viņš arī saskata problēmu, ka nav līdzīgi reklāmas aizlieguma kritēriji televīzijā un internetā.

Sarunā ar deputātiem Eglītis arī pauda viedokli, ka Latvijā nepieciešams trešais televīzijas ziņu dienests, lai būtu patiesa konkurence un kvalitatīvs saturs. Laikā, kad sabiedriskie mediji izies no reklāmas tirgus, kādam no komercmedijiem varētu būt vieglāk tādu dienestu izveidot un attīstīt.

Saskaņā ar Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumu kandidātam jābūt Latvijas pilsonim, kam deklarētā dzīvesvieta ir Latvijā. Uz šo amatu var pretendēt personas ar augstāko izglītību, vismaz piecus gadus ilgu profesionālo vai akadēmisko pieredzi plašsaziņas līdzekļu, izglītības, kultūras, zinātnes vai cilvēktiesību jomā, kā arī ar labu reputāciju.

Likums arī noteic – kandidāts nedrīkst būt politiskās partijas vai politisko partiju apvienības amatpersona, elektroniskā plašsaziņas līdzekļa kapitāla daļu (akciju) īpašnieks, kā arī sodīts par tīšu noziegumu, ja viņš nav reabilitēts vai sodāmība nav dzēsta vai noņemta. Tāpat par NEPLP locekļa amata kandidātiem var kļūt tikai tādas personas, kuras ir tiesīgas saņemt speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam.

NEPLP locekļus amatā pēc Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas ierosinājuma uz pieciem gadiem apstiprina Saeima. Aicinājums pieteikt NEPLP locekļu amata kandidātus tika izsludināts, ņemot vērā, ka Saeima pērnā gada 2. maija sēdē atbalstīja Guntas Līdakas atbrīvošanu no NEPLP locekļa amata un 10. oktobra sēdē lēma par Daces Ķezberes atbrīvošanu no amata ar 15. decembri.

Tags

Jaunā Vienotība Aldis Gobzems Aleksandrs Kiršteins Artuss Kaimiņš Kārlis Seržants LNT Māris Kučinskis NEPLP Partija "Progresīvie" Saeima Saskaņa TV3 Vjačeslavs Dombrovskis
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form