DZINTARS ĀBIĶIS, 7.Saeimas deputāts, Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs, dzimis 1952.gadā Ventspilī, 1980.gadā absolvējis Latvijas Valsts universitāti (LVU) ģeogrāfijas pasniedzēja specialitātē.

Pirms Tautas partijas bijis Latvijas Zaļās partijas (1990-1992) un "Latvijas Ceļa" biedrs.

Ābiķis strādājis par ģeogrāfijas skolotāju Rīgas 41.vidusskolā (1979-1990), bijis Augstākās padomes deputāts no Latvijas Tautas frontes (1990-1993).

Divreiz precējies, no pirmās laulības ir dēls Ernests.

2002.gada jūnijā Saeimas deputāts Ābiķis saņem vēstuli ar nezināmas izcelsmes pulverīti. Eksperti sūtījumu pārbaudīja un konstatēja, ka pulveris nav bīstams veselībai. 4.jūnijs bija Ābiķa dzimšanas diena, un kā vienu no apsveikumiem viņš saņēma vēstuli ar baltu pulveri un tekstu: "Tas tev par valodu dzimšanas dienā!" Deputāts uzskatīja, ka sūtītāji bijuši nacionālboļševiki.

ANDRIS ĀRGALIS, Rīgas domes deputāts, dzimis 1944.gadā Naukšēnos, 1969.gadā absolvējis Latvijas Lauksaimniecības akadēmiju (LLA) pārtikas produktu tehnoloģijas specialitātē.

Ārgalis ir arī Latvijas Olimpiskās komitejas izpildkomitejas loceklis, ASF "Turaidas pils atbalsta fonds" valdes priekšsēdētājs, Atklātā sabiedriskā fonda "Tēvzeme" valdes loceklis, SIA "Delfa" ārējo jautājumu konsultants.

Darbojies PSKP, apvienībā "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK, no kuras izstājās 2001.gada decembrī, 2002.gada martā iestājās Tautas partijā.

Strādājis Daugavpils vitamīnu un spirta rūpnīcā par galveno inženieri, septiņdesmito gadu vidū pievērsies puķu biznesam, strādājis pārtikas rūpniecības ministrijas sistēmā, 14 gadus bijis sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumu direktors, bijis Dārzkopības un biškopības biedrības valdes priekšsēdētājs.

No 1996. līdz 1997.gadam bijis Rīgas Vidzemes priekšpilsētas direktors, bijis "Latvijas balzama" padomes loceklis, pilnvarnieks valsts a/s "Rīgas Tirdzniecības osta", Valsts nekustamā īpašuma aģentūras padomes loceklis, Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks (1997-2000), Rīgas domes priekšsēdētājs (2000-2001).

Precējies, meita Indra, dēls Ulfs.

Saeimas deputāts Andrejs Klementjevs (PCTVL) kā privātpersona 2002.gada janvārī vērsās Ģenerālprokuratūrā par Rīgas domnieka Ārgaļa izteikumiem decembra žurnālā "Rīgas Laiks", kas vērsti pret krievu tautības cilvēkiem un kurus daļēji pārpublicēja "Neatkarīgā Rīta Avīze." Žurnālā stāstot par produktu iznešanu no gaļas kombināta, kur padomju laikā Ārgalis ir bijis praksē, viņš sacīja: "Latvietis struktūrā absolūti nebija piemērots padomju sistēmai. Ja krievs ģenētiski ir radīts zagšanai un slinkošanai, tad latvietis ir absolūti bailīgs zaglis. Nu, nav kvalitatīvs, viņam ir lielas problēmas." Satversmes aizsardzības birojs par notikušo krimināllietu neierosina.

GUNDARS BĒRZIŅŠ, finansu ministrs, dzimis 1959.gadā Jēkabpils rajonā, 1983.gadā absolvējis Rīgas Politehnisko institūtu (RPI) automobiļu un automobiļu saimniecības specialitātē.

Bērziņš ir arī 5.Saeimas Nacionālā bloka atbalsta fonda valdes loceklis, s/o "Jaunā akadēmija" valdes loceklis, s/o "Politiskās izglītības fonds" valdes loceklis, Tautas partijas valdes loceklis, Latvijas Attīstības aģentūras padomes loceklis.

Bijis arī PSKP (1988-1989), Latvijas Zemnieku savienības (LZS) biedrs.

Strādājis Transporta un ceļu saimniecības ministrijā (1983-1985), Autotransporta un šoseju ministrijā (1985-1989), no 1989. līdz 1993.gadam bijis zemnieks. 5. un 7.Saeimas deputāts, Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs (1993-1994). Valsts labības biroja padomes priekšsēdētājs, a/s "Latvijas Unibanka" padomes loceklis, "Valsts zemes un hipotēku bankas" padomes loceklis. "Unibankas" padomes loceklis (1995-1999), Ministru prezidenta Andra Šķēles padomnieks (1995-1997).

Precējies, meitas Ilze, Zane.

1997.gadā demisionējušā premjera Šķēles padomnieks Bērziņš izstājas no LZS, jo partija piedalījusies Šķēles valdības gāšanā.

2002.gadā finansu ministrs Bērziņš gribējis panākt augstākā valsts apbalvojuma Triju Zvaigžņu ordeņa piešķiršanu viņa pārstāvētās Tautas partijas sponsoriem. Ordeņa domes locekle publiciste Māra Zālīte atzina, ka neviena cita amatpersona tik uzkrītošā veidā neesot lobējusi savus atbalstītājus.

JURIS DALBIŅŠ, Rīgas domes deputāts, dzimis 1954.gadā, 1979.gadā absolvējis Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūtu.

Dalbiņš ir arī Latvijas Rezerves virsnieku asociācijas prezidents, Armijas medību un sporta kluba "Lilaste" valdes loceklis, Latvijas Šaušanas federācijas prezidents, Centrālā jahtkluba padomes loceklis, s/o "Politiskās izglītības fonds" konsultants. Precējies.

JĀNIS ESTA, 7.Saeimas deputāts, dzimis 1945.gadā, 1984.gadā absolvējis Daugavpils Pedagoģiskā institūta Mūzikas pedagoģijas fakultāti.

Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs, Tautas partijas Bauskas nodaļas valdes priekšsēdētājs, Bauskas pilsētas mūzikas skolas direktors. Precējies.

SILVA GOLDE, 7.Saeimas deputāte, dzimusi 1955.gadā Liepājā, 1977.gadā absolvējusi Liepājas Pedagoģisko institūtu pamatskolas pedagoģijas un metodikas specialitātē.

Golde ir Latvijas Izglītības foruma viceprezidente, Liepājas Pedagoģijas akadēmijas padomnieku konventa locekle.

Bijusi Liepājas rajona pionieru nama metodiķe (1980-1983), Liepājas rajona izglītības nodaļas skolu inspektore (1987-1992), Liepājas rajona skolu valdes priekšsēdētāja.

1999.gadā Golde bija izglītības un zinātnes ministre Andra Šķēles valdībā, demisionējusi pēc skolotāju streika.

Precējusies, meita Zanda.

AIGARS KALVĪTIS, ekonomikas ministrs, dzimis 1966.gadā Rīgā, 1995.gadā Latvijas Lauksaimniecības universitātē ieguvis ekonomikas zinātņu bakalaura, bet 1996.gadā ekonomikas zinātņu maģistra grādu.

Privatizācijas aģentūras valsts pilnvarnieks, padomes priekšsēdētājs, Latvijas Attīstības aģentūras valsts pilnvarnieks, padomes priekšsēdētājs, Latvijas Jaunatnes hokeja centra valdes loceklis, Latvijas Hokeja federācijas valdes loceklis, hokeja skolas "Aisbergs" valdes priekšsēdētājs, Ventspils brīvostas pārvaldes valdes loceklis, Tautas partijas valdes loceklis, Latvijas Jaunatnes un bērnu hokeja līgas valdes priekšsēdētāja vietnieks.

Kalvītis Andra Šķēles valdībā bijis zemkopības ministrs (1999-2000).

Francijas Goda Leģiona ordeņa lielvirsnieks (2001). Precējies, trīs dēli.

2001.gadā saistībā ar pieļautajiem pārkāpumiem "Latvijas kuģniecības" privatizācijas procesā Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas Saeimas frakcija aicina atkāpties no amata ekonomikas ministru Kalvīti un Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektoru Jāni Nagli. Par sociāldemokrātu ierosinājumu nobalsoja 32 opozīcijas deputāti, uzticību viņam apliecināja 50 valdības koalīcijas politiķi.

2002.gadā Kalvītis parakstījis atļauju vismaz vienas mazās hidroelektrostacijas būvei, kas saistīta ar viņa darījumu partneri uzņēmēju Edgaru Kārkli.

ALEKSANDRS KIRŠTEINS, 7.Saeimas deputāts, dzimis 1948.gadā Vecpiebalgā, 1972.gadā beidzis Rīgas Politehnisko institūtu, iegūstot arhitekta specialitāti.

Līdz iekšlietu ministra Mareka Segliņa demisijai 2002.gada 30.septembrī bijis Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs.

Līdz darbībai Tautas partijā bijis LNNK biedrs (izslēgts 1997.gadā), Latvijas Nacionālajā reformu partijā (1997-1998).

Strādājis institūtā "Pilsētprojekts", gadu projektēja Taksimo ciemu BAM'ā.

1990.gadā no Latvijas Tautas frontes ievēlēts Augstākajā padomē, bijis 5. un 6.Saeimas deputāts.

Andra Šķēles valdībā bijis Eiropas lietu īpašu uzdevumu ministrs.

Apbalvots ar Francijas Nacionālā Nopelnu ordeņa lielvirsnieka krustu. Precējies, dēli Gints, Kārlis, Jānis.

90.gadu vidū Kiršteins esot iegādājies auto "Chevrolet Blazer" par 19 000 latu, ko nākamajā dienā viņa dēls Gints Kiršteins sasita. Vēlāk tika paziņots, ka auto nopircis nevis Kiršteins, bet gan firma "Zelta lats", kurā Kiršteins ir viens no līdzīpašniekiem. Saeima pieprasa no Valsts ieņēmumu dienesta izziņu par Kiršteina ienākumiem, jo par deklarētajiem ienākumiem nav iespējams tādu auto nopirkt.

90.gadu beigās Kiršteins tiesājās ar Lielbritānijā dzīvojošo Emīlu Ingu Gaili, kurš no viņa un maksātnespējīgā Rakstnieku savienības fonda vēlas piedzīt 1,2 miljonu dolāru parādu. 1999.gadā tiesa apmierina Gaiļa prasību piedzīt 686 400 latu. Kiršteins atteicās maksāt labprātīgi, tāpēc uzsākta viņam piederošās mantas apsekošana.

JĀNIS LAGZDIŅŠ, 7.Saeimas deputāts, dzimis 1952.gadā Liepājā, 1983.gadā absolvējis Latvijas Valsts universitātes Juridisko fakultāti.

Lagzdiņš ir 7.Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs, Tautas partijas frakcijas priekšsēdētājas vietnieks, Tautas partijas valdes loceklis, s/o "Liepājas reģiona sabiedrisko masu mediju, neatkarīgo žurnālistu un producentu atbalsta fonds" padomes loceklis.

Pirms Tautas partijas bijis savienības "Latvijas Ceļš" biedrs.

Lagzdiņš bijis strādnieks "Liepājas metalurgā" (1974-1975), juriskonsults, advokāts, Augstākās padomes deputāts no Latvijas Tautas frontes (1990-1993), 5. un 6.Saeimas deputāts.

5.Saeimā viņš bija viens no korupcijas apkarošanas likuma izstrādātājiem.

Apbalvots ar 4.šķiras Triju Zvaigžņu ordeni (1999.), 3.šķiras Triju Zvaigžņu ordeni (2000) un 1991.gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi. Precējies, divi bērni.

1996.gadā ieguvis "Gada Liepājnieka" titulu.

Aiziešanu no "Latvijas ceļa" Lagzdiņš 1998.gadā motivē ar neapmierinošo partijas rīcību valdības krīžu situācijās un nacionālo problēmu risināšanā.

VINETA MUIŽNIECE, 7.Saeimas deputāte, Tautas partijas frakcijas vadītāja, dzimusi 1956.gadā Rūjienā, 1984.gadā absolvējusi LVU Juridisko fakultāti, 2000.gadā ieguvusi sociālo zinātņu maģistra grādu.

Muižniece ir 7.Saeimas Mandātu un iesniegumu komisijas priekšsēdētāja, mēnešraksta "Likums un Tiesības" redakcijas padomes locekle.

No 1990. līdz 1991.gadam Muižniece ir valdības administrācijas galvenā speciāliste, bijusi arī Valsts tiesību zinātņu katedras asistente, lektore Augstākās padomes Juridiskajā pārvaldē (1991-1993), Valsts prezidenta padomniece tieslietu jautājumos, 6.Saeimas deputāta Kalviņa palīdze (1993-1998).

1998.gadā apbalvota ar Norvēģijas Svētā Olafa 3.šķiras ordeni.

Precējusies otrreiz (pirmajā laulībā - Uškāne), no pirmās laulības meita Alise un dēls Uģis.

RAIMONDS PAULS, komponists, 7.Saeimas deputāts, dzimis 1936.gadā Rīgā, 1958.gadā absolvējis Latvijas Valsts konservatoriju klavieru specialitātē.

Pauls ir arī s/o "Krišjāņa Valdemāra fonds" valdes loceklis.

Strādājis par pianistu, estrādes orķestra māksliniecisko vadītāju, Latvijas Radio estrādes orķestra diriģentu, bijis Valsts filharmonijas estrādes ansambļa mākslinieciskais vadītājs.

No 1988. līdz 1993.gadam - LPSR Valsts kultūras komitejas priekšsēdētājs, LPSR kultūras ministrs (1989 -1990), apstiprināts par kultūras valsts ministru Valda Birkava valdībā, taču atkāpās jau pirmajā valdības ēdē, jo netika izdalīta atsevišķa Kultūras ministrija. Bijis Valsts prezidenta padomnieks kultūras un mākslas jautājumos (1993-1998).

No 1998. līdz 2000.gadam bija Jaunās partijas priekšsēdētājs, 2002.gada vasarā iestājās Tautas partijā. Kandidējis uz Valsts prezidenta posteni.

Apbalvots ar ordeni "Goda Zīme" (1971), PSRS Nopelniem bagātais skatuves mākslinieks (1985), 1994.gadā saņēma Lielo mūzikas balvu, apbalvots ar Zviedrijas Ziemeļzvaigznes Karaliskā ordeņa 1. šķiras virsnieku krustu (1995), Dānijas Dannebroga ordeni (1997).

Pauls iesniedz "Latvijas Ceļa" deputātu kandidātu sarakstu 5.Saeimas vēlēšanām.

Precējies, sieva Svetlana, meita dzīvo Zviedrijā.

2002.gada jūlijā nacionālboļševiks no Jelgavas festivāla "Jaunais vilnis" atklāšanas laikā iemet Paulam sejā torti.

MIHAILS PIETKEVIČS, zvērināts advokāts, dzimis 1973.gadā, 1999.gadā beidzis Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti.

Maksātnespējīgās SIA "Ozols" administrators, SOA "Latvijas Jaunatnes padome" valdes loceklis, s/o "Autosporta menedžmenta kompānija" valdes loceklis, Latvijas Klinšu kāpēju un alpīnistu kluba "Staburags" viceprezidents, s/o "Rīgas pilsētas misija" juridiskais direktors. Neprecējies.

RIHARDS PĪKS, 7.Saeimas deputāts, Saeimas priekšsēdētāja biedrs, dzimis 1941.gadā Rīgā, 1971.gadā absolvējis Vissavienības Valsts kinematogrāfijas institūtu, iegūstot kinooperatora specialitāti, mācījies Augstākajos divgadīgajos scenāristu un režisoru kursos, iegūstot mākslas filmu režisora specialitāti (1979).

Pīks ir s/o "Latvijas projekts" padomes loceklis, Tautas partijas valdes loceklis, s/o "Politiskās izglītības fonds" valdes loceklis.

Pirms Tautas partijas bijis PSKP, Latvijas Demokrātiskās darba partijas, Latvijas Zemnieku savienības biedrs.

Pīks bijis Rīgas Kinostudijas direktors (1987-1989), Nacionālās kinematogrāfijas centra direktors, Kultūras ministrijas padomnieks kinematogrāfijas jautājumos (1991), apvienības "Latvijas kino" ģenerāldirektors, SIA "Baltic Cinema" direktors, Nacionālās Radio un televīzijas padomes priekšsēdētāja vietnieks.

Andra Šķēles valdībā Pīks bija kultūras ministrs, taču 1997.gadā demisionēja, jo Ģenerālprokuratūra nepareizi izpildītas amatpersonas deklarācijas dēļ atzina viņu par vainīgu antikorupcijas likuma pārkāpšanā.

Precējies, sieva Rīgas domniece Sarmīte Pīka. Meitas Justīne, Alise, Elīna, dēls Rihards.

ANTA RUGĀTE, 7.Saeimas deputāte, dzimusi 1949.gadā Ludzas rajonā, 1975.gadā absolvējusi LVU, kur studēja franču valodu un literatūru, Vissavienības Radio un televīzijas institūtā apguvusi runas tehnikas mācīšanu (1981).

Rugāte ir s/o "Jasmuiža" valdes locekle, 5.Saeimas Nacionālā bloka atbalsta fonda revidente, 7.Saeimas Pilsonības likuma izpildes komisijas priekšsēdētāja.

Līdz darbībai Tautas partijā bijusi Kristīgi demokrātiskās savienības biedre (1993-1998).

Strādājusi par radio un televīzijas diktori, bijusi 5. un 6.Saeimas deputāte. Apbalvota ar Francijas Nacionālā Nopelnu ordeņa virsnieka krustu.

Šķīrusies, meitas Lāsma un Laura.

1995.gadā Rugāte atzīst, ka daļa viņas vadītās Saeimas Vides un sabiedrisko lietu komisijas līdzekļu tērēta, lai uzņemtu cilvēkus, kas brauca uz Latgales deputātu grupas pasākumiem. Par šiem līdzekļiem arī pirktas grāmatas, kas pasniegtas kā suvenīri. Komisija priekšsēdētājai izteikusi "sabiedrisko nosodījumu", Kopējā iztērētā summa bija 154,20 lati.

MAREKS SEGLIŅŠ, 7.Saeimas deputāts, dzimis 1970.gadā Aizputē, 1993.gadā absolvējis Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti.

Līdz 2002.gada 30.septembrim bija iekšlietu ministrs, bet skrejlapu skandāla dēļ premjers pieprasa viņa demisiju.

Strādājis Liepājas pilsētas prokuratūrā par izmeklētāju, bijis zvērināta advokāta palīgs advokātu birojā "Pomerancis un Kreicis," iekšlietu ministrs Andra Šķēles valdībā (1999-2000). Precējies.

2000.gadā Saeimas parlamentārā izmeklēšanas komisija pedofilijas lietā saņēmusi divu jauniešu rakstiskās liecības, ka, viņiem esot vēl nepilngadīgiem, bijušas trīspusējas seksuālas attiecības ar iekšlietu ministru Segliņu. Pret jauniešiem ierosina krimināllietu par apzināti nepatiesu liecību sniegšanu.

2002.gada septembrī pēc "Latvijas Ceļa" pārstāvju aizturēšanas Tautas partiju nomelnojošo skrejlapu krimināllietas ietvaros premjerministrs Andris Bērziņš pieprasa Segliņa demisiju, jo uzskata, ka Segliņš dienesta stāvokli izmantojis politiskiem mērķiem.

ATIS SLAKTERIS, zemkopības ministrs, dzimis 1956.gadā Codē, 1980.gadā absolvējis LLA, iegūstot agronoma diplomu.

Slakteris ir Tautas partijas valdes loceklis, s/o "Politiskās izglītības fonds" valdes loceklis.

Pirms Tautas partijas bijis Latvijas Zemnieku savienības biedrs.

Strādājis kolhozā, bijis Lauksaimniecības konsultāciju biroja vadītājs Andra Šķēles valdībā (1996-1997), 7.Saeimas deputāts, Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs (2000).

Pasaules rekordists ūdens motosportā.

Precējies, dēls Uvis, meita Tija.

2002.gadā Valsts ieņēmumu dienests atzīst, ka zemkopības ministra Slaktera iespējamais interešu konflikts, kas radies sakarā ar vēlmi norakstīt parādus cukurfabrikām, ir pētīšanas vērts.

ANDRIS ŠĶĒLE, Tautas partijas priekšsēdētājs, 7.Saeimas deputāts, dzimis 1958.gadā Apē, 1981.gadā absolvējis Latvijas Lauksaimniecības akadēmiju lauksaimniecības mehanizācijas specialitātē.

Šķēle ir s/o "Sabiedriskās izglītības fonds "Jaunā akadēmija"" valdes priekšsēdētājs, s/o "Politiskās izglītības fonds" valdes loceklis.

Trīs reizes bijis Ministru prezidents (1995-1997, 1999-2000 - demisionējis), 1998.gadā kļūst par jaundibinātās Tautas partijas priekšsēdētāju. Strādājis Lauksaimniecības mehanizācijas un elektrifikācijas zinātniski pētnieciskā institūtā "AGME" (1981.-1990), Bijis lauksaimniecības ministra pirmais vietnieks, pēc Daiņa Ģēģera demisijas - lauksaimniecības ministra vietas izpildītājs (1990),

Līdz 1996.gadam bijis a/s "Uzvara" valdes priekšsēdētājs un valdes loceklis, a/s "Rīgas vīni" padomes priekšsēdētājs, a/s "Kaija" padomes loceklis, a/s "Rīgas miesnieks" padomes loceklis, a/s "Rīgas alus" padomes loceklis. Kļūstot par Ministru prezidentu, apturējis darbību šajos uzņēmumos.

Žurnāla "Klubs" sarakstā minēts 100 Latvijas miljonāru skaitā. Precējies, divas meitas.

Slavena kļuva Šķēles Jaungada uzruna televīzijā, kurā viņš aicināja cilvēkus naktīs mācīties angļu valodu, gludināt bikses, tīrīt sniegu un pieminēja Vinniju Pūku.

1997.gada janvārī Šķēle paziņo par demisiju, jo vairāku politiķu izteikumus uztvēris kā neuzticību. Nedēļu vēlāk Valsts prezidents Guntis Ulmanis aicina Šķēli atkārtoti veidot valdību. 1998.gadā atklātībā parādās informācija par tā saukto podu lietu, par kuras iniciatoru tiek minēts "Latvijas Ceļa" biedrs žurnālists Edvīns Inkens..

7.Saeimas laikā sabiedrības interesi izraisa Šķēles regulārie konflikti ar toreizējo premjeru Vili Krištopanu, kā arī Ventspils mēru Aivaru Lembergu. Politiķi regulāri apmainās "laipnībām".

2000.gadā premjera Šķēles padomnieks Jurģis Liepnieks informē, ka Šķēle pārdevis bijušās "Ave Lat Grupas" (tagad "New Technology and Business Development Corporation", NTBDC) akcijas un līdz ar to vairs nevarot uzskatīt, ka premjeram ir saistība ar šo uzņēmumu.

Šķēles 1999.gada ienākumu deklarācijā parādās fakts, ka viņam pieder 29 miljonu ASV dolāru vērts vekselis no kompānijas "Bolster Management Limited.". Valsts ieņēmumu dienests un prokuratūra, pārbaudot Šķēles ienākumu deklarāciju, pārkāpumus nekonstatē.

ELITA ŠŅEPSTE, a/s "Preiļu siers" valdes priekšsēdētāja, dzimusi 1962.gadā, 1986.gadā beigusi Latvijas Lauksaimniecības akadēmiju veterinārijas specialitātē.

Šņepste ir a/s "Krāslavas piens", valdes priekšsēdētāja, a/s "Daugavas zeme" valdes priekšsēdētāja, a/s "Latgales piens" valdes locekle, Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības valdes locekle, Preiļu novada domes dzīvokļu privatizācijas komisijas locekle, Aizkalnes privāti praktizējoša veterinārārste.

Precējusies, vīrs Preiļu novada domes priekšsēdētājs Jāzeps Šņepsts.

ĒRIKA ZOMMERE, 7.Saeimas deputāte, dzimusi 1946.gadā, 1973.gadā absolvējusi Latvijas Valsts pedagoģijas institūtu latviešu valodas un literatūras specialitātē.

Strādājusi par Jelgavas sākumskolas ar bērnudārza grupām direktori, par Saeimas deputāti kļuva 1999.gadā, kad deputāta mandātu nolika ekonomikas ministra amatā apstiprinātais Aigars Kalvītis.

Precējusies, ir meita.

ĒRIKS ZUNDA, SIA "Sigma serviss" direktors, dzimis 1950.gadā Rēzeknes rajonā, 1973.gadā Rīgas Politehniskajā institūtā (RPI) ieguvis daudzkanālu elektrosakaru specialitāti.

Zunda ir Tukuma domes deputāts un SIA "Amatnieks" padomnieks.

Tautas partijā iestājies 2002.gada augustā, pirms tam līdz 1999.gadam bijis Demokrātiskās partijas "Saimnieks" biedrs.

Strādājis RPI par inženieri, zinātnisko līdzstrādnieku, pasniedzēju, no 1989.gada bijis Tukuma izpildkomitejas priekšsēdētājs, bijis 6.Saemas

deputāts, pašvaldību lietu valsts ministrs Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (1997-1998).

Precējies, meitas Elīna un Ieva, dēls Ēvalds.

1998.gadā Saeimas viesnīcas pārvaldnieks Saeimas Saimnieciskajā komisijā sūdzējies par to, ka ministra Zundas divas meitas ceļot nekārtības viesnīcā. Dzīvokļa iemītnieces bieži uz viesnīcu aicinot nepiederošas personas. Turklāt Saeimas viesnīcā vienam dzīvoklim pienākoties viena automašīnas stāvvieta, bet Zundas meitas aizņemot divas autostāvvietas, jo viņām katrai esot savs auto. Zunda visus šos pārmetumus nosauca par meliem un neslavas celšanu viņam kā sabiedrībā pazīstamam cilvēkam. Saeimas kancelejas direktora vietnieks vēlāk Zundam atvainojies, jo nav izstrādāti īpaši noteikumi, kas regulētu Saeimas deputātu, viņu ģimenes locekļu, kā arī ciemiņu uzturēšanos kārtību Saeimas viesnīcā.

Informācijas sagatavošanā izmantotas Centrālās vēlēšanu komisijas un datu bāzes "X-faili" (http://www.x-faili.lv) ziņas.

Source

BNS
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form

Komentāri
komentēt kā anonīms lietotājs
Komentējot Jūs piekrītat Lietošanas noteikumiem
Lasīt komentārus Lasīt komentārus