ANDRIS BĒRZIŅŠ, 7.Saeimas deputāts, Latvijas Bērnu fonda prezidents, dzimis 1955.gadā, 1979.gadā beidzis Latvijas Universitāti franču valodas un literatūras specialitātē.

Bijis "Latvijas Ceļa" un Jaunās partijas biedrs.

Strādājis komjaunatnē, bijis Rīgas domes deputāts. Precējies, meita Inga.

VILNIS EDVĪNS BRESIS, Centriskās partijas Latvijas Zemnieku savienības priekšsēdētāja vietnieks, dzimis 1938.gadā Jelgavā, 1961.gadā beidzis Latvijas Lauksaimniecības akadēmiju, kur studējis agronomiju.

Dabojies PSKP, Latvijas Neatkarīgajā komunistiskajā partijā, Latvijas Demokrātiskajā darba partijā, Tautsaimnieku politiskajā apvienībā.

1961.gadā sāk strādāt Dagdas rajona Kapiņu kolhozā par agronomu, 1989.gadā ievēlēts par PSRS Augstakās padomes deputātu, bijis LPSR Ministru padomes priekšsēdētājs (1990), Latvijas Lauksaimnieku savienības priekšsēdētājs, Augstākās padomes deputāts (1990-1993), 5.Saeimas deputāts, kooperācijas valsts ministrs Zemkopības ministrijā (1994-1995), 1996.gadā ievēlēts par Sakaru bankas prezidenta un valdes priekšsēdētāja vietas izpildītāju. Precējies.

AUGUSTS BRIGMANIS, Centriskās partijas Latvijas Zemnieku savienības priekšsēdētājs, dzimis 1952.gadā, 1975.gadā beidzis Latvijas Lauksaimniecības akadēmiju. A/s "Rīgas centrāltirgus" valdes loceklis, Latvijas Sēklaudzētāju asociācijas prezidents, bijis zemkopības ministra Aigara Kalvīša padomnieks (1999).

Par panākumiem saimniekošanā saņēmis balvu "Sējējs". Precējies.

INDULIS EMSIS, Rīgas domnieks, dzimis 1952.gadā Limbažu rajonā, Latvijas Universitātē 1993.gadā ieguvis bioloģijas zinātņu doktora grādu.

SIA "Eiroprojekts" ģenerāldirektors, SIA "Eirokonsultants" valdes priekšsēdētāja vietnieks, Latvijas Zaļās partijas līdzpriekšsēdētājs, a/s BAO valdes priekšsēdētājs, Atklātā sabiedriskā fonda "Latvijas zaļā josta" padomes priekšsēdētājs, Atklātā sabiedriskā fonda "Turaidas pils atbalsta fonds" valdes priekšsēdētāja vietnieks, Latvijas Riteņbraukšanas federācijas viceprezidents.

Strādājis par bioloģijas skolotāju, Mežsaimniecības problēmu institūta dabas aizsardzības laboratorijā, Augstākās padomes deputāts no Latvijas Tautas frontes (1990-1993), Vides un reģionālās attīstības ministrijas vides aizsardzības valsts ministrs Valda Birkava valdībā (1993-1994), vides aizsardzības valsts ministrs Vides un reģionālās attīstības ministrijā Māra Gaiļa valdībā (1994), 6.Saeimas deputāts, valsts ministrs Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā Andra Šķēles valdībā (1995-1997), vides valsts ministrs Guntara Krasta valdībā (1997-1998).

Apbalvots ar 3.šķiras Triju Zvaigžņu ordeni (1996).

Precējies, meita Lēna.

1997.gadā vides valsts ministrs Emsis vēstulē Japānas bankai pauž Latvijas valdības nostāju Būtiņģes naftas termināla celtniecībā un izsaka bažas par ekoloģiskas katastrofas draudiem. Lietuva pauda, ka Emša vēstule varētu izjaukt liela kredīta saņemšanu temināla celtniecībai.

PĒTERIS KALNIŅŠ, Latvijas Zemnieku federācijas priekšsēdētājs, dzimis 1952.gadā, Kandavas lauksaimniecības mehanizācijas sovhoztehnikumā 1971.gadā ieguvis tehniķa mehāniķa specialitāti.

A/s "Talsu piens" padomes priekšsēdātājs. Precējies.

ANDIS KĀPOSTS, zemnieks, dzimis 1960.gadā, 1990.gadā beidzis Latvijas Lauksaimniecības akadēmiju, kur studējis agronomiju.

Zemnieku saimniecības "Kundziņi" īpašnieks, Latvijas Lauku atbalsta asociācijas priekšsēdētājs. Precējies.

VILIS KRIŠTOPANS, "Multinvestment Holding Corporation" direktors, dzimis 1954.gadā Omskas rajonā, 1980.gadā absolvējis Rīgas Politehnisko institūtu, kur studējis arhitektūru un celtniecību.

Darbojies PSKP (1980-1987), "Latvijas Ceļā" (1993-2002).

Spēlējis basketbolu komandā VEF (1972-1980).

No 1980. līdz 1982.gadam bijis Nacionālās sporta bāzes "Mežaparks" galvenais inženieris (1980-1982), VEF galvenais treneris (1982-1989), uzņēmējs (1989-1993).

5. un 6.Saeimas deputāts, valsts ieņēmumu valsts ministrs Finansu ministrijā Valda Birkava valdībā (1993-1994), satiksmes ministrs Andra Šķēles un Guntara Krasta valdībā. Bijis 7.Saeimas deputāts, Ministru prezidents (1998-1999), demisionējis.

Precējies, sieva Aija Krištopane, dēli Kaspars un Kristaps, meita Nikola.

1997.gadā Ģenerālprokuratūra konstatē, ka satiksmes ministrs Krištopāns iesniedzis nepilnīgu amatpersonas deklarāciju. Deklarācijā par 1995.gada pirmo pusgadu viņš nav norādījis savu atrašanos a/s "LaSam" padomes locekļa un "Ventspils ostas" pārvaldē valdes locekļa amatā un kapitāla daļas SIA "Rīgas laikmets". Krištopans nav norādījis daļu piederību vēl vairākās sabiedrībās arī 1995.gada otrā pusgada deklarācijā. 1996.gada deklarācijā viņš nav norādījis atrašanos SIA "Latvijas basketbola līga" un sabiedrības "Interbaltija" valdes locekļa, viceprezidenta amatos. Nevienā no šīm deklarācijām Krištopans nav norādījis savas kapitāla daļas Latvijas un Īrijas kopuzņēmumā "Interbaltija".

"Latvijas Ceļa" valde ekspremjeram Krištopanam izsaka brīdinājumu par publiskiem izteikumiem, kas ir neētiski pret partijas biedriem un ir pretrunā ar partijas konferences lēmumu par piedalīšanos pašreizējā valdībā.

2000.gada janvārī Krištopans negaidīti paziņo par nodomu atteikties no deputāta mandāta un tupmāk darboties biznesa struktūrās. Kamēr Krištopans darbojās politikā, sabiedrība varēja baidīt viņa dzēlīgās vārdu apmaiņas ar Tautas partijas līderi Andri Šķēli, kuram Krištopans deva iesauku Ulbrokas betmens.

2002.gada vasarā Krištopans paziņo par izstāšanos no "Latvijas Ceļa" un kandidēšanu Zaļo un zemnieku savienības sarakstā.

LEOPOLDS OZOLIŅŠ, Jūrmalas domes deputāts, dzimis 1937.gadā, 1960.gadā beidzis Rīgas Medicīnas institūtu vispārējās ārstniecības specialitātē.

Jūrmalas domes Vides aizsardzības komitejas priekšsēdētājs, Ilstera fonda valdes loceklis, Lielupes ostas valdes loceklis, SIA "Leopolds" zinātniskais konsultants. Precējies.

JĀNIS STRAZDIŅŠ, Rīgas domes deputāts, Rīgas Narkomānijas profilakses centra direktors, dzimis 1941.gadā, 1996.gadā beidzis Rīgas Medicīnas institūtu (ārstniecība).

Latvijas Narkologu asociācijas valdes loceklis, a/s "Rīgas slimokase" padomes loceklis, SIA "Rīgas pilsētbūvnieks" padomes priekšsēdētājs.

STAŅISLAVS ŠĶESTERS, Rēzeknes rajona padomes priekšsēdētāja vietnieks, Mākoņkalna pagasta padomes priekšsēdētājs, dzimis 1958.gadā, 1982.gadā absolvējis Latvijas Lauksaimniecības akadēmiju, kur ieguvis inženiera mehāniķa specialitāti.

Latvijas Zemnieku federācijas priekšsēdētāja vietnieks, Centriskās partijas Latvijas Zemnieku savienības Rēzeknes nodaļas vadītājs, Rēzeknes zemnieku apvienības valdes loceklis, Zosnas katoļu draudzes Revīzijas komisijas priekšsēdētājs. Precējies.

ARVĪDS ULME, Vides aizsardzības kluba prezidents, dzimis 1947.gadā Dolē, 1967.gadā beidzis 5.Poligrāfijas mākslas skolu.

Bijis Augstākās padomes deputāts no Latvijas Tautas frontes. Apbalvots ar 5.šķiras Triju Zvaigžņu ordeni. Šķīries.

INGRĪDA ŪDRE, 7.Saeimas deputāte, dzimusi 1958.gadā, Latvijas Universitātē 1995.gadā ieguvusi ekonomikas maģistra grādu.

Prezidenta Gunta Ulmaņa fonda biedre, Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas biedre.

Dabojusies Jaunajā partijā, bijusi Lauksaimniecības ministrijas Ārējo sakaru departamenta vecākā speciāliste, a/s "SWH Rīga" galvenā grāmatvede. "Coopers&Lybrand Latvia SIA" grāmatvedības nodaļas vadītāja, ekonomikas ministre Viļa Krištopana valdībā (1999). Spēlējusi basketbolu komandā TTT, bijusi Latvijas Sieviešu basketbola līgas (LSBL) prezidente (2000-2001). Šķīrusies.

Ekonomikas ministre Ūdre 1999.gadā komandējumā uz Londonu devusies par Ventspils brīvostas līdzekļiem, bet pēc komandējuma ministre aizsūtījusi vēstuli Ventspils brīvostas pārvaldniekam Imantam Sarmulim, lūdzot pārsūtīt Ekonomikas ministrijai rēķinus par šo vizīti.

Informācijas sagatavošanā izmantotas Centrālās vēlēšanu komisijas un datu bāzes "X-faili" (http://www.x-faili.lv) ziņas.

Source

BNS
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form

Saeimā ievēlēto ZZS pārstāvju biogrāfijas

Komentāri
komentēt kā anonīms lietotājs
Komentējot Jūs piekrītat Lietošanas noteikumiem
Lasīt komentārus Lasīt komentārus