roku dzelži
Foto: morgueFile

Saeimas deputāti ceturtdien otrajā, galīgajā, lasījumā pieņēma grozījumus Krimināllikumā un Kriminālprocesa likumā, kas nosaka notiesāto elektroniskās uzraudzības kā alternatīvas ieslodzījumam ieviešanu Latvijā. Iepriekš Saeima jau bija bija pieņēmusi grozījumus divos citos saistītos likumos.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Likumu grozījumi reformē nosacītās pirmstermiņa atbrīvošanas sistēmu un rada iespējas notiesātajam ar zemu un vidēju risku sabiedrībai, ja viņš sasniedzis noteiktus resocializācijas rezultātus, tikt atbrīvotam no ieslodzījuma vietas. Notiesātais daļu no soda izcietīs ieslodzījuma vietā, bet daļu soda - stingrā uzraudzībā sabiedrībā, kur noteikt notiesātā atrašanās vietu un pārvietošanos ļaus elektroniskā uzraudzības sistēma,  iepriekš informēja Saeimas Preses dienestā.

"Šī reforma palīdzēs samazināt notiesāto skaitu ieslodzījuma vietās un tādējādi arī izmaksas notiesāto uzturēšanai. Ir virkne valstu, kur šī sistēma veiksmīgi darbojas jau vairākus gadus. Ārvalstu pieredzi pielāgojot mūsu situācijai, šī ir iespēja gan ietaupīt līdzekļus, gan veicināt notiesāto personu integrāciju sabiedrībā. Jāuzsver, ka pirmstermiņa atbrīvošana arī turpmāk nenotiks automātiski, bet rūpīgi izvērtējot katra ieslodzītā panākumus resocializācijas jomā," iepriekš uzsvēra Krimināltiesību politikas apakškomisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins (V).

"Elektronisko aproču ieviešana mūsu valstī notiek ciešā sadarbībā ar ekspertiem no Igaunijas, kur šādu uzraudzību piemēro jau kopš 2007.gada, un tā uzskatāma par veiksmīgu piemēru. Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputāti jau šajā pavasarī izbraukuma sēdē Valkā iepazinās ar notiesāto elektroniskās uzraudzības ieviešanas gaitu un aprīkojumu, kā arī ar mūsu kaimiņvalsts ekspertiem pārrunāja šādas uzraudzības praktiskos aspektus," iepriekš norādīja Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis (V).

Likumu paketi elektroniskās uzraudzības ieviešanai veido grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā, Valsts probācijas dienesta likumā, Krimināllikumā un Kriminālprocesa likumā.

Saskaņā ar likumprojektos noteikto par notiesātā nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu un elektroniskās uzraudzības noteikšanu lems tiesa, bet šī kontroles līdzekļa saturu noteiks Valsts probācijas dienests (VPD). Tādējādi būtiski paplašināsies VPD pilnvaras un pienākumi.

Nosacītas pirmstermiņa atbrīvošanas gadījumā pienākumus notiesātajam turpmāk noteiks nevis tiesa, bet gan Probācijas dienests, kura darbiniekiem ir plašāka informācija par notiesāto, viņa emocionālo veselību un uzvedības paradumiem. Kā iespējamie nosacīti notiesātā pienākumi likumā minēti, piemēram, atrašanās dzīvesvietā noteiktā laikā, noteiktu vietu neapmeklēšana un ārstēšanās no atkarībām.

Salīdzinot ar citām valstīm, Latvijā ir proporcionāli liels notiesāto skaits, kas izcieš visu piespriesto brīvības atņemšanas sodu un netiek nosacīti pirms termiņa atbrīvoti. 2012.gadā nosacīti pirms termiņa tika atbrīvoti tikai 14% ieslodzīto, kas saistīts ar to, ka lielākā daļa no ieslodzītajiem sodīti par smagu un sevišķi smagu noziegumu izdarīšanu. Turklāt likums nosaka samērā striktu sistēmu, kā notiesātie var tikt atbrīvoti pirms termiņa, liecina Tieslietu ministrijas sniegtā informācija.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Saeima Valsts probācijas dienests
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.
Lasi vēl
 

Comment Form