Ceturtdien, 10. septembrī, Saeimai ķeroties pie Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likuma projekta izskatīšanas otrajā lasījumā, pēc vairāku stundu darba un vairāk nekā simts priekšlikumu izskatīšanas deputāti likumprojektu apstiprināja otrajā lasījumā. Par nobalsoja visi klātesošie 87 deputāti.
Pēc šī likumprojekta pieņemšanas galīgajā trešajā lasījumā, kas varētu notikt vēl šogad, Latvijā tiks nodalīta sabiedrisko un komerciālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu uzraudzība, sabiedrisko mediju uzraudzībai izveidojot īpašu padomi triju cilvēku sastāvā. Likumprojekts arī paredz noteikt jaunu kārtību sabiedrisko mediju valdes un galvenā redaktora iecelšanai, kā arī ombuda izveidošanai. Tomēr virkni būtisku detaļu deputātiem vēl nāksies precizēt trešajā lasījumā.
Salīdzinājumā ar pirmo lasījumu likumprojekts jau tagad piedzīvojis virkni būtisku pārmaiņu. Atbildīgās Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētājs Artuss Kaimiņš, referējot par likumprojektu otrajā lasījumā, atgādināja, ja darbs pie šī projekta sākts jau 2016. gadā.
"Tas ir vitāli svarīgs un veidos jaunu sabiedrisko mediju arhitektūru, kā arī nodalīs sabiedrisko un komercmediju uzraudzību," teica Kaimiņš. Viņš uzsvēra, ka mērķis ir pēc iespējas drīzāk pieņemt šo likumprojektu, lai darbu var sākt Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome.
Vēl 12. Saeimā neizskatītais likumprojekts atkārtoti 13. Saeimā iesniegts 2018. gada novembrī drīz pēc tās sanākšanas un pirmajā lasījumā pieņemts tā paša gada decembrī.
107 priekšlikumu otrajam lasījumam izskatīšana prasīja daudz laika, un to skatīja arī īpaša Mediju politikas apakškomisija Vitas Andas Tēraudas (AP) vadībā. Virkne apakškomisijas piedāvāto priekšlikumu gan neguva Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas atbalstu. Savu artavu ieguldīja arī Valsts prezidents Egils Levits.
Tikai šī gada 5. martā likumprojektu bija paredzēts skatīt Saeimas sēdē otrajā lasījumā. Minētā sēde novadu reformas likuma dēļ ievilkās uz vairākām dienām, bet pēc ārkārtējās situācijas izsludināšanas Covid-19 dēļ 13. martā sēdē tika izsludināts pārtraukums, un kopš tā laika Saeima sanāk uz ārkārtas sēdēm.
Tagad, pēc pusgada, Saeimai pieķeroties šim likumprojektam, lielākas debates raisījās par vairākiem priekšlikumiem, un dažus no priekšlikumiem Saeima apstiprināja, neraugoties uz to, ka atbildīgā komisija bija lēmusi priekšlikumus neatbalstīt.
Strīds par leģitimitāti
Tajā skaitā Saeima neatbalstīja komisijas priekšlikumu likumprojektā noteikt, ka sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi ir brīvi no neleģitīmas politiskas, ekonomiskas, atsevišķu interešu grupu un citādas ietekmes. Diskusijas raisīja vārds "neleģitīms", kas pēc Valsts prezidenta Egila Levita ieteikuma tika iekļauts komisijas priekšlikumā.
Tērauda un citi deputāti tomēr aicināja neatbalstīt šo priekšlikumu un atbalstīt labāku uz trešo lasījumu, pie kā jau tiek strādāts, jo citādi būs nemitīgi strīdi par leģitīmu un neleģitīmu ietekmi. Arī Kaimiņš norādīja, ka uz trešo lasījumu tiek gatavots labāks risinājums, jo jau 11. martā prezidents rosināja to izteikt precīzāk uz trešo lasījumu, kas arī tiks darīts.
Prezidents piedāvā tagad noteikt, ka "sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi ir brīvi no politiskas, ekonomiskas, atsevišķu interešu grupu un citādas iejaukšanās to darbībā", kā tas līdzīgi bija jau pirmajā lasījumā. Sākotnēji gan tieši prezidents piedāvāja ietver vārdu "neleģitīma", bet pēc diskusijām un iebildēm no sabiedriskajiem medijiem un ekspertiem piedāvāja vēlreiz uzlabotu variantu. Tagad gan mainīts arī vārds "ietekme" uz "iejaukšanos".
Pretēji komisijā lemtajam deputāti arī atbalstīja Tēraudas priekšlikumu, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, no amata atsaucot sabiedriskā medija valdes locekli, publisko pamatojumu par atbrīvošanas iemeslu.
Debates raisījās arī par komisijas atbalstītu priekšlikumu, ka kandidatūru sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa galvenā redaktora amatam apstiprināšanai Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē virza sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa valde. Sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa galveno redaktoru uz pieciem gadiem amatā ieceļ Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome.
Iebildumi deputātiem bija pret to, ka atbildību par medija darbu prasa no valdes, bet tai neļauj lemt pašai par galvenā redaktora iecelšanu. Deputātiem radās arī bažas, ka tādējādi arī mediju darbiniekiem un žurnālistiem nebūs nekādu iespēju paust savu viedokli par galvenā redaktora kandidatūru.
Deputāts Arvils Ašeradens (JV), balstoties savā divdesmit gadu ilgajā pieredzē izdevējdarbībā, mudināja neatbalstīt šo priekšlikumu, sakot, ka tādējādi "tiks nogalināta organizācijas rīcībspēja".
Komisijas priekšlikums ar Saeimas balsojumu tika noraidīts, līdz ar to atgriežoties pie pirmā lasījuma versijas, ka galveno redaktoru uz pieciem gadiem ievēlē Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, bet amata kandidātu izvirza attiecīgā sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa ģenerāldirektors. Paredzams, ka šis pants tiks grozīts likumprojekta trešajā lasījumā, nostiprinot valdes tiesības apstiprināt galveno redaktoru.
Saeima arī atbalstīja atbildīgajā komisijā atbalstu neguvušo Tēraudas priekšlikuma, ka arī sabiedriskā medija galvenā redaktora atbrīvošanas gadījumā padome publisko pamatojumu par atbrīvošanas iemeslu.
Debates raisījās arī par sabiedriskā medija finansējuma principiem, Saeimai tomēr atbalstot komisijas piedāvāto redakciju, ka sabiedriskā medija finansiālā nodrošinājuma avoti ir valsts budžeta dotācija sabiedriskā pasūtījuma īstenošanai, kas nedrīkst būt mazāka kā iepriekšējā gadā, ja gadskārtējais valsts budžets nav mazāks kā iepriekšējā gada valsts budžets. Tāpat ieņēmumi no saimnieciskās darbības, tai skaitā peļņa, dāvinājumi un ziedojumi naudas līdzekļu un mantiskā veidā, tai skaitā ārvalstu fizisko un juridisko personu dāvinājumi un ziedojumi, ieņēmumi no saņemtajām mērķdotācijām un dalības trešo personu, tai skaitā starptautisku organizāciju un fondu, organizētajos konkursos, kā arī citi normatīvajos aktos paredzēti finanšu avoti.
Atbalstu nedz komisijā, nedz Saeimā gan neguva Kultūras ministrijas rosinājums paredzēt, ka valsts budžeta dotācija sabiedriskā pasūtījuma īstenošanai ir 0,17 procenti no prognozētā iekšzemes kopprodukta apjoma, turklāt tā nedrīkst būt mazāka nekā tiesību normas spēkā stāšanās gadā.
Saeima arī noraidīja komisijas radītu priekšlikumu, ka, lai nodrošinātu sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa darbības atbilstību augstiem žurnālistikas ētikas standartiem, sabiedriskā plašsaziņas līdzekļa valde izveido ētikas padomi, kas izstrādā ētikas kodeksu un izvērtē sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa darbinieku rīcības atbilstību ētikas kodeksam. Idejas pretinieki norādīja, ka tas ir mediju pašu ziņā, kā risināt ētikas jautājumus, un nav jānosaka likumā.
Ar nelielu balsu pārsvaru Saeima atbalstīja Tēraudas priekšlikumu, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu ombuds ir tiesīgs ar pamatotu iesniegumu vērsties Saeimā, rosinot Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļa vai visas padomes atcelšanu, ja ombuds konstatējis, ka padomes locekļa darbība vai bezdarbība rada draudus sabiedriskā medija redakcionālai neatkarībai.
Ko paredz
Otrajā lasījumā pieņemtā likumprojekta mērķis ir nodrošināt sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu efektīvu un atklātu pārvaldību, neatkarību, atbildīgumu sabiedrības priekšā un veicināt to kvalitatīvu darbību. Tas nosaka sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu stratēģisko mērķi, juridisko statusu, darbību, finansēšanas, pārvaldības un uzraudzības pamatprincipus.
Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu galvenais uzdevums ir veidot un izplatīt programmas un sniegt audiālus un audiovizuālus pakalpojumus sabiedriskā pasūtījuma ietvaros. Veicināma sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmu un pakalpojumu pieejamība diasporai, teikts projektā.
Saskaņā ar projektu sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi ir kapitālsabiedrības, kurās visas kapitāla daļas pieder valstij. Sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Televīzija" un sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Radio", kā arī sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi ir arī citas kapitālsabiedrības, ko dibina Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome. Šādu kapitālsabiedrību dibināšanai, reorganizācijai un likvidācijai nepieciešama ikreizēja Ministru kabineta piekrišana.
Paredzēts, ka sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekli vada tā valde, kuras sastāvā ir ne vairāk kā trīs locekļi. Sākotnēji gan bija paredzēts, ka valdē ir viens loceklis – ģenerāldirektors.
Tiks ieviests arī jauns amats – sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa galvenais redaktors, kurš būs atbildīgs par sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa redakcionālajiem lēmumiem.
Paredzēts, ka Latvijas Radio un Latvijas Televīzija savu programmu veido kā nacionālo programmu valsts valodā, tai skaitā latgaliešu rakstu valodā. Nacionālās programmas raidlaiku var atvēlēt arī raidījumiem vai sižetiem lībiešu valodā. Vienlaikus, ja Latvijas Radio vai Latvijas Televīzija veido vairākas programmas, tad vienu programmu vai daļu vienas programmas raidlaika var atvēlēt raidījumiem svešvalodās, ieskaitot šajā raidlaikā arī valsts valodā subtitrētas kinofilmas vai teātra izrādes.
Sabiedriskajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem ir tiesības pārraidīt programmas jebkurā tehniskā veidā. Sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi savas programmas izplata interneta vidē, ciktāl to izplatīšanu neierobežo autortiesības, blakustiesības vai citi tiesiski šķēršļi.
Sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi ir tiesīgi sniegt jaunus papildu pakalpojumus. Ja sabiedriskais elektroniskais plašsaziņas līdzeklis vēlas sniegt būtiski jaunu pakalpojumu, tam ir nepieciešama Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes atļauja šāda pakalpojuma sniegšanai. Lēmumu par šādas atļaujas izsniegšanu Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome pieņem pēc publiskās apspriešanas, kuras gaitā izvērtē jaunā pakalpojuma vispārīgo ietekmi uz mediju tirgu.
Sabiedrisko mediju uzraudzībai paredzēts veidot Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi trīs locekļu sastāvā, kurus apstiprina Saeima un no kuriem vienu locekli apstiprināšanai izvirza Valsts prezidents, Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padome un Saeima tās Kārtības rullī noteiktajā kārtībā. Sākotnēji rika rosināts, ka padomē varētu būt deviņi locekļi, bet darba gaitā apspriesti arī citi priekšlikumi par padomes locekļu skaitu.
Tiem arī tiek izvirzītas noteiktas prasības – Valsts prezidenta izvirzītajam kandidātam — vismaz piecus gadus ilga profesionālā vai akadēmiskā pieredze masu informācijas līdzekļu, izglītības, kultūras, zinātnes vai cilvēktiesību jomā. Nevalstisko organizāciju un Ministru Kabineta sadarbības memoranda padomes izvirzītajam kandidātam — vismaz piecus gadus ilga profesionāla vai akadēmiska pieredze masu informācijas līdzekļu, izglītības, kultūras, zinātnes vai cilvēktiesību jomā, bet Saeimas izvirzītajam kandidātam — vismaz piecus gadus ilga profesionālā pieredze kapitālsabiedrību pārvaldības jomā.
Likumprojekts arī paredz, ka sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu ombuds pārrauga sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu sniegto pakalpojumu atbilstību likumā noteiktajam mērķim un noteiktajiem sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbības pamatprincipiem, sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu ētikas kodeksiem un redakcionālajām vadlīnijām.
