Nepilnu nedēļu pēc tam, kad Satversmes tiesa (ST) lēma, ka Skultes pagasta iekļaušana jaunajā Saulkrastu novadā neatbilst Satversmei, Saeima ceturtdien, 18. martā, pieņēmusi grozījumus Administratīvo teritoriju un apdzīvoto likumā, izpildot šo ST lēmumu.
Par grozījumiem nobalsoja visi 87 Saeimas sēdē klātesošie deputāti.
Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijas deputāti jau otrdien, 16. martā, vienbalsīgi nolēma iesniegt izskatīšanai Saeimā grozījumus Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā, kas paredz Skultes pagastu iekļaut atpakaļ Limbažu novadā.
Likuma grozījumi rosināti, ņemot vērā Satversmes tiesas 12. marta spriedumu, ar kuru atzīts, ka Administratīvo teritoriju un apdzīvoto likumā noteiktā Skultes pagasta iekļaušana Saulkrastu novadā neatbilst Satversmei.
Pērn jūnijā pieņemtais novadu reformas likums noteica, ka līdz šim Limbažu novadā esošais Skultes pagasts pēc 2021. gada pašvaldību vēlēšanām ietilpst Saulkrastu novada pašvaldības administratīvajā teritorijā.
"Šie ir minimālie grozījumi, lai iespējami ātri varētu Skulti iekļaut Limbažu novadā. Līdz pašvaldību vēlēšanām atlikuši trīs mēneši, rītdien sākas kandidātu sarakstu iesniegšana, tāpēc nekavējoties jābūt skaidrībai par to, kāda būs šo vēlēšanu teritorija," otrdien norādīja Administratīvi teritoriālās reformas komisijas priekšsēdētājs Juris Pūce (AP).
Trešdien īpaši sasauktā ārkārtas sēdē Saeima lēma par grozījumu izskatīšanu steidzamā kārtā un par to pieņemšanu pirmajā lasījumā, bet jau ceturtdien Saeima tos izskatīja otrajā un galīgajā lasījumā.
Uz otro lasījumu bija iesniegti 25 priekšlikumi, no kuriem daļa bija tehniska vai redakcionāla rakstura.
Tomēr daži no priekšlikumiem, ko bija iesniedzis deputāts Edgars Tavars (ZZS) bija arī par citu jaunizveidoto novadu sadalīšanu, tomēr ne atbildīgā komisija, ne Saeima tos neatbalstīja.
Debašu laikā Saeimā Pūce vairākas reizes norādīja, ka, atverot likumu īpaši steidzamiem grozījumiem, lai izpildītu ST spriedumu, nav jālemj par citām būtiskām izmaiņām likumā bez pienācīgas diskusijas un konsultācijām ar pašvaldībām. Tas būtu arī politiski riskanti, tik īsu brīdi pirms pašvaldību vēlēšanām pārskatīt novadu karti, uzsvēra Pūce.
Par priekšlikumu izveidot atsevišķu Kandavas novadu nobalsoja ne tikai ZZS, bet arī "KPV LV" frakcija, tomēr tas neguva Saeimas vairākuma atbalstu.
Ceturtdien Saeimā pieņemtie grozījumi arī paredz likuma pantu, kas paredz, ka Ministru kabinets reizi četros gados, sākot ar 2022. gadu, līdz 1. maijam iesniedz Saeimai ziņojumu par izmaiņām pašvaldību un administratīvo reģionu sociālekonomiskajā situācijā, kurā ietverams arī administratīvi teritoriālās reformas rezultātā radušos ieguvumu un zaudējumu vērtējums, papildināt ar tekstu, ka pirmajā no ziņojumiem valdība papildus iekļauj izvērtējumu un pētījumos balstītu informāciju par Saulkrastu novada attīstības potenciālu un sniedz izvērtējumu par potenciāliem reģionālas nozīmes centriem Latvijā.
Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums stājās spēkā 2020. gada 23. jūnijā. Tas noteic, ka Latvijā no 2021. gada 1. jūlija tiek izveidotas 42 administratīvās teritorijas – pašvaldības.
