Saeima, ceturtdien, 11. martā, amatā uz trešo termiņu apstiprināja tiesībsargu Juri Jansonu, kurš balsojumā pārspēja divus citus kandidātus – Krišu Lipšānu un Edgaru Zelderi.
Balsojumā Jansons guva 68 deputātu atbalstu, Lipšāns – 8, Zelderis – 15. Debatēs atbalstu Jansonam solīja Nacionālā apvienība, "Attīstībai/Par!", "Saskaņa" un Zaļo un zemnieku savienības frakcija.
Tiesībsarga apstiprināšanai amatā pietiek ar absolūto vairākumu no balsojošo deputātu skaita, ja balsojumā piedalās vismaz puse Saeimas deputātu.
Jansons tiesībsarga amatā strādā jau kopš 2011. gada marta jeb divus piecu gadu termiņus pēc kārtas.
Jansona kandidatūru izvirzīja Nacionālā apvienība, frakcijas "Jaunā Vienotība" un "Attīstībai/Par!".
Zelderi izvirzīja Jaunās konservatīvās partija frakcija, bet Lipšānu frakcija "KPV LV".
Saeimas sēdē savu frakciju atbalstu Jansonam debatēs paskaidroja Nacionālās apvienības pārstāvis Ritvars Jansons un "Attīstībai/Par!" pārstāve Vita Anda Tērauda. Ritvars Jansons slavēja esošo tiesībsargu par stingru stāju latviešu valodas kā valsts valodas aizsardzības jautājumos, kā arī par bērnu tiesību aizsardzību.
Tērauda norādīja, ka Jansons trešais termiņš tiek dots kā uzticības kredīts, sagaidot no viņa vēl aktīvāku rīcību dažādos ar cilvēktiesībām saistītos jautājumos, tajā skaitā ārkārtējās situācijas laikā.
Jaunās konservatīvās partijas frakcijas pārstāve Dagmāra Beitnere-Le Galla aicināja balsot par Zelderi, jo nepieciešams svaigs skatījums uz lietām, kā arī jābūt skaidri ar partijām nesaistītam kandidātam. Pēc deputātes teiktā, Jansons desmit gadu laikā bijis saistīts ar vismaz divām partijām.
Lai gan deputāte tās nesauca vārdā, zināms ir fakts, ka pirmajam amata termiņam Jansonu izvirzīja "Saskaņa", bet 2019. gada Valsts prezidenta vēlēšanās Jansons bija Zaļo un zemnieku savienības virzīts kandidāts.
Pie frakcijām nepiederošā deputāte Evija Papule debatēs pauda atbalstu Jansonam.
Frakcijas "Saskaņa" pārstāvis Andrejs Klementjevs pauda atbalstu Jansonam, sakot, ka Jansons nav baidījies nedz no valdības, nedz ministriem un ir daudz panācis pensionāru un citu mazāk aizsargāto grupu labā, aktīvi vēršoties Satversmes tiesā. Frakcija atbalsta Jansonu, ņemot vērā viņa paveikto sociālajā jomā, uzsvēra Klementjevs.
Jūlija Stepaņenko savā un vairāku citu pie frakcijām nepiederošo deputātu vārdā debatēs pauda atbalstu Labklājības ministrijas parlamentārajam sekretāram Lipšānam, kas nodrošināšot jaunu skatījumu tiesībsarga amatā un sekmīgu cīņu par taisnīgumu.
Viktors Valainis (ZZS) debatēs norādīja, ka nav pareiza pieeja nomainīt amatpersonu tikai tāpēc, ka liekas, ka tai pietiek ar diviem termiņiem un ka vajag ko jaunu. Valainis pozitīvi vērtēja to, ka Jansons desmit gadu laikā tiesībsarga amatu pacēlis augstākā līmenī, kā arī veiksmīgi cīnījies ar valdību Satversmes tiesā. Valainis paziņoja, ka ZZS frakcija atbalsta Jansonu.
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vadītājs Artuss Kaimiņš debatēs norādīja, ka nav īsti labi runāt par kandidātiem un kritizēt viņus no Saeimas tribīnes, ja viņiem nav tiesību atbildēt uz kritiku un paskaidrot savu viedokli, bet tāda ir esošā kārtība šobrīd. Kaimiņš aicināja visus Latvijas iedzīvotājus vērsties ar jautājumiem par savām tiesībām Tiesībsarga birojā, jo atbildēt uz tiem arī ir biroja galvenais pienākums.
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija, kas izskatīšanai Saeimas sēdē izvirzīja visus trīs kandidātus, kandidatūras izskatīja un izvērtēja 24. februāra sēdē.
Par Jansona apstiprināšanu amatā iepriekš solīja balsot gan vairākas valdošās koalīcijas frakcijas, gan opozīcijas pārstāvji.
Nākamreiz, pēc pieciem gadiem amatā apstiprinot tiesībsargu, jau tiks paredzēts, ka viena un tā pati persona var būt par tiesībsargu ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas.
Tādus Tiesībsarga likuma grozījumus Saeima nesen pieņēma, taču tie netika attiecināti uz amatā esošo Jansonu un stāsies spēkā no nākamā gada sākuma.
