Saeima KNAB priekšnieka amatā apstiprina Straumi

"Par" balsoja 72 deputāti, bet "pret" bija 16.

Pret Straumes atkārtotu apstiprināšanu amatā iepriekš iebilda partija "Konservatīvie". Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (K) iepriekš atzina, ka valdībai būtu jālemj par atkārtotu KNAB vadītāja amata konkursa izsludināšanu, jo šajā konkursā neesot bijusi pietiekama konkurence.

Pēc atkārtotas apstiprināšanas amatā paziņojumā presei Straume norādījis, ka korupcija ir mainīgs fenomens, kas atkarīgs gan no sabiedrības attieksmes un gatavības iesaistīties vai atbalstīt koruptīvus noziedzīgus nodarījumus, gan no pretkorupcijas iestādes prasmēm un spējai pielāgoties aktuālajai situācijai korupcijas novēršanas un apkarošanas jomā.

"Lai cīņa ar korupciju būtu efektīva, KNAB jābūt nemainīgā attīstībā, un tas ir noticis pēdējo piecu gadu laikā," viņš atzīmējis.

Straume atzinis, ka šajā laikā KNAB īstenojis vairākus sasniegumus – "KNAB pirmo reizi tā pastāvēšanas vēsturē izmeklējis un rosinājis uzsākt kriminālvajāšanu četrās ārvalstu amatpersonu kukuļošanas lietās, turklāt viena no tām jau pilnībā noslēgusies, un tas palīdzējis Latvijai izpildīt Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas rekomendācijas. Tā kā pretkorupcijas jomā aizvien svarīgāku lomu ieņem risku analīze, ieguldīts nozīmīgs darbs analītiskās kapacitātes stiprināšanā, tostarp piesaistot papildu finansējumu no Eiropas Komisijas un citām struktūrām".

Viņa skatījumā, ne mazāk būtisks uzdevums, kas pēdējo piecu gadu laikā ir izpildīts, ir vispārējā KNAB kapacitātes nostiprināšana, kas "izpaužas gan kā komandas saliedēšana, gan papildu štata vietu un budžeta līdzekļu piešķiršana".

"Esmu pārliecināts, ka iesāktais kurss ir pareizs, un tas ir jāturpina arī nākamajā termiņā. Pateicos KNAB komandai par nesavtīgu darbu sabiedrības labā, kā arī sadarbības partneriem un sabiedrībai par atbalstu cīņā pret korupciju, kā arī gatavību nepieņemt korupciju kā normu un ziņot," norādījis Straume.

Jau ziņots, ka Straume bija viens no diviem pretendentiem, kuri pieteicās uz KNAB vadītāja amatu. Konkursa komisija atzina Straumi par atbilstošāko kandidātu.

Iepriekš Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā Straume atgādināja, ka viņš, 2017. gadā stājoties amatā, iestādi "saņēma sliktā stāvoklī", tāpēc iestādes vadītājs savā pirmajā pilnvaru termiņā strādājis, lai KNAB padarītu par iestādi, ar kuru darbinieki lepotos. Straume stāstīja, ka piecu gadu periodā ir panākts pienācīgs atalgojums KNAB darbiniekiem un arī uzlabots iestādes materiāltehniskais nodrošinājums.

Straume secināja, ka patlaban KNAB strādā kā vienota komanda un iestādē nav būtisku problēmu, kas ierobežotu KNAB darbu izpildi.

Vienlaikus KNAB vadītājs iezīmēja potenciālās problēmas ar iestādes štatu, proti, 5-10 gadu termiņā izdienas pensijā dosies vairāki darbinieki, kas veido lielu daļu no KNAB izmeklētāju štata.

Jau ziņots, ka Straume sāka vadīt KNAB 2017. gada jūnijā pēc uzvaras iepriekšējā šī amata konkursā. Viņa pilnvaras beigsies šā gada 14. jūnijā.

Pirms tam Straume vairāk nekā 16 gadus strādājis Militārās izlūkošanas un drošības dienestā (MIDD), no tiem 10 gadus – pārvaldes priekšnieka amatā, pirms tam strādājis Valsts policijas Organizētās noziedzības un apkarošanas birojā.

Pildot dienesta pienākumus, Straume piedalījies starptautiskās misijās, kā arī pārstāvējis Latviju un MIDD Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) institūcijās.

Straume ir absolvējis Latvijas Policijas akadēmiju, iegūstot profesionālo maģistra grādu un jurista kvalifikāciju.