Foto: DELFI
Saeimas apakškomisijā otrdien izvērtās emocionālas diskusijas jautājumā par Ventspils mēra Aivara Lemberga statusu pašvaldībā, līdz ar to apakškomisija pie konkrētiem lēmumiem nenonāca.

Diskusiju krustugunīs Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas Korupcijas novēršanas apakškomisijā nokļuva pašvaldību lietu ministrs Edmunds Sprūdžs (Reformu partija), Lemberga krimināllietas prokurors Juris Juriss, Latvijas Pašvaldību savienības vecākais padomnieks Māris Pūķis un Ventspils domes Juridiskās nodaļas vadītāja Ineta Vašuka.

Juriss paziņoja, ka prokuratūra norobežojas no Sprūdža rīkojuma par Lemberga ("Latvijai un Ventspilij") atstādināšanu no amata pienākumu pildīšanas un to nekomentēs. "Tas, ko dara ministrs, ir viņa ziņā, bet tas, ko dara prokuratūra, ir viņas ziņā," norādīja Juriss.

Viņš atgādināja, ka joprojām ir spēkā 2007.gadā Lembergam piemērotais drošības līdzeklis ‒ aizliegums pildīt Ventspils domes priekšsēdētāja pienākumus. Ņemot vērā to, nav pamata saistīt šo drošības līdzekli un Sprūdža darbības.

Par savu rīkojumu Sprūdžs apakškomisijas sēdē un arī pēc tās ar žurnālistiem bija mazrunīgs.

"Rīkojuma teksts ir pieejams un motivēts. Visa argumentācija ir pieejama. Es šodien vispār nevēlētos diskutēt par konkrēto rīkojumu, jo to var apstrīdēt tiesā. Kamēr pilnais riņķis nav iziets, nekādi komentāri par rīkojuma saturu nevar būt," sacīja Sprūdžs.

Vašuka savukārt atzina, ka ministra rīkojumu pagaidām nevarot komentēt, taču viņa minēja, ka pašlaik nevarot atrauti skatīt to, kas notiek Lemberga krimināllietā un Sprūdža minētajā rīkojumā. "Pamatojums ministra rīkojumam ir lēmumi, kuri pašlaik tiek vērtēti tiesā, ‒ vai ir bijis patiesā labuma guvējs un interešu konflikts. Norobežoties, neskatot vienu vai otru procesu, ir pārsteidzīgi," viņa pastāstīja.

Sprūdža rīkojumu analizējis arī LPS vecākais padomnieks Pūķis, kurš uzskata, ka tas izstrādāts ļoti nekvalitatīvi, ar daudzām juridiskām kļūdām un tajā nepareizi traktēta interešu konflikta situācija.

"Diemžēl pamatojumu no juridiskā viedokļa nevar atrast. Visa tā nepareizā uzskaitītā rīcība balstās uz viena eksperta ‒ Ģenerālprokuratūras ‒ slēdzienu. Tiesas spriedums ir tas, kas nosaka, vai ir kas pārkāpts vai nav," uzsvēra Pūķis.

Pūķis arī Lemberga gadījumā norādīja uz likumu nepilnībām, proti, vai atbildībai jābūt arī ministram, ja tiesas ceļā izrādīsies, ka Lembergs atstādināts nelikumīgi. "Nav saprotams, kas notiek ar ministru ‒ ja ministrs ir devis nelikumīgu rīkojumu un tiesa atceļ šo rīkojumu, tad tālāk nav nekādu seku, un no simetrijas viedokļa ‒ ja taisnība priekšsēdētājam, tad ministru vajadzētu atcelt," klāstīja Pūķis.

Tālākā sēdes gaita izvērtās emocionālā diskusijā starp opozīcijas, koalīcijas deputātiem un uzaicinātajām amatpersonām.

Deputāte Lolita Čigāne ielaidās emocionālā diskusijā ar Vašuku par Lemberga pienākumiem un viņa saņemto atalgojumu, jo deputāte bija izbrīnīta, par kādiem pienākumiem Lembergs saņem algu.

Savukārt apakškomisijas loceklis Kārlis Seržants (Zaļo un zemnieku savienība) no Sprūdža vēlējās uzzināt, kāpēc viņš pieļāvis nelikumības, vadot savu uzņēmumu, un no valsts, iespējams, nozadzis naudu. Seržanta jautājums palika neatbildēts, jo apakškomisijas vadītājs Aleksejs Loskutovs deputātu pārtrauca.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!