Par grozījumiem pirmajā lasījumā nobalsoja 95 deputāti, nevienam neesot pret un neatturoties. Saeimas vairākums arī atbalstīja likuma steidzamību, pret to balsojot 28 "Saskaņas centra" deputātiem, bet par esot 68 deputātiem no pārējām frakcijām.
Labklājības ministrija (LM) iepriekš uzsvēra: ņemot vērā, ka 2011.gadā joprojām ir liels ilgstošo bezdarbnieku skaits, kā arī tautsaimniecībā nav pietiekami daudz darba vietu, lai lielākā daļa reģistrēto bezdarbnieku varētu iekļauties darba tirgū, arī nākamajā gadā bezdarbniekiem ir jāturpina sniegt atbalsts nodarbinātības pasākumu veidā. Ja tas netiks darīts, palielināsies ekonomiski neaktīvo un ilgstošo bezdarbnieku skaits, kā rezultātā palielināsies arī sociālā spriedze un emigrācija, norādīja LM.
LM skaidroja, ka sabiedriskie darbi ir nodarbinātības iespējas sniegšana tiem, kas darba tirgū nevar atrast darbu. Tos ievieš, kad valsts ir nokļuvusi krīzes situācijā, piemēram, ekonomisko krīžu ietekmē - kad ir būtiski palielinājies bezdarbnieku skaits, taču nav brīvu darba vietu, kur cilvēkiem strādāt.
Atalgojuma apmēru algotajos pagaidu sabiedriskajos darbos iesaistītajiem bezdarbniekiem noteiks Ministru kabinets.
Vienlaikus likumprojekts paredz, ka nodarbinātības pasākumu īstenotājiem būs pienākums nodrošināt bezdarbniekiem, darba meklētājiem un bezdarba riskam pakļautajām personām drošus un veselībai nekaitīgus darba apstākļus.
Tāpat pašvaldībām turpmāk nebūs jāizstrādā nodarbinātības veicināšanas pasākumu plāni attiecīgajai teritorijai. To vietā ik gadu līdz 1.aprīlim būs jāinformē NVA par pašvaldību iepriekšējā gadā papildus īstenotajiem nodarbinātību veicinošajiem pasākumiem un par kārtējā gadā plānotajām aktivitātēm.
Ja 15 gadu veci jaunieši mācās pamatskolā vai vidusskolā un apgūst pamata vai vidējo izglītību izglītības iestādē, izņemot mācības vakarskolā, viņi nevarēs iegūt bezdarbnieka vai darba meklētāja statusu. Savukārt, ja jaunietis 15 gadu vecumā nemācās pamatskolā vai vidusskolā, viņš kā līdz šim varēs pretendēt uz bezdarbnieka statusu.
Izmaiņas nepieciešamas, lai bezdarbnieku atbalsta sistēmu salāgotu ar iepriekš veiktajām izglītības sistēmas reformām, kuru rezultātā bērni skolas gaitas uzsāka 7 gadu vecumā, pabeidzot mācības 16, nevis 15 gadu vecumā. Līdz ar to varēja rasties situācija, kad jaunietis 15 vai 16 gadu vecumā, vēl mācoties pamatskolā, ir tiesīgs iegūt bezdarbnieka un darba meklētāja statusu. Ar likuma izmaiņām šī nepilnība tiks novērsta, apgalvo LM.
