Saeima ceturtdien pirmajā lasījumā atbalstīja jaunu Azartspēļu un izložu likuma projektu, kas paredz būtiski samazināt azartspēļu publisku pieejamību, aizliegt spēļu rīkotājiem kreditēt spēlmaņus, kā arī uzlikt par pienākumu azartspēļu rīkotājiem ziņot atbildīgajām iestādēm par azartspēļu atkarības problēmām.
Deputāti vienojās noteikt likumprojektu par steidzamu.

Likuma mērķis ir sekmēt sabiedrības interešu līdzsvarošanu - vēlmi ierobežot azartspēles no vienas puses, un vēlmi izmantot šos pakalpojumus un organizēt azartspēles no otras puses, teikts anotācijā.

Likums paredz precizēt vispārīgos aizliegumus, tajā skaitā, no 2007.gada aizliegt uzstādīt azartspēļu automātus ārpus kazino un spēļu zālēm (bāros un kafejnīcās), noteikt papildus prasībās spēļu zālēm un kazino un to tehniskajām un labiekārtotības

Likumā paredzēts aizliegt spēļu zālēm un kazino izsniegt klientiem jebkāda veida kredītus, piedāvāt klientiem bezmaksas pārtiku vai dzērienus, ārpus spēļu vietas izvietot reklāmu.

Spēļu zālēm un kazino plāno noteikt pienākumu brīdināt par azartspēļu atkarības problēmu, kā arī nodrošināt saņemt informāciju par palīdzības sniegšanu.

Lai panāktu, ka tirgū spēj darboties tikai sabiedrības ar pietiekami lielu kapitālu un sabiedrība spēj pildīt savas saistības, noteikts, ka pamatkapitāls viena miljona latu apjomā azartspēļu organizatoriem ir jāsasniedz līdz 2006. gada 31.decembrim. Pamatkapitāla lielums ir garantija gan valstij, gan spēlētājiem, uzskata likuma autori.

Lai garantētu, ka Latvijā tiek ekspluatētas tikai jaunākajiem tehniskajiem standartiem un likumā noteiktām prasībām atbilstoši azartspēļu automāti un programmas, ekspluatēt varēs tikai atzītu laboratoriju sertificētas iekārtas, kas nodrošinās tehniskas iespējas Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijai pārliecināties par dokumentos deklarēto programmu atbilstību patiesībai.

Pašlaik Latvijā izložu un azartspēļu biznesā darbojas 20 licencētas kapitālsabiedrības - bingo, kazino un spēļu automātu spēles ir tiesīgas organizēt 18 kapitālsabiedrības, SIA “Teletoto” organizē totalizatora spēles, bet, līdzīgi kā citās Eiropas valstīs, izložu organizēšanu valsts mērogā realizē valsts A/S “Latvijas Loto”.

2005.gada jūnijā Latvijā tiek ekspluatēti 13342 azartspēļu automāti, no tiem 10406 automāti izvietoti 638 spēļu zālēs un 2936 automāti 680 bāros. Latvijā ir divas bingo zāles, 15 kazino un 18 totalizatora likmju pieņemšanas punkti. Laika posmā no 1999.gada iekārtu skaits ir pakāpeniski pieaudzis, neraugoties uz to, ka gandrīz katru gadu veikti grozījumi likumos, tajā skaitā, paaugstinot nodokļu likmes. 1999.gadā reģistrētas 159 spēļu zāles, bet 2004.gadā – 616 spēļu zāles. Tas palielināja arī nozarē strādājošo darbinieku skaitu 2004.gadā – 6648 darbinieki. Laika posmā no 1999.gada nozares uzņēmumu kopējais apgrozījums pieaudzis par 243,1% un 2004.gadā sasniedz 73,03 miljonus latu. Tīrais izložu un azartspēļu apgrozījums pieaudzis par 242,8% un sasniedz 65,82 miljonus latu. Speciālās nodevas un nodokļa maksājumi budžetā pieauguši par 224% un sasniedz 11,975 miljonus latu, kas ir 18,19% no izložu un azartspēļu apgrozījuma (tajā skaitā, izložu un azartspēļu nodeva 1,797 miljonu latu, izložu nodoklis 0,3 miljonus latu, azartspēļu nodoklis 7,416 miljonus latu, azartspēļu nodoklis pašvaldību budžetos 2,462 miljonus latu. Attīstoties un paplašinoties azartspēļu tirgum, kā arī īstenojot nepieciešamību pastiprināt prasības šī tirgus darbībai, likumā “Par izlozēm un azartspēlēm” desmit gadu laikā veikti deviņi grozījumi. 2005.gadā izstrādāta un akceptēta azartspēļu nozares ilgtermiņa attīstības koncepcija, kurā ir skaidri pausta valsts nostāja, ievērojot sabiedrības intereses un azartspēļu organizētāju intereses. Pašlaik ļoti nevienādi īstenota pašvaldību loma azartspēļu biznesa regulēšanā. Lai gan likums “Par izlozēm un azartspēlēm” paredz pašvaldībām tiesības noteikt teritorijas, kurās aizliegts organizēt azartspēles, pašlaik iespēju izmantojušas tikai 15 pašvaldības – Bauska, Gulbene, Jūrmala, Liepāja, Limbaži, Līvānu novads, Madona, Ogre, Pūre, Rēzekne, Rīga, Salaspils, Sigulda, Talsi, Valmiera. Turklāt katrā no šīm pašvaldībām izvirzītie kritēriji ierobežojumu noteikšanai ir atšķirīgi un mainīgi. Likumprojekta pieņemšana ietekmēs azartspēļu iekārtu, spēļu vietu skaitu, to izvietojumu un pieejamību visā Latvijas teritorijā. Likuma autori paredz, ka 2006.gadā tiks izņemti 2300 azartspēļu automāti no 680 bāriem un kafejnīcām, azartspēļu automātu skaits samazināsies par 4000 (no 13300 uz 9300), spēļu zāļu skaits samazināsies par 330 (no 670 uz 340), kazino skaits samazināsies par 4 ( no 15 uz 11).

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!