Par nacionālās apvienības VL-TB/LNNK rosinātajiem grozījumiem "konceptuālajā balsojumā" nobalsoja 92 deputāti, nevienam neesot pret un neatturoties.
Debatēs Boriss Cilevičs (SC) paziņoja, ka "Saskaņas centra" frakcija atbalstīs priekšlikumu, taču šobrīd tas esot "tikai labu nodomu līmenī", un būs jādomā par nopietniem priekšlikumiem uz otro lasījumu. Pirmkārt, būšot nepieciešami grozījumi citos likumos – jānosaka, kurā brīdī un cik bieži būtu jāziņo par īpašnieku maiņu, piemēram, akciju sabiedrībām. Cilevičs norādīja arī, ka Latvijā jau tagad ir vairāki mediji, kas ir ārpus Latvijas jurisdikcijas, un jāuzmanās, vai mediji neaizies darboties ārpus Latvijas. Deputāts arī norādīja, ka pieaug dažādu interneta vietņu ietekme, kurās saturu veido lietotāju, un par to regulējumu domā visā Eiropā.
Debatēs piedalījās arī "Par labu Latviju" (PLL) deputāts Andris Šķēle, kurš pieļāva, ka ar grozījumiem varētu strādāt arī Saeimas Ārlietu komisija. "Es domāju, ka mēs varētu tomēr uzlikt virkni ierobežojumu kapitālam, kapitāla pārvaldei Latvijā saistībā ar ne Eiropas Savienības valstīm un arī, iespējams, pat Eiropas Savienības," sacīja Šķēle.
Arī viņa frakcijas biedrs Ainārs Šlesers (PLL) sacīja, ka Latvijas sabiedrībai būtu jāzina, kas ir mediju īpašnieki, tomēr jāizvērtē arī mediju loma sabiedrībā un to, cik liela ietekme no ārvalstīm var būt Latvijas medijos. Ja rūpnīca pieder kādam zviedru, amerikāņu vai krievu uzņēmumam, tad tur neesot pamata politiskām bažām, norādīja Šlesers. Savukārt saistībā ar medijiem "pēdējā laikā izveidojusies tendence, ka mediji pavisam klusi nonākuši ārvalstu kontrolē", un "brīdī, kad ir jautājums, kur Latvijas intereses krustojas ar tās valsts interesēm, kam pieder konkrētais medijs, sabiedriskais viedoklis tiek veidots citā virzienā", sacīja Šlesers. Tāpēc, viņaprāt, svarīgi būtu aizstāvēt nacionālās intereses. "Ziņu pasniegšana ar ārvalstu ekspertu viedokli un uzspiešanu Latvijas sabiedrībai ir ļoti, ļoti bīstama," paziņoja deputāts.
Šlesers aicināja atbalstīt brīvo presi un noskaidrot, kurš medijs kam pieder, bet vienlaikus aicināja runāt "par kopīgo finansējumu, kas ieplūst mediju biznesā". Viņš norādīja, ka laikā, kad mediju ieņēmumi no reklāmām ir samazinājušies, "ļoti bieži sanāk tā, ka kaut kādi ārvalstu fondi dotē "brīvo žurnālistiku".
Viņš norādīja – ja Saeima pasaka "A," lai pateiktu, kas ir mediju īpašnieki, ir jāsaka arī "B": "Tie, kas strādā žurnālistikā, ja mēs gribam, lai viņi ir objektīvi, tad jautājums ir, kādu finansējumu viņi saņem". "Viņš var būt žurnālists kāda medijā, bet paralēli viņš saņem stipendijas un cita atbalsta līdzekļus kaut kādiem pasākumiem no viena vai otra ārvalstu fonda," apgalvoja Šlesers, aicinot uz "atklātu debati" par šo jautājumu.
Jau ziņots, ka VL-TB/LNNK rosina likumā paredzēt: ja masu informācijas līdzekļa dibinātājs ir juridiska persona, tad tai ir pienākums sniegt Uzņēmumu reģistram (UR) ziņas par tās dibinātājiem, proti, akcionāriem un īpašniekiem jeb patiesajiem labuma guvējiem līdz fiziskām personām.
Tāpat VL-TB/LNNK rosina noteikt, ka masu informācijas līdzekļa dibinātājam ir pienākums sniegt ziņas UR par visām izmaiņām dibinātāja īpašnieku (patiesā labuma guvēju) sastāvā līdz pat fiziskām personām.
Visiem šobrīd reģistrētajiem masu informācijas līdzekļiem, kuru dibinātājs ir juridiska persona, informācija par īpašniekiem līdz fiziskām personām UR būtu jāiesniedz līdz 1.jūlijam, paredz VL-TB/LNNK.
Savukārt Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija konceptuāli atbalstīja grozījumus, tomēr sēdē kļuva skaidrs, ka, lai panāktu caurspīdīgumu mediju īpašniekos, būs nepieciešamas plašākas izmaiņas par VL-TB/LNNK ierosinātajām.
Mediju īpašniekiem uzmanību vēlreiz pievērsa pērn novembra beigās, kad no laikraksta "Telegraf" galvenā redaktora amata tika atbrīvots Aleksandrs Krasnitskis. Viņš amatu atstāja pēc abpusējas vienošanās. Nesaskaņu iemesls bija redaktora un laikraksta īpašnieku atšķirīgais viedoklis par laikraksta tālāko virzību. Krasnitskis sarunā ar portālu "rus.Delfi.lv" iepriekš norādīja, ka par iemeslu kalpojis atšķirīgs skatījums uz to, kas ir neatkarīga prese.
Decembra sākumā darbu laikrakstā pameta arī ziņu nodaļas vadītājs Sergejs Pavlovs un laikraksta īpašnieka "News Media Group" padomes loceklis Lato Lapsa.
Portāls "pietiek.com" iepriekš ziņoja, ka ar Ventspils miljonāra Oļega Stepanova finansējumu saistītais laikraksts "Telegraf" ir mainījis īpašniekus. Par izdevniecības jauno saimnieku, visticamāk, kļuvusi ar Krievijas banku magnātu Vladimiru Antonovu saistītās Lietuvas bankas "Bankas Snoras" meitasfirma. Oficiāli darījums gan netiek publiskots.