Par grozījumiem nobalsoja 88 deputāti, bet pret bija vienīgi Jānis Vucāns (ZZS).
Likumprojekts paredz līdz 2013.gada 31.decembrim pagarināt iespēju pieprasīt vecuma pensiju divus gadus pirms noteiktā pensionēšanās vecuma personām, kuru apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 30 gadiem.
Saskaņā ar projektu uz diviem gadiem plānots saglabāt arī tiesības uz pensiju ar atvieglotiem noteikumiem par darbu sevišķi kaitīgos, sevišķi smagos vai kaitīgos un smagos darba apstākļos. Uz tādu pat termiņu plānots saglabāt patlaban spēkā esošos pensijas sākumkapitāla aprēķināšanas atvieglojumus, lai nodrošinātu, ka no nākamā gada būtiski nesamazinās atsevišķas jaunpiešķirtās pensijas.
"Šie grozījumi būs būtisks atbalsts tiem pirmspensijas vecuma cilvēkiem, kas patlaban palikuši bez darba. Komisijā vienojāmies strādāt intensīvi un konstruktīvi, lai šos likuma grozījumus Saeima varētu pieņemt jau 1.decembrī. Valsts prezidentam tad būs pietiekams laiks lai izsludinātu likumu, bet Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra – lai sagatavotos likuma normu īstenošanai praksē," iepriekš norādīja atbildīgās komisijas priekšsēdētāja Aija Barča (ZZS).
Komisijas priekšsēdētajas biedrs un Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens (V) norādīja, ka šīs likuma normas skar aptuveni 40 tūkstošus cilvēku, un aicināja kolēģus nekavēties ar šī likuma virzību, lai pēc iespējas ātrāk būtu skaidrība par pensionēšanās kārtību pēc jaunā gada.
Finanšu ministrijas valsts sekretāre Sanita Bajāre komisijas deputātiem iepriekš gan norādīja, ka šie pasākumi budžeta deficītu nākamgad palielinās par 7 miljoniem latu, kopējam sociālā budžeta deficītam nākamgad pietuvojoties 150 miljonu latu robežai. Galīgā izšķiršanās par likuma pieņemšanu būs Saeimas ziņā, taču pensiju likuma grozījumu radītie izdevumi būtu jākompensē ar citiem konsolidācijas pasākumiem, norādīja ministrijas pārstāve.
Savukārt Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietnieks Ingus Alliks norādīja, ka, ņemot vērā joprojām augstos bezdarba rādītājus, priekšlaicīgas pensionēšanās saglabāšana ir atspaids daudziem cilvēkiem. Liedzot šo iespēju, publiskās finanses netiktu būtiski ietaupītas, jo cilvēki vērstos pēc cita veida finanšu palīdzības pašvaldībās.
Jau ziņots, ka 10.Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai un arodbiedrību pārstāvjiem augusta nogalē neizdevās pārliecināt finanšu ministru Andri Vilku (V), ka grozījumi likumā par valsts pensijām, kas paredz priekšlaicīgas pensionēšanās iespējas, būtu jāvirza izskatīšanai jau tagad un jāpieņem 10.Saeimas laikā. Vilks toreiz uzsvēra, ka, nezinot kopējo budžeta konsolidācijas apjomu, nedrīkst dažus jautājumus risināt atrauti no kopējās paketes un ar īstermiņa lēmumiem apdraudēt sociālo budžetu ilgtermiņā. Viņš arī norādīja uz pašreizējo nedrošo situāciju pasaules ekonomikā, kuras dēļ nedrīkst pieņemt lēmumus par budžeta izdevumu palielināšanu.
Pirms tam Finanšu ministrijas iebildumu dēļ Saeimas Sociālo un darba lietu komisija atteicās no ieceres atsākt indeksēt valsts pensijas, kuru apmērs nepārsniedz 165 latus mēnesī.
Taču vēl iepriekšējās Saeimas komisijas sagatavotie grozījumi likumā paredzēja noteikt, ka personām, kuru apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 30 gadiem un kuras aprūpējušas līdz astoņu gadu vecuma sasniegšanai piecus vai vairāk bērnus vai bērnu, kurš līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai atzīts par bērnu ar invaliditāti, ir tiesības pieprasīt vecuma pensiju piecus gadus pirms noteiktā vecuma sasniegšanas. Šādu tiesību nav personām, kurām atņemtas aprūpes vai aizgādības tiesības.
Bija paredzēts arī vēl uz diviem gadiem pagarināt iespēju ar 30 gadu darba stāžu pensionēties divus gadus pirms pensijas vecuma sasniegšanas.
Grozījumi paredzēja ieskaitīt darba stāžā periodu, kurā Latvijas pilsonis dienējis PSRS bruņotajos spēkos līdz 1991.gadam, kā arī pagarināt iespēju pensionēties ar atvieglotiem noteikumiem personām par darbu sevišķi kaitīgos un sevišķi smagos darba apstākļos vai kaitīgos un smagos darba apstākļos.
Taču likumprojekts netika iekļauts atlaistās 10.Saeimas darba kārtībā.