Saeima ceturtdien, 17. februārī, konceptuāli atbalstīja Interešu pārstāvniecības atklātības likuma projektu, kura mērķis ir nodrošināt interešu pārstāvības procesa atklātību, veicināt sabiedrības uzticību interešu pārstāvjiem un publiskai varai, kā arī nodrošināt godīgas un vienlīdzīgas iespējas visām ieinteresētajām personām iesaistīties interešu pārstāvībā.
Saeimas preses dienestā portālam "Delfi" skaidroja, ka likuma projekts definē interešu pārstāvniecības un interešu pārstāvja jēdzienu, nosaka interešu pārstāvju reģistrēšanās pienākumu, kā arī interešu pārstāvniecības aktivitāšu deklarēšanas sistēmu.
Tāpat iecerēts noteikt interešu pārstāvju un publiskās varas pienākumus, kā arī darbības ierobežojumus interešu pārstāvniecības procesā. Likuma projekts definē interešu pārstāvniecības procesa dalībnieku darbības pamatprincipus un likuma mērķu sasniegšanas uzraudzību, kā arī nosaka atbildību par nepatiesu ziņu sniegšanu un likuma darbības pārkāpšanu.
Saeimā atbildīgās Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Juris Rancāns (JKP) norādīja, ka katram ir tiesības vērsties pie parlamenta ar savu ideju, problēmas izklāstu un lūgt, lai tiktu pieņemti tādi vai citi grozījumi, bet šim procesam jābūt izsekojamam un atklātam, jo pašlaik sabiedrībā redzama liela neuzticība tam, kā tiek pieņemti dažādi lēmumi.
"Sabiedrībai ir jābūt skaidram, kāpēc viens vai otrs priekšlikums ir tieši tāds," sacīja Rancāns.
Interešu pārstāvniecības atklātības likuma projekts izstrādāts darba grupā, kuru vada deputāte Inese Voika (AP)
Iecerēts, ka Interešu pārstāvniecības atklātības likums stāsies spēkā 2023. gada 1. janvārī. Tas vēl jāskata Saeimā divos lasījumos.
Jau vēstīts, ka starptautiskās pretkorupcijas organizācijas "Transparency International" (TI) publicētajā jaunākajā Korupcijas uztveres indeksā Latvijas rādītājs ir uzlabojies, taču tas aizvien turpina atpalikt no citām Eiropas Savienības un Eiropas Sadarbības un attīstības organizācijas valstīm, informēja biedrībā "Sabiedrība par atklātību – Delna" ("Delna").
Starp "Delnas" ieteiktajām 2022. gadā īstenojamajām iniciatīvām ir interešu konflikta pārvaldības sistēmas un risku novērtējuma veikšana un trūkumu novēršana pārvaldībā. Organizācija aicina veidot sistēmu, kas ir mūsdienīga un balstās Pretkorupcijas starpvalstu grupas (GRECO) rekomendācijās.
"Delnas" skatījumā, šogad arī jāpieņem visaptverošs interešu pārstāvniecības (lobēšanas) atklātības regulējums, kas turpmāk veicinātu atklātību un taisnīgumu valsts lēmumu pieņemšanā, jāizvērtē veidi, kā uzlabot valsts budžeta pieņemšanas procesu, novēršot sistemātiskus normatīvo aktu pārkāpumus, kā arī jāveicina atbildīga publisko līdzekļu, tajā skaitā ES finansējuma kontrole un izlietojums.
