Saeima konceptuāli atbalsta jaunas piemiņas un atzīmējamās dienas
Foto: Saeimas administrācija

Saeima ceturtdien, 10. jūnijā, pirmajā lasījumā konceptuāli atbalstīja Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sagatavoto likumprojektu par jaunu piemiņas, atceres un atzīmējamo dienu noteikšanu.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Frakcija "Saskaņa" paziņoja, ka neatbalsta šo likumprojektu, jo tajā apvienotas vairākas lietas vienā, kā arī tas var veicināt sabiedrības šķelšanos, ņemot vērā dažādu attieksmi pret Otrā pasaules kara notikumiem.

Saeima konceptuāli atbalstījusi grozījumus likumā "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām", kas paredz noteikt 2. martu par Nacionālo partizānu bruņotās pretošanās atceres dienu, 17. martu par Nacionālās pretošanās kustības piemiņas dienu, 15. oktobri par Valsts valodas dienu un 21. novembri par 2013. gada 21. novembra traģēdijas atceres dienu.

Komisija vienā likumprojektā ir apvienojusi vairākus iesniegtos grozījumus, ko iesniedza dažādi deputāti.

Likumprojekta anotācijā skaidrots, ka, pieminot latviešu tautas pretošanos padomju okupācijas varai 50 gadu garumā, ir vienlīdz svarīgi atbilstoši novērtēt kā nevardarbīgo, tā arī bruņoto pretošanos. Gan padomju varas gados, kad to objektīvi pētīt vispār nebija iespējams, gan arī pēc Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanas, tieši bruņotā nacionālā pretošanās joprojām netiek pienācīgi novērtēta un pētīta. Latvijas nacionālo partizānu karā (1944.-1956.), kurā piedalījās ap 14 000 cīnītāju, ļoti nozīmīga loma bija Latgalei, kur kā pirmajā padomju varas okupētajā Latvijas teritorijā, jau 1944. gada vasaras nogalē sākās bruņotā pretošanās.

"Atzinība mūsu nacionālo partizānu varonīgajai cīņai nāca tik, nepiedodami lēni, un vēlu, ka tikai 2017. gada 3. maijā ar Viestura ordeni tika apbalvoti pirmie divi bruņotās nacionālās pretošanās dalībnieki no pāris desmitiem tad vēl dzīvajiem nacionālajiem partizāniem. Nepārprotami nozīmīgāka nacionālo partizānu kauja 1945. gada 2.-3. martā notika Viļakas (bijušā Abrenes) apriņķa Stompaku purva salās, kas ir lielākā kauja Latvijas nacionālo partizānu kara vēsturē. Ap 350 Latgales mežabrāļi izcīnīja smagu kauju ar uzbrūkošā čekas karaspēka skaitlisko pārspēku, paliekot nesakauti un organizēti atkāpjoties, izvairījās no draudošā aplenkuma un papildus zaudējumiem. Tāpēc Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija rosina noteikt Stompaku kaujas datumu 2. martu par Nacionālo partizānu bruņotās pretošanās atceres dienu," teikts anotācijā.

Tajā arī skaidrots, ka jau vairākus gadus pilsoniskās sabiedrības aktīvisti aizsākuši tradīciju kā nacionālās pretošanās kustības atceres dienu atzīmēt 17. martu. Šajā dienā profesora Konstantīna Čakstes vadītā Latvijas Centrālā padome 1944. gadā pabeidza parakstu vākšanu memorandam, kurā Latvijas tautas vārdā tika pieprasīta Latvijas neatkarības faktiska atjaunošana un pausta pārliecība, ka par spīti abu totalitāro okupācijas režīmu rīcībai, Latvijas valsts un tās Satversme juridiski turpina pastāvēt kā pamats nacionālās pretošanās kustības rīcībai Latvijas labā. Šo memorandu parakstīja gandrīz divi simti Latvijas politisko un sabiedrisko darbinieku, pārliecinoši paužot visu Latvijas patriotu gribu. Latvijas Centrālās padomes memoranda gadadienu vairākas reizes godinājusi arī Saeima, rīkojot nacionālajai pretošanās kustībai veltītus pasākumus.

Aizsāktās tradīcijas un Latvijas Centrālās padomes konstitucionālā mantojuma nostiprināšanās sabiedrības sociālajā atmiņā dod iespēju 17. martu noteikt kā visas Latvijas nacionālās pretošanās kustības atceres dienu. Šajā dienā varētu godināt un atcerēties visus nacionālās pretošanās kustības dalībniekus.

"Tās dotu iespēju godināt pirmās pretestības grupas PSRS okupācijai 1940. gadā, Latvijas diplomātisko dienestu ārvalstīs un daudzos trimdas darbiniekus Rietumos, kas uzturēja dzīvu Latvijas prasību pēc taisnīguma, Latvijas Centrālo padomi, cilvēkus, kuri izvairījās no mobilizācijas okupācijas varu bruņotajos spēkos un glāba okupācijas varu vajātos cilvēkus, bēgļu pārcēlājus pāri jūrai, nacionālos partizānus un nevardarbīgās pretošanās varoņus, kuri cīnījās par vienu mērķi – 1918. gada 18. novembrī proklamētās Latvijas neatkarības atjaunošanu. Daudzi par Latviju atdeva savas dzīvības un gāja ciešanu ceļu okupācijas režīmu represijās. Mūsu pienākums ir sabiedrības sociālajā atmiņā atgūt zināšanas par Latvijas patriotu pretošanos okupācijas režīmiem un godināt varoņus, kuri uzturēja Latvijas tautas prasību pēc savas valsts un neatkarības dzīvu visos okupācijas gados," teikts anotācijā.

Skaidrojumā par grozījumu mērķi arī teikts, ka "2013. gada 21. novembrī Rīgā, Priedaines ielā 20, kad, iebrūkot lielveikala "Maxima xx" jumtam, bojā gāja 54 cilvēki un 59 cilvēki tika ievainoti. Šī traģēdija skāra ne tikai bojāgājušo tuviniekus, draugus, glābējus un citus, kas strādāja ar nepieredzētās traģēdijas sekām, bet ir radījusi dziļas rētas visas Latvijas sabiedrības apziņā".

Noteikt 21. novembri kā šīs traģēdijas atceres dienu ir rosinājuši Latvijas iedzīvotāji un vairākas nevalstiskās organizācijas. Par šīs dienas nozīmīgumu liecina arī traģēdijas vietā rīkotie piemiņas pasākumi, teikts anotācijā.

Anotācijā arī skaidrots, ka 1998. gada 15. oktobrī Saeima pabeidza vēl Satversmes izstrādāšanas laikā aizsāktās diskusijas un Satversmes 4. pantā nostiprināja latviešu valodu kā valsts valodu Latvijas Republikā. Ar Satversmes 4. panta grozījumu latviešu valoda kā vienīgā valsts valoda tika nostiprināta kā viena no Latvijas valstiskuma svarīgākajām konstitucionālajām vērtībām.

"Atzīmējot Valsts valodas dienu 15. oktobrī, tiktu uzsvērta latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas konstitucionālo nozīme saliedētas Latvijas sabiedrības veidošanā un Latvijas valstiskuma pastāvēšanā. Tas veidotu pozitīvu platformu latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas pozīciju nostiprināšanai un tās pastāvēšanas un turpmākas attīstības sekmēšanai. Iesaistot dažādas sabiedrības grupas Valsts valodas dienas norisēs, varētu skaidrot un popularizēt vienu no mūsu valstiskuma svarīgākajām konstitucionālajām vērtībām. Tas sekmētu labāku Latvijas valstiskuma pamatu izpratni un dotu iespēju veidot Latvijas sabiedrību vienojošu konstitucionālo identitāti Latvijas kultūrtelpā," teikts anotācijā.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Saeima Satversme
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form