Saeima konceptuāli atbalsta kažokzvēru audzēšanas aizliegšanu no 2026. gada
Foto: LETA

Saeima ceturtdien, 20. janvārī, pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Dzīvnieku aizsardzības likumā, ar kuriem paredzēts aizliegt kažokzvēru audzēšanu no 2026. gada. Likuma grozījumus pirmajā lasījumā atbalstīja 69 deputāti, pret balsoja četri, bet atturējās viens.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Likumprojekta autori ir deputāte Krista Baumane (AP), Linda Medne (JKP), Dace Rukšāne-Ščipčinska (AP), Atis Lejiņš (JV), Ilmārs Dūrītis (AP), Regīna Ločmele (S), Edgars Tavars (ZZS), Ramona Petraviča ("Neatkarīgie"), Valērijs Agešins (S), Evija Papule (R) un Inguna Rībena. Likumprojekta izstrādē iesaistījās arī dzīvnieku un vides aizsardzības biedrība "Dzīvnieku brīvība" un vairāk nekā 50 nevalstisko organizāciju apvienība "Sabiedrība pret kažokādām".

Likuma grozījumu autori atzīst, ka dzīvnieku audzēšana un nogalināšana kažokādu dēļ ir neētisks, cietsirdīgs un izzūdošs uzņēmējdarbības veids, kam mūsdienās vairs nav attaisnojuma. Tas piesārņo vidi un nedod pienesumu tautsaimniecībai.

Tāpēc tika rosināts veikt grozījumus likumā, lai aizliegtu kažokzvēru audzēšanu Latvijā kažokādu dēļ. Plānots, ka grozījumi stāsies spēkā 2026. gada 1. janvārī, un tie neaizliedz kažokādu ieguvi medību ceļā vai kažokādu tirdzniecību.

Teju visu frakciju pārstāvji pauda atbalstu likuma grozījumiem. Vienlaikus deputāts Rihards Kols (NA) aicināja papildus diskutēt par kažokādu importa aizliegumu Latvijā.

Pret likuma izmaiņām iestājās opozīcijas deputāts Armands Krauze (ZZS), kura ieskatā priekšlikums liegt audzēt kažokzvērus ir liekulīgs. Viņš norādīja uz virkni citu situāciju, kad tiek attaisnota cietsirdīga attieksme pret dzīvniekiem, piemēram, vistām, kuras, ievērojot visas labturības prasības, tiek turētas būros. Tāpat, Krauzes ieskatā, liekulība izpaužas brīdī, kad "jūs aizejat uz ēdnīcu un ēdat vistas stilbiņu, tad tas šķiet normāli".

"Ir daudz sugu, ko ēdam, un izliekamies, ka viss ir kārtībā," sacīja deputāts, piebilstot, ka likuma grozījumi ir ekonomiski nepamatoti un politiski motivēti.

Savukārt opozīcijas deputāts Edgars Tavars (ZZS) aicināja kolēģi nevienādot lopkopību un putnkopību, kas ir svarīgas nozares cilvēka pārtikas ieguvei un eksistencei, ar zvēraudzētavām, kas paredzētas "ekstrām". Tavars atzina, ka ar likuma grozījumu pieņemšanu problēmai tiks pielikts tikai komats, bet punkts tiktu pielikts tad, ja tiktu aizliegta arī kažokādas produktu ievešana Latvijā.

Iepriekš Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē Zvēraudzētāju asociācijas pārstāve Sandra Vilciņa pauda, ka nozare kažokzvēru audzēšanas aizliegumam nepiekrīt. Viņa arī atturējās komentēt, kāds, viņasprāt, būtu nozarei pieņemams pārejas periods līdz aizlieguma stāšanai spēkā.

Zemkopības ministra Kaspara Gerharda (NA) biroja vadītājs Jānis Eglīts paskaidroja, ka ministrija iesniedza savu likumprojektu, pamatojoties tikai uz Covid-19 situāciju valstī un kažokzvēru audzētavās.

Runa ir par portāla "Delfi" izpētīto, ka zvēraudzētavā SIA "Baltic Devon Mink" kopš 2021. gada pavasara, pēc pētnieku teiktā, nekontrolēti attīstās jaunas Covid-19 mutācijas. Turklāt vīruss ir vairākkārt šķērsojis sugu robežas – no cilvēkiem pārnesies uz ūdelēm un atpakaļ. Tas ir bīstami, jo tādā veidā var rasties jauns Covid-19 variants. "Skaidrs, ka mēs kā valsts negribam kļūt slaveni ar savu variantu," komisijas sēdē noteica Eglīts.

Baumane norādīja, ka deputāti parakstīja un iesniedza likumprojektu par kažokzvēru audzēšanas aizliegumu, jo "mūsdienās šādai kažokzvēru audzēšanai vairs īsti nav attaisnojama". Proti, šī nozare "cietsirdīgi, turot būros, pavairo dzīvniekus".

Deputāte atsaucās uz biedrības "Dzīvnieku brīvība" veikto pētījumu 2021. gadā. Aktīvists Gatis iefiltrējās darbā zvēraudzētavā SIA "Baltic Devon Mink". Pētījuma laikā Gatis novēroja gan Covid-19 izplatības ierobežošanas pasākumu neievērošanu, gan labturības pārkāpumus. Vairāk par pētījumu "Dzimis zvēraudzētavā" var lasīt šeit.

Vilciņa, paužot iebildumus pret ieceri aizliegt kažokzvēru audzēšanu Latvijā, norādīja, ka "šis jautājums tiek skatīts tikai no vienas puses". Viņa argumentēja, ka nozarē strādājošie sniedz ieguldījumu valstī, maksājot nodokļus, eksportējot vairāk nekā 90% no saražotā apjoma un iegādājoties audzētavās mītošajiem dzīvniekiem pārtiku no vietējiem zemniekiem. Tāpat Vilciņa norādīja, ka kažokzvēru audzētavas nodrošina darba vietas reģionos.

Biedrības "Dzīvnieku brīvība" valdes loceklis Aivars Andersons oponēja Vilciņas paustajam. Viņš norādīja, ka kažokzvēru audzēšana "nav plaukstošs bizness".

Arī "Delfi", atsaucoties uz "Lursoft" datiem, rakstīja, ka Nīderlandē reģistrētās kompānijas "Van Ansem Participaties B.V" piederošā zvēraudzētava "Baltic Devon Mink" kopš 2015. gada strādā ar zaudējumiem. Piemēram, 2018. gadā ar 4,6 miljonu eiro zaudējumiem, 2019. gadā – ar 3,06 miljonu eiro zaudējumiem, bet 2020. gadā – ar 417 532 eiro zaudējumiem.

Tāpat Andersons komisijas sēdē norādīja, ka sabiedrība ir gatava kažokzvēru aizliegumam. Vairāk nekā puse jeb 63% Latvijas iedzīvotāju neatbalsta dzīvnieku audzēšanu kažokādu ieguvei, liecina sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktās aptaujas rezultāti.

Komisijas sēdē arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārstāve Daiga Vilkaste teica, ka ministrija konceptuāli atbalsta kažokzvēru audzēšanas aizliegumu.

Jau vēstīts, ka Ministru kabinets 21. decembrī vienojās liegt Latvijā ievest ūdeles, savukārt Latvijā esošajām zvēraudzētavām noteiktas stingrākas drošības prasības ar mērķi mazināt Covid-19 izplatību.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus

Tags

Ramona Petraviča Dzīvnieku brīvība Atis Lejiņš Dace Rukšāne Inguna Rībena Ministru kabinets Saeima SKDS Valērijs Agešins VARAM Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form