Par Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iniciētajiem grozījumiem nobalsoja 50 deputāti, galvenokārt no "Jaunā laika", Tautas partijas, Zaļo un Zemnieku savienības, VL-TB/LNNK frakcijām un atsevišķi deputāti no LPP/LC un ārpus frakcijām esošie. Pret bija 20 deputāti no "Saskaņas centra" un PCTVL, kā arī Madars Lasmanis (JL), bet atturējās 8 deputāti – "Pilsoniskās savienības" frakcija un Jānis Dukšinskis (LPP/LC).
Jau ziņots, ka paslaik namu pārvaldēm ir aizliegts mājas uzkrājumu fondā esošos līdzekļus izmantot citiem mērķiem. Uzkrājumus veido no iedzīvotāju maksājumiem par mājas apsaimniekošanu, kas iekļauti kopējā rēķinā. Visbiežāk tie ir aptuveni 20 – 40 santīmi par kvadrātmetru, un tos izlieto konkrētiem mērķiem, piemēram, sētnieka apmaksai. Aptuveni 5 – 10 santīmus no šīs summas novirza mājas uzkrājumu fondā, kas domāts, lai varētu apmaksāt nepieciešamos remontus.
Saeimā plānots izskatīt plašus grozījumus Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā, kur cita starpā plānots arī ļaut izmantot uzkrājumu fondu komunālo pakalpojumu parādu apmaksai.
"Mēs gribam atļaut izmantot mājas uzkrājumu fondu parādu par siltumu samaksai," iepriekš laikrakstam "Telegraf" stāstīja Saeimas apakškomisijas vadītājs Jānis Lagzdiņš. Viņš skaidro, ka milzīgo iedzīvotāju parādu dēļ šogad ir īpaši liels risks, ka daudzas mājas, īpaši Rīgā, nevarēs saņemt siltumu. "Tas ir nenormāli. Piedāvātais risinājums, protams, nav panaceja, taču tas varētu vismaz uz laiku novērst lielākās briesmas," stāsta Lagzdiņš.
Rīgas problemātiskākās namu pārvaldes "Sarkandaugava" vadītājs "Telegraf" atzinis, ka izmaiņas viennozīmīgi palīdzēs māju apsaimniekotājiem sākt apkures sezonu. Tomēr viņš uzsvēris, ka jāvērtē katrs gadījums individuāli, jo nedrīkst arī izmantot uzkrājumu fondu parādu segšanai, ja mājai nepieciešams neatliekams remonts.
Savukārt kritiku par šo ieceri paudis uzņēmuma "Latio namsaimnieks" vadītājs Aivars Gontarevs. Viņaprāt, šīs izmaiņas domātas, lai palīdzētu monopolistam "Rīgas Siltums" sakārtot finanšu plūsmu. Viņaprāt, ir pilnībā jāmaina sistēma, panākot, ka RS slēdz līgumus nevis ar namu pārvaldēm, bet tieši ar katru konkrēto klientu. Turklāt RS būtu pašam jārūpējas par parādu piedziņu, nevis "jāsēž uz ventiļa".
Jau ziņots, ka SIA "Paus Konsults" aptauju liecina: sabiedrība vairs nav gatava žēlot cilvēkus, kuri nemeklē risinājumus savu parādsaistību kārtošanai - 93% iedzīvotāju kategoriski nevēlas parādnieku vietā maksāt par komunālajiem pakalpojumiem un nama apsaimniekošanu. 48% aptaujāto ir nobažījušies, ka nemaksātāju dēļ viņiem var pieaugt kredītprocenti un pakalpojumu tarifi.
Visneiecietīgākā attieksme pret cilvēkiem, kuri nemeklē risinājumus parādsaistību kārtošanai, ir tieši tiem, kuri paši izjutuši maksājumu grūtības. Maksājumu grūtības vai parādi bijuši 61% aptaujāto un lielākā daļa no tiem uzskata, ka parādu ignorēšana un nemaksāšana nav atbalstāma.
Divas trešdaļas no maksājumu grūtībās savulaik nonākušajiem iedzīvotājiem uzskata, ka ikvienam jāuzņemas atbildība par savām saistībām un jāmeklē risinājumi parādu nomaksai, slēdzot restrukturizācijas līgumus vai vienošanās grafikus par dalītu parāda atmaksu. Tieši šī sabiedrības daļa viskritiskāk vērtē nemaksātājus un lieliski saprot, ka risinājumu var atrast, norāda "Paus Konsults".