Saeima ceturtdien ārkārtas sēdē nodeva izskatīšanai Ārlietu komisijai deklarāciju par Krievijas – Gruzijas militāro konfliktu, kurā nosoda konflikta risināšanu militārā ceļā un pauž bažas par Krievijas iespējamo agresiju arī pret citām kaimiņvalstīm.

Par deklarācijas nodošanu komisijai balsoja 68 deputāti, pret - 18.

Saeimas Ārlietu komisija jau ceturtdien izskatīs šo deklarācijas projektu, un ceturtdienas vakarā paredzēts sasaukt vēl vienu saeimas ārkārtas sēdi, lai pieņemtu deklarāciju galīgajā variantā.

Tikmēr PCTVL deputāti nolēmuši dibināt Dienvidosetijas un Abhāzijas atbalsta grupu.

Kā norādīts deklarācijā, "Saeima uzskata, ka Krievijas Federācija ir pārkāpusi Gruzijas valsts suverenitāti un valstisko neaizskaramību, veicot militārus uzbrukumus Gruzijas civilajiem un militārajiem objektiem. Šāda rīcība rada bažas par ikvienas Krievijas kaimiņvalsts drošību, teritoriālo neaizskaramību un neatkarību."
Deklarācijā arī norādīts, ka "Krievijas Federācijas miera uzturēšanas misija Gruzijā ir bijusi neveiksmīga, pierobežu konflikti ne tikai nav atrisināti, bet ir izprovocēta neadekvāta mēroga kara darbība, kas ir prasījusi civiliedzīvotāju upurus, būtiski iedragājusi Gruzijas civilo un militāro infrastruktūru."

"Uzsākot karadarbību pret Gruziju, Krievija, būdama ANO Drošības padomes pastāvīgā dalībvalsts, ir pārkāpusi savas starptautiskās saistības, vienpusēji un paplašināti interpretējot miera uzturēšanas misijas uzdevumus, ar to rada šaubas par sevi kā miera un drošības garantu," teikts deklarācijā.

Saeima deklarācijā arī norāda, ka "Krievijas rīcība izraisa nopietnas bažas par to, ka karadarbība pret Gruziju, retorika par savas valsts pilsoņu interešu aizstāvēšanu svešās valstīs, lietojot pret tām militāru spēku, rada bīstamu precedentu starptautiskajās attiecībās. "

Ņemot vērā notikušo, Latvijas Saeima aicina konfliktā iesaistītās puses apturēt karadarbību, atturēties no jebkāda spēka pielietošanas, atsākt sarunu procesu par situācijas noregulējumu, nodrošināt pieeju starptautiskā sabiedrībai situācijas izvērtēšanai, kā arī medicīniskās un humānās palīdzības sniegšanai cietušajiem, bēgļiem un pārvietotajām personām.

Tāpat Saeima aicina citas Eiropas Savienības un NATO dalībvalstis, EDSO, Eiropas Parlamentu, Eiropas Padomi, ANO un citas starptautiskās organizācijas, "pamatojoties uz Gruzijas teritoriālo integritāti tās starptautiski atzītajās robežās, iespējami ātrāk uzsākt starptautiski vadītu sarunu procesu par miera panākšanu un situācijas noregulējumu, panākt, lai pēckonflikta stabilizācijā tiktu iesaistīti neitrālu valstu spēki, kuros nozīmīga loma būtu ES, panākt Krievijas karaspēka tūlītēju izvešanu no Gruzijas un Krievijas kara flotes aiziešanu no Gruzijas teritoriālajiem ūdeņiem."

Saeima arī aicina ES dalībvalstis, Latvijas Eiroparlamenta deputātus "aktīvāk panākt ES pamatprincipu un pamatvērtību efektīvu realizāciju, novēršot situācijas, kad vienpusējas militāras akcijas var apdraudēt suverēnu valstu pastāvēšanu, skaidri definēt ES paplašināšanas perspektīvas, tādējādi rodot Eiropas valstīm, kuras ir izteikušas vēlmi iestāties ES, skaidru nākotnes vīziju, aktivizēt asociatīvo līgumu slēgšanu un vīzu liberalizācijas režīmu ieviešanu ar šīm valstīm, paredzēt palīdzības resursus Gruzijai kara seku ātrai likvidēšanai."
Saeima arī aicina NATO dalībvalstis un Latvijas valdību izvērtēt jauno drošības situāciju, kas pasaulē radusies pēc Krievijas-Gruzijas konflikta un gādāt, lai ES un NATO rastu risinājumus, kas stiprinātu un garantētu visu Krievijas kaimiņu turpmāko drošību, kā arī intensificēt dialogu par Gruzijas uzņemšanu NATO.

Jau vēstīts, ka jau pagājušā nedēļas nogalē kopīgu deklarāciju, kurā asi nosodīta Krievijas agresija, pieņēma arī Baltijas valstu un Polijas prezidenti.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!