Saeima konceptuāli atbalsta likuma grozījumus par atbalsta pagarināšanu Ukrainas bēgļiem
Foto: F64

Saeima ceturtdien, 9. jūnijā, konceptuāli atbalstīja grozījumus Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā, kas paredz atbalsta sniegšanu Ukrainas bēgļiem pagarināt līdz gada beigām.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Valdība virzītie likuma grozījumi paredz arī nepieciešamo precizējumu veikšanu regulējumā.

Ministru kabinets trešdien atbalstīja arī saistītos noteikumus par primāri sniedzamā atbalsta nodrošināšanu Ukrainas civiliedzīvotājiem, kas izstrādāti no jauna, aizstājot līdzšinējo redakciju.

Ar grozījumiem likumā paredzēts noteikt vienādu primāri sniedzamo atbalstu - izmitināšanu visiem Ukrainas civiliedzīvotājiem - līdz 120 dienām, taču ne ilgāk kā līdz 2022.gada 31.decembrim. Otrkārt, ar likuma grozījumiem tiks noteikts, ka arī atlīdzību par Ukrainas civiliedzīvotāju izmitināšanu fiziskās un juridiskās personas varēs saņemt par periodu līdz 120 dienām, taču ne ilgāk kā līdz 2022.gada 31.decembrim.

Papildus likumprojekts paredz iespēju tiem Ukrainas civiliedzīvotājiem, kas nespēj nodrošināt sev izmitināšanu, saņemt izmitināšanas atbalstu arī pēc 120 dienu perioda, taču ne ilgāk kā līdz 2022.gada 31.decembrim.

Ņemot vērā, ka daļai līdz šim uzņemto Ukrainas civiliedzīvotāju izmitināšanas periods beidzas jau jūnija mēnesī, nepieciešams gan šīm personām, gan pašvaldībām, kuras organizē izmitināšanu, sniegt tiesisko prognozējāmību un stabilitāti attiecībā uz tālāko primāri sniedzamā valsts atbalsta nodrošināšanas apjomu un ilgumu, skaidrots likumprojekta anotācijā.

Ar grozījumiem tiek noteikts, ka primāri sniedzamais atbalsts - izmitināšana un ēdināšana - kā atbalsta mehānisms tiek terminēts laikā, proti, valsts to nodrošina ne ilgāk kā līdz 2022.gada 31.decembrim. Tāpat tiek noteikts, ka izmitināšana visiem Ukrainas civiliedzīvotājiem tiek nodrošināta līdz 120 dienām, taču ne ilgāk kā līdz 2022.gada 31.decembrim, tātad saņemt izmitināšanu minētajā apmērā būs tiesības visiem Ukrainas civiliedzīvotājiem neatkarīgi no tā, kad laika periodā no 2022.gada 24.februāra persona ir ieradusies Latvijā. Savukārt ēdināšana Ukrainas civiliedzīvotājiem, kas tai pieteikušies no 25.maija, tiek nodrošināta līdz 30 dienām, bet ne ilgāk kā līdz 2022.gada 31.decembrim.

Ar grozījumiem tiek noteikts, ka fiziskā vai juridiskā persona, kura sev piederošā mājoklī bez maksas izmitina vienu vai vairākus Ukrainas civiliedzīvotājus, līdzšinējā izmitināšanas perioda līdz 90 dienām vietā var saņemt atlīdzību par katra Ukrainas civiliedzīvotāja izmitināšanu par periodu līdz 120 dienām, taču ne ilgāk kā līdz 2022.gada 31.decembrim. Tas nozīmē, ka visi ukraiņu kara bēgļu izmitinātāji var pieteikties atlīdzības saņemšanai par izmitināšanas periodu ne ilgāku kā 120 dienas 2022.gadā.

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Ar likuma grozījumiem netiks atcelta prasība, ka pieteikums par atlīdzības saņemšanu jāiesniedz pašvaldībā 14 dienu laikā no izmitināšanas sākuma dienas, kā arī pārejas noteikumu 13.punktā noteiktais par pieteikuma iesniegšanas termiņu tām personām, kuras piesakās atlīdzības saņemšanai par periodu līdz atlīdzības par Ukrainas civiliedzīvotāju izmitināšanu regulējuma ieviešanas spēkā stāšanās brīdim.

Tām fiziskām un juridiskām personām, par kurām lēmumu par atlīdzības izmaksāšanu pašvaldības būs pieņēmušas līdz šo grozījumu spēkā stāšanās brīdim, pēc pieteikumā norādītā termiņa (līdz 90 dienām) būs tiesības atkārtoti pieteikties atlīdzības maksājumam par to pašu Ukrainas civiliedzīvotāju izmitināšanu, pieteikumā par izmitināšanas sākuma dienu norādot nākamo dienu pēc tās dienas, kura bija norādīta kā izmitināšanas perioda pēdējā diena sākotnējā pieteikumā, ja izmitināšana netika pārtraukta.

Tāpat kā līdz šim, tie Ukrainas civiliedzīvotāji, kuri ir izmitināti pie fiziskām un juridiskām personām, kuras par to saņem atlīdzību, vienlaikus netiek nodrošināti ar pārtiku no valsts.

Ar grozījumiem tiek noteikts, ka valsts turpina nodrošināt izmitināšanu, bet ne ilgāk kā līdz 2022.gada 31.decembrim, tiem Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuri nespēj patstāvīgi nodrošināt sev izmitināšanu un kuriem tā nepieciešama arī pēc minētā 120 dienu perioda, ja persona uz atbalsta pagarināšanas pieteikšanās brīdi ir ar invaliditāti, nodrošina personas ar invaliditāti aprūpi, ir pensijas vecumā atbilstoši Latvijā noteiktajam pensionēšanās vecumam vai Latvijā iegūst izglītību klātienē pirmsskolas, pamatizglītības, vispārējās vidējās vai profesionālās vidējās izglītības iestādē vai ir pilna laika studējošais augstākās izglītības iestādē.

Minētais atbalsts tāpat tiek sniegts Ukrainas sievietēm grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma laikā, personām, kas ir viens no bērna vecākiem bērna kopšanas periodā, kā arī personām, kas nodrošina pirmsskolas vecuma bērna kopšanu un aprūpi, ja bērnam nav iespējas apmeklēt pirmsskolas izglītības iestādi.

Ar likuma grozījumiem tām fiziskajām un juridiskajām personām, kuras bez maksas izmitina Ukrainas civiliedzīvotājus, ir paredzētas tiesības saņemt atlīdzību par Ukrainas civiliedzīvotāju izmitināšanu arī par periodu, kas pārsniedz 120 dienas, bet ne ilgāk kā līdz 2022.gada 31.decembrim. Atlīdzība gan pienāktas tikai tad, ja izmitināmā persona pieteikuma iesniegšanas brīdī ir ar invaliditāti, nodrošina personas ar invaliditāti aprūpi, ir pensijas vecumā atbilstoši Latvijā noteiktajam pensionēšanās vecumam vai Latvijā iegūst izglītību klātienē pirmsskolas, pamatizglītības, vispārējās vidējās vai profesionālās vidējās izglītības iestādē vai ir pilna laika studējošais augstākās izglītības iestādē.

Minētā atlīdzība par ukraiņu bēgļu brīvprātīgu izmitināšanu pienākas arī personām, kuras izmitina sievietes grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma laikā, personām, kuras izmitina vienu no bērna vecākiem bērna kopšanas periodā, un personām, kuras nodrošina pirmsskolas vecuma bērna kopšanu un aprūpi, ja bērnam nav iespējas apmeklēt pirmsskolas izglītības iestādi.

Lai saņemtu atlīdzību par izmitināšanas periodu, kas pārsniedz minētās 120 dienas, izmitinātājam vai viņa pilnvarotai personai jāiesniedz jauns pieteikums atlīdzības saņemšanai noteiktajā kārtībā, papildus pievienojot dokumentus, kas apliecina izmitināmā Ukrainas civiliedzīvotāja atbilstību kādai no minētajām personu grupām.

Kā ziņots, kopš Krievijas sāktā kara Ukrainā līdz šim Latvijā reģistrēti aptuveni 32 000 Ukrainas civiliedzīvotāju, bet teju 26 000 bēgļu izsniegti uzturēšanās dokumenti ar tiesībām uz nodarbinātību, liecina Iekšlietu ministrijas apkopotā informācija.

Tags

Iekšlietu ministrija Ministru kabinets Saeima Ukraina
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.
Lasi vēl
 

Comment Form