Saeima konceptuāli atbalsta novadu reformu; veidos īpašu komisiju
Foto: LETA

Pēc vairāku stundu debatēm un trauksmaina rīta, kad pie Saeimas ēkas protestēja iespaidīgs skaits reģionu un pašvaldību pārstāvju, Saeima konceptuāli atbalstījusi "Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu", kas paredz no 2021. gada vidus Latvijā izveidot 39 pašvaldības esošo 119 vietā.

Par likumprojektu pirmajā lasījumā nobalsoja 70 deputāti, bet pret bija 13 deputāti. Jau debatēs vairāku stundu garumā iezīmējās tendence, ka visstingrāk pret likumprojektu iestājas Zaļo un zemnieku savienības deputāti, kas arī nobalsoja pret. Savukārt "Saskaņa" kopā ar valdošo koalīciju nobalsoja par likumprojekta atbalstīšanu pirmajā lasījumā.

Saeima arī atbalstīja noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam līdz 18. decembrim.

Jau pēc likumprojekta atbalstīšanas Saeima arī nobalsoja par speciālas komisijas izveidošanu Saeimā, kura uzņemtos īpašu atbildību par valsts nākotnei svarīgo reformu.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP), aicinot Saeimu atbalstīt likumprojektu, savā uzrunā Saeimai daudz laika un uzmanības veltīja likumprojekta tapšanas gaitai un konsultāciju ar pašvaldībām un iedzīvotājiem raksturošanai, jo iepriekš ministrija un ministrs ticis daudz kritizēts par pietiekama dialoga ar pašvaldībām trūkumu.

Pūce sacīja, ka, iesniedzot šo likumprojektu Saeimā, valdība ir laikā izpildījusi martā Saeimas pieņemto lēmumu un doto uzdevumu. Runājot par reformas saturu, ministrs atgādināja, ka iepriekšējās novadu reformas rezultātā ir izveidojusies liela nevienlīdzība starp pašvaldībām un to iespējām sniegt kvalitatīvus pakalpojumus, turklāt plaisa turpina pieaugt.

Ministrs atzina, ka valdības piedāvātais variants nav vienīgais iespējamais un Saeimā to iespējams uzlabot un mainīt, jo valdībai bija zināmi laika ierobežojumi, tā kā Saeimas lēmums uzdeva sagatavot reformu, lai tā stātos spēkā jau laikus pirms pašvaldību vēlēšanām 2021.gada jūnijā.

Pūce atgādināja, ka valdība arī turpina darbu pie reģionālās attīstības pamatnostādnēm un otrā līmeņa pārvaldības izveidošanas, ko valdība piedāvās veidot nevis kā vēlētas pašvaldības, bet kā kopīgu valsts un pašvaldību mehānismu dažādu funkciju veikšanai.

"Šis likumprojekts ir pārdomāts un izsvērts un atbilst Latvijas iedzīvotāju interesēm," sacīja Pūce, aicinot Saeimu strādāt, lai to vēl vairāk uzlabotu. Ministrs aicināja strādāt godprātīgi un nekavēt reformas pieņemšanu, jo no tās īstenošanas atkarīgas daudzas citas būtiskas reformas.

Pa cilvēku taciņām

Viktors Valainis (ZZS), uzstājoties frakcijas vārdā, aicināja neatbalstīt likumprojektu, jo tas ir "kaķis maisā" un brāķis, kas Saeimai būtu jālabo. Deputāts uzsvēra, ka no likumprojektam pievienotās anotācijas nav iespējams saprast, ko pašvaldības domā par šo projektu, lai gan tās esot uzklausītas. Valainis uzsvēra, ka protests pie Saeimas ēkas rāda, ka reformas sagatavošanas gaitā bija parkāptas demokrātijas robežas un jaunā novadu karte zīmēta kabinetos, atrauti no reālās dzīves.

Jaunās konservatīvās partijas deputāts Andris Kazinovskis debatēs atgādināja partijas nostāju, ka novadu reforma ir atbalstāma tikai vienlaikus ar reģionālās pārvaldības līmeņa izveidošanu. Deputāts pateicās kolēģiem Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā, kas atbalsta reģionālajai attīstībai būtisku nosacījumu iekļaušanu topošajā Nacionālās attīstības plānā.

Valsts un pašvaldību darbā pieredzējušais deputāts Māris Kučinskis (ZZS) atgādināja, ka Latvija vēsturiski pēc neatkarības atjaunošanas izvēlējās citu ceļu pašvaldību jautājumā nekā, piemēram, Lietuva, kura uzreiz izveidoja pašvaldības uz bijušo padomju laiku rajonu bāzes. Tikmēr Latvija izvēlējās veidot vairāk nekā 500 pašvaldības uz pagastu un pilsētu bāzes, kam bija zināms sakars ar Latvijas Tautas frontes nodaļu esamību uz vietas. Vēlāk pašvaldību skaits tika samazināts līdz 119.

Kučinskis atzina, ka gadu gaitā ekonomiskās likumsakarības ir darījušas savu darbu un daudz kas ir mainījies, bet, pateicoties šiem procesiem, sarakstīts ne viens vien doktora zinātniskais darbs. Lielāko kritiku Kučinskis veltīja tam, ka jaunā valdības piedāvātā karte veidota, vietām neņemot vērā cilvēku radušos ieradumus.

Kučinskis minēja līdzību ar apmeklētāju iemīto taciņu zālājā pie Valsts ieņēmumu dienesta galvenās ēkas līdzās uzbūvētajam celiņam, jo cilvēki paši atrod labākos un īsākos ceļus. Tādēļ reformas turpmākās apspriešanas gaitā deputāts aicināja domāt par Rūjienas vēlmi pievienoties Valmierai, nevis Valkai, kā arī ieklausīties Ikšķiles iedzīvotāju kopienas, bet ne tik daudz varbūt pat pašvaldības, iebildēs.

Cerot uz kvalitatīvu darbu turpmāk, Kučinskis atzina, ka, ja no valdības puses nebūs "ieciršanās", tad Saeima var novest reformu līdz labam iznākumam.

"Saskaņas" pārstāvis Sergejs Dolgopolovs, detalizēti analizējot nepieciešamos uzlabojumus reformā, aicināja likumprojektu pirmajā lasījumā atbalstīt un turpmākajā izskatīšanas gaitā ļoti nopietni strādāt pie likumprojekta uzlabošanas. Pēc Dolgopolova domām, valdības vadītājam pašam būtu jāuzņemas lielāka atbildība par administratīvi teritoriālās reformas gaitu.

Mārtiņš Šteins (AP), aicinot reformu atbalstīt, uzsvēra bēdīgo situāciju ar jauniešu politikas esamību un vājumu pašvaldībās patlaban un minēja pat gadījumu, ka kādā pašvaldībā atbildība par darbu ar jauniešiem uzticēts kapu pārzinim, kas gan esot labāk nekā nekas, kā tas ir citviet.

Labāku skolu dēļ

Savukārt Raimonds Bergmanis (ZZS) debatēs pauda uztraukumu, ka nav domāts pietiekami reformas kontekstā par valsts drošības un civilās aizsardzības jautājumiem.

Deputāte Marija Golubeva (AP) debatēs uzsvēra, ka šī reforma ir ļoti nepieciešama, lai uzlabotu izglītības kvalitāti mūsu valstī. Deputāte minēja Igaunijas piemēru, kam, tieši pateicoties laikus veiktai veiksmīgai administratīvi teritoriālajai reformai, izdevās sakārtot skolu tīklu un tādējādi strauji pietuvoties Somijas izcilajiem izglītības rādītājiem starptautiskajos salīdzinošajos pētījumos.

Savukārt, atbildot uz citu deputātu bažām par novadu lokālās kultūrvēsturiskās identitātes apdraudēšanu, deputāte sacīja, ka tam nav tieša sakara ar novadu apvienošanu, jo, piemēram, ķoniņu ciemu iedzīvotāji savu identitāti ir saglabājuši cauri laikiem un maiņām. Identitāte nezudīs, ja būs vajadzīga pašiem cilvēkiem, sacīja Golubeva.

Jānis Dombrava (NA) debatēs atzina, ka neizbēgami būs izņēmumi kritēriju ziņā teritorijās ar īpaši zemu iedzīvotāju blīvumu, piemēram, pierobežas teritorijās. Ja bagātā Kanāda tādas lietas var atrisināt tikai ar valsts īpašu atbalstu, tad arī Latvija nespēs citādi, atzina deputāts.

ZZS pārstāve Dana Reizniece-Ozola sacīja, ka no reformas ir jēga tikai tad, ja tā uzlabos dzīvi, taču šī reforma ir tāda kā skaists rieksts ar tukšu vidu. Valdība jau tagad prognozē, ka jaunveidojamos novados nebūs atrisinātas demogrāfijas problēmas, jo iedzīvotāju skaits nepieaugs, bet līdz šim dotētās teritorijas arī turpmāk būs dotējamas.

Ilze Indriksone (NA) uzsvēra, ka šis likumprojekts ir tikai bilde, bez dziļāka satura, tādēļ turpmākā reformas sagatavošanas gaitā ir jāstrādā vienlaikus pie citiem likumprojektiem, kas skars iedzīvotāju pārstāvniecību pašvaldībās un citus pašvaldību ikdienā būtiskus jautājumus. Indriksone arī uzsvēra, ka nevar kavēties ar otrā līmeņa reģionālās pārvaldības izveidošanu, turklāt ļoti rūpīgi jāizsver, kur tiks vilktas reģionu robežas. Viņa aicināja turpmāk par reformu diskutēt dziļāk un saturīgāk.

Vjačeslavs Dombrovskis (S) aicināja ļaut īstenot valdībai reformu, lai nedotu iespēju valdošajai koalīcijai aizbildināties, ka opozīcija tai neļauj īstenot strukturālās pārmaiņas. "Ļausim viņiem mācīties, un lai vēlētāji lemj," sacīja Dombrovskis.

Deputāte Regīna Ločmele-Luņova (S) atgādināja, ka jau komisijas sēdē prasīja ministrijai pievienot likumprojektam pārskatāmas tabulas par pakalpojumiem, ko pašvaldības nodrošina tagad un ko pēc reformas. Deputāti dara bažīgu tas, ka reforma nav pietiekami gatava, jo nav pietiekami informācijas par funkciju izpildi, skolu tīklu un slimnīcu skaitu.

Speciāla komisija

Saeimai ķeroties pie novadu likumprojekta konceptuālas izskatīšanas pirmajā lasījumā, no rīta pirms reformas izskatīšanas koalīcijas deputāti ierosināja iekļaut sēdes darba kārtībā lēmuma projektu par speciālas komisijas izveidošanu Saeimā, kura uzņemtos īpašu atbildību par valsts nākotnei īpaši svarīgo reformu.

Deputātu priekšlikums iesaka saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 150. pantu izveidot speciālu Administratīvi teritoriālās reformas komisiju, kura izskata likumprojektu "Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums" un citus ar administratīvi teritoriālo reformu un tās īstenošanu saistītos likumprojektus un jautājumus.

Lēmuma projekts paredz šajā komisija ievēlēt pa vienam deputātam no katras Saeimā pārstāvētās frakcijas. Komisija darbību veic līdz visu ar administratīvi teritoriālo reformu un ar to saistīto likumprojektu izskatīšanai. Pēc lēmumprojekta iekļaušanas darba kārtībā sākās debates arī par šo jautājumu.

ZZS pārstāvis Valainis nedomā, ka pareizi ir noņemt šo darbu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, jo šajā komisijā ir kompetenti deputāti un labas iespējas darbu izdarīt. Deputāts uzskata, ka speciālas komisijas veidošana ir nesaprotama un pārsteidzīga, turklāt jau līdz šim par reformu atbildīgajā Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā valdošajai koalīcijai ir vairākums.

Artūrs Toms Plešs (AP) speciālās komisijas izveidošanu pamatoja ar darba apjomu tieši reformas jautājumā. "Saskaņas" pārstāvis Dolgopolovs atgādināja, ka vienmēr ar labiem nodomiem bruģēts ceļš uz elli. Viņš arī jautāja, kāpēc šodien nav jau zināms, par kādiem tieši likumprojektiem lems šī komisija. Dolgopolovs pauda neapmierinātību, ka tā vietā, lai tiktu izveidota reformas komiteja Ministru prezidenta vadībā, tiek izveidota speciāla komisija ar ne līdz galam skaidru darba uzdevumu.

Arī Kučinskis sacīja, ka lēmums veidot šādu komisiju ir nepopulārs un neskaidrs. Pie frakcijām nepiederošā deputāte Linda Liepiņa sarkastiski vaicāja, ka varbūt labāk izveidot arī jaunu Saeimu? Arī pie frakcijām nepiederošais Aldis Gobzems pauda viedokli, ka šis ir vērsts pret kritiskajiem ārpus frakcijām esošajiem deputātiem.

Pie frakcijām nepiederošais deputāts Didzis Šmits sacīja, ka nekas nedod tādu popularitāti opozīcijai kā tās darba ierobežošana. "Acīmredzot, neesat sapratuši, par ko bija šīs vēlēšanas un protests šodien pie Saeimas," sacīja deputāts, vēršoties pie valdošās koalīcijas deputātiem.

Pēc debatēm par komisijas izveidošanu nobalsoja 63 deputāti, bet 15 bija pret. Pret balsoja daļa "Saskaņas", ZZS un pie frakcijām nepiederošie deputāti.

Kā zināms, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju vada "Saskaņas" pārstāve Inga Goldberga, kā arī strādā pie frakcijām nepiederošā Karīna Sprūde, kas savulaik izstājās no frakcijas "KPV LV". Uzticot administratīvi teritoriālās reformas izskatīšanu speciālai komisijai, tajā nebūs pārstāvēti pie frakcijām nepiederošie deputāti, kādu Saeimā patlaban ir septiņi.

"Delfi" jau ziņoja, ka Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija 29. oktobrī nolēma konceptuāli atbalstīt un virzīt izskatīšanai pirmajā lasījumā valdības iesniegto "Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma" projektu. Saeima skatīs 7. novembra sēdē.

24. oktobrī Saeima, 71 deputātam balsojot par un 13 pret, nodeva valdības iesniegto Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumprojektu atbildīgajai Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai.

Valdība 15. oktobrī apstiprināja likumprojektu "Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums". Dienu pirms valdības sēdes pēc valdošajā koalīcijā panāktās vienošanās pēdējā brīdī tika precizēts likumprojekts, paredzot pēc reformas izveidot 39 pašvaldības – 5 republikas nozīmes pilsētas un 34 novadus.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP) sēdē sacīja, ka darba process pie administratīvi teritoriālās reformas tagad pārcelsies uz Saeimu. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija turpinās izvērtēt visus priekšlikumus, kas parādīsies diskusiju gaitā Saeimā, lai iznākumā tiktu pieņemts valsts interesēm labākais lēmums.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV), atbildot uz sēdē klātesošā Rūjienas novada domes priekšsēdētāja Gunta Gladkina iebildumiem, ka Rūjienu joprojām plānots iekļaut Valkas novadā nevis vēlamajā Valmieras novadā, sacīja, ka šādas izmaiņas vēl ir iespējams izdarīt Saeimā un ka valdība visus iebildumus nav paspējusi izvērtēt.

Premjers uzsvēra, ka diskusijas Saeimā nebūs tikai simboliskas vai mazsvarīgas, un, visticamāk, ka izmaiņas novadu kartē tiks veiktas. Kariņš mudināja virzīties uz spēcīgu novadu izveidošanu, lai sniegtu labus pakalpojumus iedzīvotājiem un efektīvi izmantotu līdzekļus.

Premjers piebilda, ka izglītības un zinātnes un veselības ministrēm tagad jāstrādā arī pie skolu un slimnīcu tīkla veidošanas, lai sniegtu iedzīvotājiem lielāku skaidrību, kas sagaidāms nākotnē.

Kolēģi ministri un valdības vadītājs novērtēja Pūces veikumu un pateicās par padarīto darbu, sagatavojot novadu reformu.

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) pauda cerību, ka kopā ar VARAM izdosies izveidot atbalsta pasākumus ceļu tīkla sakārtošanai. Linkaits arī aicināja Saeimu rūpīgi vērtēt, vai visi jaunie novadi būs dzīvotspējīgi, kā arī pauda neizpratni par Rūjienas un Valkas sasaisti.

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) sacīja, ka partija arī Saeimā atbalstīs šīs reformas virzību. Vienlaikus viņš pauda neizpratni, kādēļ joprojām tiek lietots no padomju laikiem mantotais apzīmējums "republikas pilsēta".

Kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA), atbalstot valdības lēmumu un reformas virzību, pauda cerību, ka laika gaitā tiks kliedētas arī viņa bažas par reformas ietekmi uz kultūrizglītības procesiem novados. Savukārt ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV), izceļot gaidāmo ekonomisko pienesumu no novadu reformas, uzteica sava kolēģa Pūces nervu stiprumu.

Valdībā apstiprinātais likumprojekts nosaka administratīvo teritoriju un novadu teritoriālā iedalījuma vienību izveidošanas, uzskaites, robežu grozīšanas, administratīvā centra noteikšanas nosacījumus un kārtību, kā arī apdzīvoto vietu statusa noteikšanas, to uzskaites kārtību un institūciju kompetenci šajos jautājumos.

Tas paredz, ka Latvijas Republiku iedala republikas pilsētās un novados. Novada teritoriju iedala novada pilsētās un novada pagastos.

Projekts paredz, ka, apvienojot vai sadalot novadu, kā arī grozot tā robežu, tiek ievēroti šādi noteikumi: teritorija ir ģeogrāfiski vienota; novada teritorijā ir valsts attīstības plānošanas dokumentos (reģionālās politikas pamatnostādnēs vai nacionālajā attīstības plānā) noteikts reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības centrs, izņemot Pierīgas novados; Pierīgas novados ir ne mazāk par 15 000 pastāvīgo iedzīvotāju katrā; iespējama ilgtspējīga teritorijas ekonomiskā attīstība, un pašvaldībai ir spēja teritorijai piesaistīt nozīmīgas investīcijas; iespējams izveidot efektīvu izglītības, kultūras, veselības aprūpes un sociālo pakalpojumu iestāžu tīklu, sabiedriskā transporta un ceļu tīklu, kā arī komunālās saimniecības tīklu; ir pietiekams skolēnu skaits vismaz vienai perspektīvai vidusskolai; teritorija ir optimāli izveidota, lai pašvaldība var patstāvīgi nodrošināt tai likumos noteikto autonomo funkciju izpildi, izņemot gadījumus, ja likumos noteikts citādāk.

Pierīgas novadi šī likuma izpratnē ir novadu kopums, kas pieguļ Rīgai un sastāv no šādām novadu teritorijām – Ādažu novads, Ulbrokas novads, Salaspils novads, Ķekavas novads, Olaines novads un Mārupes novads.

Pēc šī likuma pieņemšanas un spēkā stāšanās pašreizējās republikas pilsētu un novadu pašvaldības turpina pildīt savas funkcijas un uzdevumus normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā līdz 2021. gada pašvaldību vēlēšanās ievēlētās pašvaldības domes pirmajai sēdei, kura tiek sasaukta šā likuma noteiktajā kārtībā 2021. gada 1. jūlijā.

Tags

Novadu reforma

Comment Form