Saeima konceptuāli atbalsta pilsonības atņemšanu kara noziegumu atbalstītājiem
Foto: F64

Saeima ceturtdien, 7. aprīlī, pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Pilsonības likumā, kas ļaus tiesisku pamatu atņemt Latvijas pilsonību kara noziegumus atbalstošām personām.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Par likumprojekta virzību atbildīgās Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vadītājs Juris Rancāns (Konservatīvie) rosināja likuma grozījumus skatīt otrajā – galīgajā – lasījumā jau šodien, tomēr deputāti šo priekšlikumu noraidīja, tāpēc likuma izmaiņas galīgajā lasījumā tiks skatītas 21. aprīlī gaidāmajā parlamenta sēdē.

No likuma grozījumiem izriet, ka Latvijas pilsonību varēs atņemt personām, kuras ir sniegušas būtisku finansiālu, materiālu, propagandisku, tehnoloģisku vai cita veida atbalstu personām, valstīm vai citiem subjektiem, kuras ir veikuši darbības, tai skaitā noziegumus pret mieru, genocīdu, noziegumus pret cilvēci, kara noziegumus, kas grauj vai apdraud demokrātisku valstu teritoriālo integritāti, suverenitāti un neatkarību vai konstitucionālo iekārtu.

Lēmumu par pilsonības atņemšanu pieņems Administratīvā rajona tiesa. Tajā pašā laikā likuma grozījumi paredz, ka Administratīvās rajona tiesas nolēmums ir pārsūdzams Augstākajā tiesā, kuras nolēmums ir galīgs un nepārsūdzams.

Tiesa, Latvijas pilsonību personai varētu atņemt tikai tajā gadījumā, ja pilsonības atņemšanas rezultātā persona nekļūst par bezvalstnieku, tādējādi nepārkāpjot Latvijas uzņemtās starptautiskās saistības.

Lai efektīvi pārvaldītu pilsonības iegūšanas un zaudēšanas procedūru, tai skaitā nodrošinātu pārskatāmu minēto procedūru uzskaiti, paredzēts izveidot Pilsonības iegūšanas un zaudēšanas informācijas sistēmu. Tiesa, šo sistēmu plānots izveidot līdz 2023. gada 31. martam.

Pilsonības atņemšanas pamatu šobrīd nosaka Pilsonības likuma 24. panta pirmā daļa, kurā ir uzskaitīti četri Latvijas pilsonības atņemšanas pamati. Visi šie pilsonības atņemšanas pamati ir saistīti ar pārkāpumiem, ko Latvijas pilsonis izdara attiecībā pret Latvijas valsti un tādējādi grauj tieši Latvijas valsts un šī pilsoņa savstarpējās lojalitātes principu.

Vienlaikus likums patlaban neparedz atņemt Latvijas pilsonību gadījumos, kas saistīti ar vispāratzītu starptautisko tiesību pārkāpumiem pret citu demokrātisku valsti, kas vienlaicīgi radītu pastarpinātu apdraudējumu arī Latvijas demokrātiskajai iekārtai un konstitucionālajām vērtībām.

"Uzskatāms, ka Latvijas pilsonis, kas būtiski atbalstījis kādas valsts veiktu militāru agresiju un starptautiski sodāmus noziegumus pret citu demokrātisku valsti, tādējādi veicinādams arī Latvijas demokrātiskās iekārtas apdraudējumu, ir pārkāpis valsts un pilsoņa savstarpējās lojalitātes pienākumu," pauž likuma grozījumu autori.

Tieslietu ministrijā atzīts, ka pilsonība ir personas noturīga tiesiska saikne ar Latvijas valsti, no kuras izriet gan savstarpēji pienākumi, gan tiesības. "Situācijā, kad Latvijas pilsonis veic tādas darbības, kādas minētas likumprojektā, Latvijas valstij jābūt tiesībām izvērtēt, vai šāda persona ir tiesīga baudīt no pilsonības izrietošās tiesības un Latvijas sniegto starptautisko aizsardzību savam pilsonim," skaidrots likumprojekta anotācijā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus

Tags

Krievijas iebrukums Ukrainā Pilsonība Saeima
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form