Foto: LETA

Pēc plašām diskusijām Saeimas vairākums trešdien konceptuāli atbalstījis likumprojektu par tiesībām atlaist darbinieku bez sadarbspējīgā sertifikāta. Deputāti arī atbalstīja steidzamības noteikšanu likumprojektam. Lai grozījumi stātos spēkā, par tiem vēl otrajā – galīgajā – būs jālemj Saeimai.

Grozījumus Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā konceptuāli atbalstīja 45 deputāti, pret bija 25 parlamentārieši.

Jau ziņots, ka iepriekš pēc vairāk nekā trīs stundu garas sēdes Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija trešdien konceptuāli atbalstīja likumprojektu par tiesībām atlaist darbinieku bez Covid-19 sertifikāta.

Šajā garajā sēdē deputāti uzklausīja ministriju pārstāvjus, kas iepazīstināja ar likumprojektu. Tāpat parlamentārieši uzklausīja nevalstisko organizāciju un citu institūciju pārstāvjus, kuri pauda savu viedokli par likuma grozījumiem. Plašāk par organizāciju skatījumu un komentāriem var lasīt šeit.

Deputāti

Debatēs piedalījās gandrīz tikai opozicionāri. Pirmais "pret" grozījumiem Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā debatēja deputāts Aldis Gobzems, aicinot "apturēt šo afēru", jo "rīt būs par vēlu". Parlamentāriete Regīna Ločmele (S) arī bija "pret" izmaiņām likumā, "likumprojekts ir ne tikai cietsirdīgs, bet arī neloģisks", sacīja politiķe.

Tāpat Valērijs Agešins (S) bija skeptisks par plānotajiem grozījumiem. "Es esmu par katra cilvēka brīvas izvēles tiesībām," norādīja opozicionārs. Viņš uzskata, ka valsts strauji virzās nepareizā virzienā, ierobežojot cilvēktiesības.

Edgars Tavars (ZZS) norādīja, ka vakcīnu Latvijā ir pietiekami, lai ikviens varētu saņemt brīvprātīgu vakcīnu pret Covid-19, taču par problēmu viņš uzskata sabiedrības zemo uzticību valdībai un politiķiem. Deputāts kritizēja, viņaprāt, nepietiekamo vakcinācijas procesa un potenciālo blakņu skaidrošanu un līdzšinējās mārketinga kampaņas. Tavars norādīja, ka viņš un viņa frakcija ir "pret" šiem grozījumiem.

Deputāte Ramona Petraviča (KPV LV) pauda, ka likumprojekta argumentācija ļauj obligātās vakcinācijas prasību attiecināt uz visiem darbiniekiem un kritizēja šo likumprojektu, sakot, ka kritēriji par vakcināciju ir neskaidri. Petraviča saņemot daudz vēstuļu no skolotājiem un mātēm ar lūgumu "apelēt pie veselā saprāta", pauda deputāte.

Vitālijs Orlovs (S) pauda, ka viņš un vairāki viņa kolēģi ir vakcinēti un to izdarīja brīvprātīgi. Deputāts kritizēja VM vakcinācijas pieeju, sakot, ka Latvijā, atšķirībā no citām valstīm, iedzīvotājiem nebija iespējams izvēlēties, kāda ražotāja vakcīnu viņš vēlas saņemt.

Opozicionārs Ivans Klementjevs (S) bija bažīgs, aicināja meklēt kompromisu ar savu tautu un iet uz atklātām sarunām un stāstīt patiesību. Savukārt koalīciju pārstāvošais Aleksandrs Kiršteins (NA) bija neapmierināts par to, ka likumprojektā paredzēts, ka sadarbspējīgie sertifikāti nepieciešami arī skolotājiem. Viņš uzsvēra, ka no augstāko klašu skolēniem, kuri ir pilngadīgi, šis sertifikāts netiek pieprasīts, un tas nav godīgi.

Vjačeslavs Dombrovskis (S) norādīja, ka sabiedrība ir nonākusi dziļā uzticības krīzē, un iedzīvotāju atteikšanās no vakcinācijas ir viens no veidiem, kā tā izpaužas. Viņš uzsvēra, ka balsos pret grozījumiem, lai gan pats pie pirmās iespējas vakcinējās pret Covid-19.

Sergejs Dolgopolovs (S) uzskatīja, ka Covid-19 vīruss dzīvo savu dzīvi, bet Latvijas valdība – savu. Ja sākumā, viņaprāt, valdība rīkojās atbilstoši vīrusa ierobežošanai, taču laika gaitā valdības mērķis mainījies un tagad esot "svarīgi sevi labi parādīt Briselē". Dolgopolovs norādīja, ka pats ir vakcinējies ģimenes ārsta ieteikuma rezultātā, savukārt obligāta vakcinācija nedos lielāku vakcinācijas aptveri – ar cilvēkiem ir jārunā, un jāpiedāvā cilvēkiem vakcinēties ar kādu vakcīnu viņi vēlas – arī Eiropas Savienībā nereģistrētām vakcīnām, uzskata deputāts.

Pie frakcijām nepiederošā deputāte Evija Papule norādīja, ka veselības ministrs šodienas Saeimas komisijas sēdē neatzina vakcinācijas laikā pieļautās kļūdas, bet vainoja Latvijas sabiedrību noteikumu neievērošanā. Deputāte kritizēja neseno testēšanas politikas maiņu, kas turpmāk paredz Covid-19 testu veikt par maksu.

Neviennozīmīgu noskaņojumu likumprojekts raisījis arī pie frakcijām nepiederošajai deputātei Ilgai Šuplinskai. Viņa atgādināja, ka laikā, kad Latvijā bija Covid-19 otrais vilnis, skolās paralēli vakcinācijai tika nodrošināta arī testēšana un kritizēja, ka vasaras laikā skaidrošanas process par vakcināciju nav noticis.

Parlamentārietis Kaspars Ģirģens (KPV LV) norādīja, ka iedzīvotāji vēl pirms šī likumprojekta saskārušies ar diskrimināciju no darbavietām, kā arī augstskolām saistībā ar vakcināciju pret Covid-19, tāpēc aicināja balsot pret grozījumiem. Tikmēr pie frakcijām nepiederošā deputāte Jūlija Stepaņenko teica, ka septiņu gadu laikā nav saskārusies ar tik lielu sabiedrības interesi par likumprojektu kā šobrīd.

Šī diena paliks Latvijas vēsturē, ironizēja pie frakcijām nepiederošā deputāte Karina Sprūde. Viņa kritizēja Veselības ministrijas drošības pasākumus veselības nozarē, pārceļot plānveida pakalpojumus ārkārtējās situācijas laikā un citu valstu pieeju masku nēsāšanā.

Ko paredz likumprojekts?

Grozījumu anotācijā norādīts, ka tie paredz jaunu pieeju Covid-19 infekcijas izplatības mazināšanai un katra indivīda veselības aizsardzībai, nosakot pienākumu valsts institūcijām sniegt epidemioloģiski drošus pakalpojumus, darba devēja pienākumu nodrošināt epidemioloģiski drošu darba vidi, kā arī darba vietās nodrošinot to, ka noteiktos gadījumos atkarībā no darba specifikas pildīt darba (amata, dienesta) pienākumus drīkst tikai tādi darbinieki, kuri ir vakcinējušies vai pārslimojuši Covid-19.

Grozījumi paredz arī klātienē ļaut pakalpojumus sniegt un saņemt personām, kurām ir sadarbspējīgs sertifikāts, kas apliecina vakcinācijas vai pārslimošanas faktu. Personām, kurām nav sadarbspējīga sertifikāta, pakalpojumus sniedz klātienē vienīgi tad, ja tos nav iespējams sniegt attālināti vai pakalpojuma sniegšana attālināti rada risku cilvēka pamattiesību nodrošināšanai.

Turpmāk pakalpojumu sniedzējiem klientiem ir jādara zināms vai pakalpojums ir epidemioloģiski drošs – to sniedz un saņem personas, kurām ir sadarbspējīgs sertifikāts vai arī klients bez šāda sertifikāta pakalpojumu var saņemt. Likums arī nosaka, ka pakalpojuma sniedzējam ir tiesības pieprasīt klientu uzrādīt sadarbspējīgo sertifikātu, savukārt klientam ir pienākums to uzrādīt.

Sertifikāti mediķiem, SAC strādājošajiem un skolotājiem

Likumprojekts nosaka, ka darba devējam ir pienākums nodrošināt epidemioloģiski drošu darba un mācību vidi – tādu, kurā ir zems risks inficēties ar Covid-19.

Savukārt veselības aprūpes, ilgstošās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās un izglītības jomā strādājošajiem būs jāapliecina, ka viņiem ir sadarbspējīgs sertifikāts. Izglītības jomā prasības par sadarbspējīgu sertifikātu ir attiecināmas arī uz tām personām, kas nav tieši iesaistītas izglītības pakalpojuma sniegšanā, bet līgumattiecību izpildes laikā izglītības pakalpojuma sniegšanas vietā nonāk saskarē ar izglītojamiem.

Citur strādājošajiem

Darba devējam publiskajā vai privātajā sektorā, vērtējot katru gadījumu individuāli un ņemot vērā samērīguma, tiesiskuma un vienlīdzības principu, atsevišķos gadījumos ir tiesības prasīt, lai darbiniekam būtu sadarbspējīgs sertifikāts.

Tas noteikts gadījumos, ja:

  • darbinieks pienākumu pildīšanas laikā ir tiešā saskarsmē, nonāk fiziskā kontaktā vai ilgstoši atrodas tuvāk par diviem metriem ar klientiem vai citiem darbiniekiem;
  • darbiniekam ir paaugstinātas iespējas inficēties, atrodoties tiešā saskarsmē un kontaktējoties ar lielu skaitu personu, kuru veselības stāvoklis nav zināms;
  • darbinieka klātienes darba pienākumi ir kritiski svarīgi sabiedrībai, kā arī uzņēmuma darbības nepārtrauktības nodrošināšanai;
  • darba pienākumu izpildei atbilstoši normatīvo aktu prasībām darbiniekam nepieciešams sadarbspējīgs sertifikāts.


Darba devējs nosaka darbinieku amatus vai kategorijas, uz kurām attiecas minētie noteikumi un informē par to darbiniekus, savukārt darbiniekiem ir pienākums informēt darba devēju par sadarbspējīga sertifikāta esamību un uzrādīt to.

Gadījumā, ja darbinieks nav ieguvis sadarbspējīgo sertifikātu, kas nepieciešams darba pienākumu izpildei, tas ir pamats uzskatīt, ka šī persona neatbilst veicamajam darbam un darba devējs ar darbinieka piekrišanu var pārcelt darbinieku citā amatā vai nodrošina darba pienākumu veikšanu attālināti uz laiku līdz sadarbspējīga sertifikāta iegūšanai, bet ne ilgāk kā uz trim mēnešiem.

Ja darbinieks nepiekrīt pārcelšanai amatā vai nav iespējams darbu pildīt attālināti, darba devējs ir tiesīgs atstādināt darbinieku līdz brīdim, kad darbinieks iegūst sadarbspējīgo sertifikātu, bet ne ilgāk kā par trim mēnešiem. Par atstādināšanas laiku darbiniekam neizmaksā darba samaksu.

Savukārt, ja pēc maksimālā atstādināšanas laika darbinieks bez attaisnojoša objektīva iemesla nav ieguvis sadarbspējīgu sertifikātu un ja darba devējam nav iespējams darbinieku ar viņa piekrišanu nodarbināt citā amatā, darba devējam ir tiesības nekavējoties ar viņu izbeigt darba tiesiskās attiecības, izmaksājot atlaišanas pabalstu viena mēneša darba algas vai vidējās izpeļņas apmērā.

Grozījumos noteikts, ka darbiniekam, kurš nav ieguvis sadarbspējīgu sertifikātu un nav piekritis pārcelšanai citā piemērotā darbā, ir tiesības uzteikt darba līgumu, neievērojot Darba likuma 100. panta pirmajā daļā noteikto termiņu. Amatpersonai, kura nav ieguvusi sadarbspējīgu sertifikātu un nav piekritusi pārcelšanai citā piemērotā amatā, ir tiesības nekavējoties izbeigt dienesta attiecības.

Darba devējs nevar atlaist grūtnieci, kā arī sievieti pēcdzemdību periodā līdz vienam gadam, bet, ja sieviete baro bērnu ar krūti – ne ilgāk kā līdz bērna divu gadu vecumam. Ja nav iespējams darbinieci pārcelt citā amatā, darba devējs piešķir grūtniecei atvaļinājumu, saglabājot iepriekšējo vidējo izpeļņu.

Prasība uzrādīt sadarbspējīgo sertifikātu attiecas arī uz Nacionālo bruņoto spēku karavīriem. Ja bez attaisnojoša objektīva iemesla nav iesniegts šāds sertifikāts, aizsardzības ministrs vai viņa pilnvarots komandieris var izbeigt profesionālā dienesta līgumu ar karavīru pirms termiņa.

Kompensācija par smagu kaitējumu veselībai

Likumprojekta anotācijā skaidrots, ka, uzliekot pienākumu vakcinēties savu darba vai amata pienākumu veikšanai, valsts uzņemas atbildību par personai vakcinācijas rezultātā radīto kaitējumu veselībai.

Tāpēc Zāļu valsts aģentūra (ZVA) turpmāk noteiks un izmaksās kompensāciju atbilstoši Ārstniecības riska fonda atlīdzības izmaksas principiem un noteiktajiem apmēriem, ja vakcinācijas izraisīto komplikāciju (blakusparādību) dēļ nodarīts smags kaitējums veselībai vai dzīvībai.

Tāpat likuma grozījumi nosaka, ka personai ir tiesības saņemt valsts apmaksātu veselības aprūpi komplikāciju novēršanai.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!