Saeima konceptuāli piekrīt demontēt uz pjedestāliem esošo PSRS militāro tehniku
Foto: Shutterstock

Saeima ceturtdien, 3. februārī, pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā, kas atļautu demontēt uz pjedestāliem esošo PSRS militāro tehniku. Par šo priekšlikumu balsoja 52 deputāti, pret bija 24, bet atturējās trīs.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Minēto likumprojektu izstrādāja nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK deputāti (NA).

Ar likuma grozījumiem rosināts noteikt, ka totalitāro režīmu ieroču un kara tehnikas izstādīšana publiskā vietā, izņemot muzejos, var piemērot brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai līdz 350 eiro, bet juridiskajai personai – līdz 2900 eiro.

Likumprojekta autori skaidroja, ka izmaiņas izstrādātas, lai novērstu iespēju publiski godināt nacistiskās Vācijas un komunistiskās Padomju savienības bruņotos spēkus, izstādot goda vietās to ieročus un militāro tehniku.

"PSRS okupācijas laikā Latvijā publiskās vietās uz postamentiem tika uzstādīta visdažādākā militārā tehnika - lidmašīnas, lielgabali, tanki - gan tādi, kas saistīti ar otro pasaules karu, gan tādi, kas attiecas uz pēckara posmu. Ieroču un militārā spēka demonstrācija tika izmantota, lai iezīmētu PSRS okupētās teritorijas un skaidri norādītu vietējiem iedzīvotājiem, kādas varas pakļautībā tie atrodas. Bieži militārā tehnika tika izvietota goda vietā pie okupācijas armijas bāzēm," skaidroja NA deputāti.

Beidzoties PSRS okupācijai vairums šo PSRS kara tehnikas monumentu tika demontēti, taču ne visi. Tāpēc likumprojekta mērķis ir panākt, lai vēl atlikušie PSRS varas simboli - ieroči un militārā tehnika, kas atrodas uz goda pjedestāliem Latvijas publiskajā vidē ārpus muzejiem, tiktu demontēti.

Deputāts Aleksandrs Kiršteins (NA) piebilda, ka Latvijā patlaban ir vairāk nekā 300 šādu pieminekļu, kurus visi zina, sākot ar "pieminekli Pārdaugavā". Deputāts mudināja "iztīrīt Latviju no šiem mēsliem".

Deputāts Jānis Iesalnieks (NA) kliedēja kolēģa Valērija Agešina (S) paustās bažas, ka likumprojekts varētu attiekties uz padomju karavīru kapiem. Iesalnieks paskaidroja ka likuma izmaiņas neskars apbedījuma vietas, bet gan varētu skart šādu kapu tuvumā esošo izvietoto padomju kara tehniku.

Izstrādāt likumprojektu esot pamudinājis notikums, kad 2021. gada 24. februārī Jēkabpilī tika demontēts 76,2 milimetru divīzijas lielgabals "ZIS-3" bez lafetes, kas bija uzstādīts virs kapa, kurā apbedīti Otrā pasaules karā kritušie padomju armijas karavīri. Izmantojot frontālo iekrāvēju "Cheng Gong", lielgabals tika aizvests uz Krustpils novadu un iemests Daugavā.

Prokuratūra par notikušo cēla apsūdzību zemniekam un uzņēmējam, bijušajam Krustpils novada vadītājam Gundaram Kalvem.

Kalve drīz vien pēc lielgabala pazušanas sniedzis presei intervijas, kurās dalījies ar pārdomām par lielgabala pazušanu, taču noliedzis savu saistību ar to. Piemēram, intervijā "Neatkarīgajai" uz jautājumu, vai viņš to izdarījis, Kalve atbildējis: "Nē. Taču es visu zinu. Viss ir zem kontroles." Šim medijam viņš arī apliecinājis, ka "tas mēsls ir aizvests, un tas vairs nekad neatradīsies mūsu pilsētā".

Savukārt intervijā "Vidusdaugavas Televīzijai" uz jautājumu, vai ir iesaistīts lielgabala pazušanā, Kalve atbildējis, ka "tajā naktī es gulēju".

Intervijā "Latvijas Avīzei" Kalve stāstījis, ka viens no centrālajiem Jēkabpils latviešu biedrības risinātajiem jautājumiem bija padomju lielgabala noņemšana.

"Gājām likumīgos ceļus, runājām ar pašvaldības vadītājiem, deputātiem, bet īsti labi nesanāca," atzinis uzņēmējs.

Viņš skaidrojis, ka Jēkabpils dome vienmēr bijusi diezgan sašķelta, un politiski jūtīgi jautājumi nebija atrisināmi bez "Saskaņas" balsīm.

"Skaidrs, ka latviskie spēki domē teica - jā, lielgabala problēma jārisina, bet reāli neko nevarēja atrisināt, jo pozīcija bija sastiķēta ar "Saskaņu"," intervijā "Latvijas Avīzei" atzinis Kalve.

Uz jautājumu, vai lielgabals guļ Daugavā, Kalve atbildējis, ka "tas tur guļ uz neatgriešanos", un skaidrojis, ka dažas dienas pēc lielgabala pazušana sākās pali, no Baltkrievijas nāca lieli ledus blāķi.

"Seklākajās vietās ledi sablīvējas līdz gultnei un kā ar slotu izmēž visu tīru. Visu no upes dibena aizslauka tālāk vai pārklāj ar smiltīm," skaidrojis uzņēmējs.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus

Tags

Aleksandrs Kiršteins Jānis Iesalnieks Jēkabpils Krustpils Saeima
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form