Saeima konceptuāli piekrīt nākamgad minimālo algu noteikt 620 eiro apmērā
Foto: F64

Saeima ceturtdien, 29. septembrī, pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Darba likumā, ar kuriem iecerēts noteikt minimālo mēnešalgu 620 eiro apmērā no nākamā gada, bet 700 eiro apmērā – no 2024. gada. Minimālās algas celšanu konceptuāli atbalstīja 62 deputāti, bet viens bija pret.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Lai arī "Konservatīvie" vēlējās šo likumprojektu virzīt kā steidzamu, tomēr Saeimas vairākums šo priekšlikumu noraidīja.

No 2021. gada 1. janvāra minimālā mēneša darba alga ir 500 eiro.

Kā likumprojekta anotācijā atzīmē tā autori, minimālā darba alga nedrīkst būt mazāka par valsts noteikto minimumu, kas darba devējiem obligāti jānodrošina saviem darbiniekiem par darbu normāla darba laika ietvaros.

Likumprojekta autori uzskata, ka minimālās algas paaugstināšana veicina mājsaimniecību ienākumu pieaugumu un vienlaikus var motivēt lielāku iesaisti darba tirgū, kā arī minimālās algas paaugstināšana ir viens no instrumentiem strādājošo nabadzības mazināšanai, teikts likumprojekta anotācijā.

Kā atzīmēts anotācijā, pēdējos gados ir augusi vidējā alga valstī. Centrālās statistikas pārvaldes dati vēsta, ka 2021. gadā vidējā bruto darba samaksa par pilnas slodzes darbu bija 1277 eiro. Tas ir par 11,8% jeb 135 eiro vairāk nekā 2020. gadā.

Tikmēr Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) vēstulē Saeimai norāda, ka diskusijām par minimālās mēneša darba algas paaugstināšanu ir jābūt, lai vienotos par izsvērtu un samērīgu plānu, kas nerada pārmērīgu apgrūtinājumu kā uzņēmējiem, tā valsts sektoram. LTRK uzskata, ka atalgojumam ir jābūt konkurētspējīgam un uzņēmējiem ir jābūt iespējai to savlaicīgi plānot. Diskusijai ir jābūt atsevišķi no ikgadējām valsts budžeta sarunām un jautājums ir jāskata sasaistē ar vēl citiem tautsaimniecību raksturojošiem rādītājiem, par pamatu ņemot Valsts ieņēmumu dienesta datus.

"Minimālās algas celšana netieši ietekmē arī kvalificētā darbaspēka izmaksas, tādēļ reizē ir jādomā par produktivitātes celšanos. Lai neietekmētu konkurenci negatīvi, minimālās algas celšana var būt iespējama tikai un vienīgi komplektā ar neapliekamā minimuma celšanu identiskā apjomā. Tas saglabās uzņēmuma konkurētspēju un radīs apstākļus lielākiem ieņēmumiem darba ņēmējiem," pauž LTRK.

Grozījumus Darba likumā izstrādāja partijas "Konservatīvie" deputāti. Partija iepriekš informēja, ka salīdzinājumā ar pārējām Baltijas valstīm, Latvija 2022. gadā nepaaugstināja minimālo darba algu, un tā palika nemainīga 500 eiro, savukārt Lietuva paaugstināja minimālo darba algu no 642 eiro līdz 730 eiro, bet Igaunija paaugstināja minimālo darba algu no 584 eiro līdz 654 eiro.

Deputāti piebilda, ka Latvijā 2022. gadā ir otrā zemākā minimālā alga Eiropas Savienībā, kas atpaliek ne tikai no Lietuvas un Igaunijas, bet ļoti būtiski atpaliek no tādām emigrācijas mērķa valstīm kā, piemēram, Vācija, Īrija u.c.

"Jautājums par valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēra paaugstināšanu pēc Labklājības ministrijas iniciatīvas tika skatīts Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes 2022. gada 16. jūnija sēdē, kur valdības pārstāvji ar sociālajiem partneriem diskutēja par minimālās algas paaugstināšanas iespējām, sākot ar 2023. gadu. Lai arī visas iesaistītās puses atzina, ka minimālās darba algas paaugstināšana ir nepieciešama, tomēr konkrēts lēmums par tās apmēru 2023. gadā netika pieņemts," informēja "Konservatīvo" frakcijas deputāti.

Līdzīgas diskusijas šā gada maijā un jūnijā vairākkārt esot notikušas Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdēs. Savukārt labklājības ministrs Gatis Eglītis (K) kopš šā gada sākuma vairākas reizes ir uzrunājis Finanšu ministriju par nepieciešamību paaugstināt minimālo algu, sākot ar 2023. gadu, tomēr, kā norāda "Konservatīvie", Finanšu ministrija joprojām vilcinās paust skaidru nostāju par minimālās algas paaugstināšanu.

Savukārt par likumprojekta virzību atbildīgās komisijas vadītājs Andris Skride (AP) sacīja, ka strauji pieaugot patēriņa cenām, būtiski sniegt papildu atbalstu mazāk aizsargātajai sabiedrības daļai, tostarp strādājošajiem, kas saņem minimālo darba algu. "Minimālās mēnešalgas pakāpeniska celšana var kalpot par atspaidu pieaugošajai inflācijai, kā arī mazināt nabadzības riskus," pauž Skride.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lasi vēl
 
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.