Foto: AFP/Scanpix
Saeimas deputāti ceturtdien konceptuāli pirmajā lasījumā atbalstīja ieceri nepārdot enerģijas dzērienus cilvēkiem līdz 18 gadiem.

Priekšlikumi uz otro lasījumu iesniedzami līdz 1.septembrim. Līdz tam laikam likumprojekta autori cer sagaidīt arī Eiropas Komisijas atzinumu par to.

Lai pārliecinātos par enerģijas dzēriena pircēja vecumu, mazumtirgotāja pienākums būs pieprasīt, lai pircējs uzrāda personu apliecinošu dokumentu un pircēja pienākums būs apliecināt savu personu un vecumu.

Plānots, ka enerģijas dzērienus nedrīkstēs pārdot izglītības iestāžu telpās un teritorijā, kā arī piedāvāt par velti nepilngadīgām personām kā dāvanu vai kompensāciju par citas preces iegādi vai pakalpojuma saņemšanu. Tāpat paredzēts, ka enerģijas dzērieni tirdzniecības vietās būs jānovieto savrup no citiem pārtikas produktiem, paredz sagatavotais likumprojekts.

Šo ideju pagājušajā nedēļā konceptuāli atbalstīja Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, kas arī vienojās aicināt Ekonomikas ministriju sūtīt likumprojektu notifikācijai Eiropas Komisijā.

Savukārt enerģijas dzērienu reklāmu plānots aizliegt adresēt personām, kuras ir jaunākas par 18 gadiem. Enerģijas dzērienu reklāmu piedāvāts aizliegt izvietot plašsaziņas līdzekļos, kuru auditorijā vairāk nekā 35% ir personas, kuras ir jaunākas par 18 gadiem, paredz likumprojekts.

Likumprojekts izstrādāts pēc SC frakcijas deputāta Vladimira Reskāja iniciatīvas. To parakstījuši arī Raivis Dzintars (NA), Viktors Valainis, Gunārs Igaunis (RP), Raimonds Vējonis (ZZS) un Kārlis Seržants (ZZS). Ar normatīvu plānots regulēt enerģijas dzērienu izplatīšanu un reklamēšanu, tostarp ar mērķi pasargāt jauniešu veselību – ierobežot to tirdzniecību jauniešiem līdz 18 gadu vecumam.

Enerģijas dzērieni tajā definēti kā bezalkoholiski dzērieni, kas paredzēti lietošanai bez pārveides. Tie satur stimulējošas vai tonizējošas vielas, tai skaitā kofeīnu, kura kopējais saturs pārsniedz 150 miligramus uz litru, ogļhidrātus, aminoskābes, minerālvielas un vitamīnus, tai skaitā B grupas vitamīnus, kā arī citas pārtikas sastāvdaļas atbilstoši normatīvajos aktos par pārtikas apriti noteiktajām prasībām.

Likumprojekta iesniedzēji norāda, ka pašlaik Eiropas Savienībā jēdzienam "enerģijas dzēriens" nav vienotas definīcijas. Par enerģijas dzērieniem tiek uzskatīti saldināti bezalkoholiskie dzērieni, kuriem pievienots cukurs, kofeīns un citas piedevas kā taurīns, riboflavīns, piridoksīns un nikotīnamīds, kā arī B vitamīns, un dažādu augu atvasinājumi.

Nevienā ES valstī nepastāv pilnīgs enerģijas dzērienu tirdzniecības aizliegums, taču vairākās valstīs kā Vācijā, Bulgārijā, Dānijā, Lietuvā, Igaunijā, Ungārijā, Īslandē, Slovākijā, Austrijā, Somijā, Zviedrijā, ir noteikti tirdzniecības ierobežojumi vai papildus prasības šo produktu marķēšanai vai arī ir bijuši mēģinājumi to izdarīt, norādīts likumprojekta anotācijā.

Bezalkoholisko dzērienu, tātad arī enerģijas dzērienu, tirdzniecība Latvijā šobrīd ir aizliegta skolās, piebilsts sagatavotajās likuma izmaiņās.

Likumprojekta izstrādē līdzdarbojies arī Slimību profilakses un kontroles centrs, Veselības ministrija un Latvijas Diētas un uztura speciālistu asociācija.

Paredzēts, ka enerģijas dzērienu realizācijas ierobežojumus varētu ieviest no 2014.gada 1.janvāra.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!