Ceturtdien, 29. aprīlī, izskatot grozījumus Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā, Saeimas vairākums atbalstīja atbildīgās Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikumu, kas paredz no 7. maija atvērt ēstuvju ārtelpas pakalpojumu sniegšanai apmeklētājiem. Vienlaikus Ministru kabinetam tiek paredzētas tiesības atkarībā no epidemioloģiskās situācijas pieņemt lēmumu uz noteiktu laiku apturēt minēto pakalpojumu sniegšanu.
90 Saeimas deputātiem balsojot par un tikai Vitai Andai Tēraudai (AP) balsojot pret, Saeima atbalstīja likuma pārejas noteikumu papildināšanu ar jaunu punktu šādā redakcijā: "No 2021. gada 7. maija sabiedriskās ēdināšanas pakalpojuma sniedzējiem atļauts, ievērojot Ministru kabineta noteiktās epidemioloģiskās drošības prasības sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumiem, sniegt sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumus ārtelpās. Atkarībā no epidemioloģiskās situācijas Ministru kabinets var pieņemt lēmumu uz noteiktu laiku apturēt minēto pakalpojumu sniegšanu".
Līdzīgus priekšlikumus uz otro lasījumu bija iesniedzis gan Ivars Zariņš (S), gan Gatis Eglītis (JKP) un Krišjānis Feldmans (JKP). Komisijā tika izveidots kompromisa priekšlikums, precizējot šī grozījuma darbības sākuma datumu.
Feldmans debatēs paskaidroja, ka Ministru kabinetam jābeidz izlikties neredzam, ka cilvēki jau ēd ārtelpās netālu no kafejnīcām.
Saeimas sēdē plašas debates par šo priekšlikumu neraisījās, taču jau pēc Saeimas balsojuma Nacionālās apvienības līderis Raivis Dzintars feisbukā pauda viedokli, ka: "Šodien kopīgi nobalsojām par āra kafejnīcu atvēršanu no 7. maija. Āra kafejnīcu darbība būs iespējama, ievērojot stingras drošības prasības. Ir neloģiski, ka cilvēki var iegādāties maltīti un savas mājsaimniecības ietvaros to ieturēt, piemēram, sēžot parkā uz soliņa vai mauriņā uz līdzpaņemtas segas, bet nevar to darīt drošā veidā āra kafejnīcā. Tā ir tautsaimniecības bremzēšana un slimības izplatības ierobežošanas imitēšana. Esam gandarīti, ka izdevies panākt vienotu koalīcijas viedokli un balsojumu Saeimā, neskatoties uz to, ka Ministru kabineta lēmums bija atšķirīgs."
Arī "KPV LV" pārstāvji paziņojumā presei skaidroja savu viedokli. "Tīri cilvēcīgi esam no sirds priecīgi par mazu solīti pretim brīvākai ikdienai, ļaujot iedzīvotājiem nevis slapstīties apkārt ar tikko iegādātu ēdienu, bet baudīt to epidemioloģiski drošos apstākļos. Tāpat tas būs liels atbalsts uzņēmējdarbības veicināšanā, kas jau ļoti ilgu atradusies dīkstāvē. Mēs varam ilgstoši dzīvot uz pabalstiem, bet jautājums, cik ilgi kā valsts varam to izturēt?! 100 miljonus mēnesī nodedzināt pabalstos un atbalsta instrumentos nav tālredzīgi, tāpēc kā frakcija iestājamies par saprātīgiem ierobežojumiem," paziņojumā presei skaidroja Ieva Krapāne, partijas "KPV LV" valdes priekšsēdētāja, Saeimas deputāte.
Viņai pievienojās Māris Možvillo, partijas "KPV LV" Saeimas frakcijas vadītājs: "Inficēto skaits strauji nepalielinās, un neviens eksperts nespēj izskaidrot, kā jau grozītie ierobežojumi ir ietekmējuši patreizējos skaitļus. Apzinoties sabiedrības neapmierinātību ar valdības vilcināšanos, speram drosmīgus soli, lai sakārtotu loģiskā kārtībā ierobežojumus. Mūsu kaimiņvalstis ir jau priekšā šajos lēmumos."
Kā norāda Krapāne, "partija vienmēr ir iestājusies par atbalstu ēdināšanas uzņēmumiem. Daudzi no tiem ir ģimenes uzņēmumi reģionos, kas nodrošina ienākumus sev un vēl citiem cilvēkiem, kā arī lauksaimniekiem un mazajiem un vidējiem ražotājiem, no kuriem iepērk produkciju. Svarīgs zobrats tiek iedarbināts, kas ļaus ātrāk atgūties".
Saeimas frakcijas "Jaunā vienotība" priekšsēdētājs Ainars Latkovskis aģentūrai LETA skaidrojis, ka Saeimas pieņemtais lēmums grozīt iepriekš valdībā noteiktos ierobežojumus nav uzskatāms kā neuzticības izteikšana Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV).
Viņaprāt, šī situācija jāvērtē gaidāmo pašvaldību vēlēšanu kontekstā, jo līdz pašvaldību vēlēšanām ir palicis mēnesis, un vēsturiski pirms katrām vēlēšanām Saeima ir vienmēr "atvēzējusies" – vai nu visa kopā, vai atsevišķas partijas ir kaut kā sevi iedzīvotājiem parādījušas ar priekšlikumiem vai likumprojektiem.
Vienlaikus ar Saeimas sēdi ceturtdien notika arī Ministru kabineta sēde, kurā lēma par ar Covid-19 saistītajiem jautājumiem, un tās laikā Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) vairākkārt pauda neizpratni par Saeimas lemto, norādot, ka viņam nav skaidra Saeimas motivācija, tagad cenšoties no valdības pārņemt Covid-19 pandēmijas pārvaldības lēmumu pieņemšanu.
Kā zināms, Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likums paredz, ka Covid-19 infekcijas izplatīšanās vai izplatīšanās draudu gadījumā Ministru kabinets epidemioloģiskās drošības nolūkos var noteikt dažādus ierobežojumus.
Likums arī nosaka, ka Ministru kabinets informē Saeimu par tādu paredzēto ierobežojumu noteikšanu, kuri skar personu tiesības un likumiskās intereses vai kuri var ietekmēt valsts ekonomiku. Saeimas noteiktā komisija Ministru kabinetam var ierosināt pārskatīt paredzētos ierobežojumus, ja, tās ieskatā, sabiedrības drošības riskus saistībā ar Covid-19 infekcijas izplatību iespējams efektīvi novērst ar personu tiesības un likumiskās intereses mazāk ierobežojošiem, kā arī ekonomiku mazāk ietekmējošiem pasākumiem.
Jau ziņots, ka valdība otrdien, 27. aprīlī, noteica divu nedēļu moratoriju Covid-19 dēļ noteikto ierobežojumu pārskatīšanai, līdz ar to līdz 11. maijam nelemjot par iespēju atļaut ēst āra terasēs.
Kā zināms, 1. aprīlī Ministru kabinets pieņēma grozījumus noteikumos "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai", nosakot kārtību ēdināšanai ārtelpās, taču šie noteikumi stātos spēkā tikai tad, kad tiek pieņemts atsevišķs Ministru kabineta lēmums, izvērtējot epidemioloģisko situāciju.
Grozījumi noteikumos paredz, ka sabiedriskās ēdināšanas pakalpojuma sniedzējam atļauts sniegt sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumus ārtelpās, ja tiek ievēroti sekojoši nosacījumi – pie viena galdiņa atrodas ne vairāk kā četras personas, neskaitot nepilngadīgus bērnus, ne vairāk kā no divām mājsaimniecībām; tiek nodrošināts vismaz divu metru attālums starp galdiņiem, ja starp tiem nav izveidota norobežojoša siena; galda piederumus, trauku komplektus un salvetes katram apmeklētājam izsniedz individuāli; pēc katras ēdienreizes (katra apmeklētāja) galdiņus dezinficē; sabiedriskās ēdināšanas vietas darbu klātienē ārtelpās uzsāk ne agrāk kā plkst. 6. 00 un beidz ne vēlāk kā plkst. 22. 00.
Sabiedriskās ēdināšanas vietas pēc plkst. 22. 00 drīkst izsniegt ēdienu tikai līdzņemšanai; ir noteikta atbildīgā persona, kas organizē šajos noteikumos noteikto epidemioloģisko drošības pasākumu īstenošanu sabiedriskās ēdināšanas pakalpojuma vietā. Šī persona atrodas sabiedriskās ēdināšanas pakalpojuma sniegšanas vietā tā darbības laikā; pēc uzraudzības un kontroles iestādes amatpersonas pieprasījuma sniedz nepieciešamo informāciju par epidemioloģiskās drošības pasākumu īstenošanu sabiedriskās ēdināšanas pakalpojuma vietā; objektīvi pārbaudāmā veidā identificē un norāda kontroles laikā sabiedriskās ēdināšanas pakalpojuma sniegšanas vietā esošo apmeklētāju skaitu; apmeklētājiem redzamās vietās (vismaz pie ieejas un kases) ir izvietota skaidri salasāma publiski pieejama informācija, tai skaitā svešvalodās, par maksimāli pieļaujamo personu skaitu, kas vienlaikus var atrasties pakalpojuma sniegšanas vietā, kā arī šo noteikumu 20.1 6. apakšpunktā minētās atbildīgās personas kontaktinformācija.
Vienlaikus Saeima atbalstīja arī pie frakcijām nepiederošās deputātes Jūlijas Stepaņenko iesniegto priekšlikumu likuma grozījumiem, kas paredz, ka Ministru prezidents uzdod atbildīgajam ministram veikt Vakcinācijas projekta biroja likvidēšanu līdz 2021. gada 1. jūnijam. Tiesa gan, patlaban šādas struktūrvienības nav, jo agrākais biroja jau integrēts Nacionālajā veselības dienestā kā Vakcinācijas projekta nodaļa.
Ko vēl groza
Saeima gan neatbalstīja Stepaņenko priekšlikumu noteikt, ka "Ministru prezidents nekavējoties uzdod atbildīgajam ministram izbeigt visas darbības, kas saistītas ar informatīva sūtījuma mājsaimniecībām par vakcināciju pret Covid -19 (vakcinācijas avīzes) izdošanu un izplatīšanu".
Tāpat Saeimas vairākuma atbalstu neguva deputātes priekšlikumu no likum izslēgt nodaļu "Administratīvā atbildība par likumā noteikto ierobežojumu neievērošanu un administratīvā procesa ietvaros noteiktie ierobežojumi".
Ar šiem likuma grozījumiem Saeima precizēja arī motovadītāju braukšanas tiesību eksāmenu norises kārtību pandēmijas laikā, nosakot, ka praktiskās braukšanas apmācībā autosatiksmes apakšnozarē, lai iegūtu AM, A1, A2 un A kategorijas vadītāja tiesības, pirmās palīdzības mācību kursu praktiskās daļas individuālā apguvē un noslēguma pārbaudījuma kārtošanā tomēr nebūs jāievēro šādas prasības – mācības klātienē notiek tikai individuāli, braukšanas apmācību laikā attālinātai saziņai starp apmācāmo personu un apmācību veicēju izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus; pēc katras individuālās apmācības tiek ievērots 15 minūšu pārtraukums, kā arī tiek veikta motocikla vadības sviru, slēdžu u. c. virsmu, kā arī elektronisko saziņas līdzekļu dezinfekcija; ja individuālās apmācības notiek braukšanas mācību laukumā, ir pieļaujama ne vairāk kā divu individuālo apmācību norise vienlaikus, attiecīgi piedaloties apmācībās ne vairāk kā diviem apmācāmajiem un vienam vai diviem apmācību veicējiem, citu personu atrašanās braukšanas mācību laukumā nav pieļaujama.
Saeima arī atbalstīja Ekonomikas ministrijas priekšlikumu grozījumiem, kas nosaka, ka, lai padziļināti analizētu epidemioloģisko situāciju un pieņemtu lēmumus par aizsardzības un atbalsta pasākumiem un to efektivitātes uzlabošanu, Centrālā statistikas pārvalde no Slimību profilakses un kontroles centra saņem datus par personām, kas inficētas ar koronavīrusu SARS -CoV -2, un veic šo datu apstrādi, tos apvienojot ar pārvaldes rīcībā esošajiem Pilsonības un migrācijas pārvaldes Iedzīvotāju reģistra informācijas sistēmas, Valsts zemes dienesta Valsts adrešu reģistra informācijas sistēmas, Valsts ieņēmumu dienesta, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras un Nodarbinātības valsts aģentūras datiem par šīm personām, kā arī nodrošina apvienoto datu pseidonimizēšanu un drošu attālinātu piekļuvi Ekonomikas ministrijai, Slimību profilakses un kontroles centram un Pārresoru koordinācijas centram šo datu analīzei.
Pieņemtie grozījumi arī paplašina to personu loku, kuras drīkst veikt vakcināciju pret Covid–19. Tas ļaus nodrošināt gatavību masveida vakcinācijai situācijā, ja tiks veidoti papildu vakcinācijas punkti, skaidrots likumprojekta anotācijā. Vakcinēt pret Covid–19 drīkstēs ne tikai sertificētas ārstniecības personas, bet arī praktizēttiesīgas ārstniecības personas, kuras reģistrētas Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrā. Tāpat to drīkstēs arī tās ārstniecības personas, kurām ir beidzies reģistrācijas termiņš ne ilgāk kā piecus gadus, kā arī medicīnas asistenti.
Ar izmaiņām noteiktas piemaksas Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu un muitas policijas pārvaldes un Muitas pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm par darbu paaugstināta riska un slodzes apstākļos saistībā ar Covid-19 infekcijas slimības uzliesmojumu un tā seku novēršanu.
Tāpat paredzēts, ka no valsts budžeta līdzekļiem apmaksātas vakcīnas pret Covid-19 varēs saņemt arī vēstniecību darbinieki.
Pieņemtie grozījumi arī noteic, ka pašvaldība, kuras teritorijā ir vairākas vispārējās vidējās izglītības iestādes, uzņemot skolēnus mācībām 2021./2022. mācību gadā, ir tiesīgas organizēt vienotus iestājpārbaudījumus atbilstoši valsts pamatizglītības standartam un noteikt uzņemšanas kritērijus.
Kopumā par likuma grozījumu pieņemšanu otrajā un galīgajā lasījumā nobalsoja visi 86 klātesošie Saeimas deputāti.
