Saeima trešdien, 16. jūnijā, galīgajā lasījumā atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus likumā "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām", kas paredz noteikt vairākas jaunas atceres dienas, portālu "Delfi" informēja Saeimas Preses dienestā.
Kā Nacionālo partizānu bruņotās pretošanās atceres diena noteikts 2. marts, kad 1945. gadā Viļakas (bijušā Abrenes) apriņķa Stompaku purva salās notika lielākā kauja Latvijas nacionālo partizānu kara vēsturē.
17. marts noteikts par Nacionālās pretošanās kustības piemiņas dienu, jo šajā dienā Konstantīna Čakstes vadītā Latvijas Centrālā padome 1944.gadā pabeidza parakstu vākšanu memorandam, kurā Latvijas tautas vārdā tika pieprasīta Latvijas valsts neatkarības faktiskā atjaunošana. Šajā datumā iecerēts aicināt godināt un atcerēties visus nacionālās pretošanās kustības dalībniekus.
Savukārt 21. novembrī tiks pieminēta 2013. gada 21. novembrī notikusī traģēdija, kad, iebrūkot lielveikala "Maxima" jumtam, gāja bojā 54 cilvēki. Atceres diena ir piemiņas un cieņas apliecinājums visiem traģēdijas upuriem un atgādinātu sabiedrības kopējo atbildību, lai nepieļautu šādu traģēdiju atkārtošanos nākotnē, atzīmēts likumprojekta anotācijā.
15. oktobris noteikts par Valsts valodas dienu, jo 1998. gada 15. oktobrī Saeima Satversmes 4. pantā nostiprināja latviešu valodu kā valsts valodu Latvijas Republikā. Atzīmējot Valsts valodas dienu, tiks uzsvērta latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas konstitucionālā nozīme saliedētas Latvijas sabiedrības veidošanā un valstiskuma pastāvēšanā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
