Saeima apstiprina Puntuli kultūras ministra postenī (plkst. 12.34)  (45)

Par uzticības izteikšanu balsoja 63 Saeimas deputāti, bet pret – 20. Neviens no parlamentāriešiem balsojumā neatturējās.

Ministru prezidents Arturs Krišjānis Kariņš (JV) aicināja Saeimu izteikt uzticību jaunajam kultūras ministram Puntulim. Premjers atgādināja, ka viņa valdība sākusi virkni reformu ar mērķi uzlabot labklājības līmeni, kā piemērus minot finanšu sektora reformu, administratīvi teritoriālo reformu, izglītības sistēmas reformu un citas. Viņš pauda pārliecību, ka reformu rezultātā Latvija straujāk virzīsies uz pārticību.

Kariņš sacīja, ka pieci ar pusi mēneši pavadīti kopā strādājot, un darbs ir jāturpina, bet tam nepieciešams pilns Ministru kabineta sastāvs.

Premjers papildināja, ka Puntulim būs jātiek galā ar jautājumu par koncertzāles tapšanu, proti, jānonāk pie lēmuma kur, kad un par kādiem līdzekļiem varētu to celt.

Vienlaikus Kariņš norādīja, ka jārunā arī par mediju vai informatīvās telpas stiprināšanu, tostarp sabiedriskā medija stiprināšanu. “Tas nav tik vienkārši kā pieņemt lēmumu par vienas ēkas celtniecību, tas ir process,” sacīja Kariņš, piebilstot, ka informatīvās telpas stiprināšana ir svarīga, lai Latviju stiprinātu kā demokrātisku sabiedrību.

Vita Anda Tērauda (AP) no Saeimas tribīnes sacīja, ka Puntulis ir ļoti pieredzējis tradicionālās kultūras jomās un cienīgs pēctecis līdzšinējai kultūras ministrei. Viņasprāt, Puntulis spēs nozares elementus – operu, teātri, mūziku, bibliotēkas, kultūrvēsturisko mantojumu - arī godam pārstāvēt un attīstīt.

"Kultūras ministrijas atbildībā arī ir mūsu demokrātiskās kultūras stūrakmeņi. Tās ir lietas mūsu sabiedrībā, kas nodrošina pulcēšanās brīvību, kas nodrošina vārda brīvību. Kultūras ministra atbildībā ir sabiedrības saliedētība. Es ceru, ka nākošais kultūras ministrs spēs šeit atrast visefektīvāko veidu, kā saliedēt visdažādākās sabiedrības grupas," pauda Tērauda.

Viņa norādīja, ka KM atbildīga par informatīvo telpu Latvijā – par gatavību mūsdienu drošības izaicinājumiem, piemēram, hibrīdkaru un informatīvās telpas manipulācijām.

Tērauda sacīja, ka KM atbildībā ir tieši mediju telpas stiprināšana un jo īpaša atbildība ir par sabiedriskajiem medijiem. "Ceram redzēt no Kultūras ministrijas lielu aktivitāti tieši sabiedrisko mediju nostiprināšanās, lai medijs mūsu sabiedriskais, būtu neatkarīgs, lai viņš būtu adekvāti finansēts, lai nebūtu vairs pēdējā vietā Eiropā, kas savukārt nodrošinās mums tādu sabiedrisko mediju sniegu, tādu informācijas telpu, kas palīdzēs Latvijai uzturēt drošību," pauda Saeimas deputāte.

Savukārt Saeimas deputāts no "Saskaņas" rindām Nikolajs Kabanovs sacīja: "Latvijā jūs pazīst kā nopelniem bagātu mākslas darbinieku, bet tikai sāk iepazīties ar jums kā ar politiķi. Man žēl, ka esat tik ātri izvēlējies nepareizo ceļu savai komunikācijai ar sabiedrību. Jūs pasludinājāt sevi par mūsdienu nacionālisma piekritēju, un man ir slikta ziņa jums. Latvija var būt vai nu mūsdienīga, vai nacionālistiska. Tieši par to liecina Eiropas attīstība pēdējo triju desmitu gadu laikā. Etniskais nacionālisms ir arhaiska, agresīva vērtību sistēma un tā sevi izpaudīs militāros konfliktos bijušajā Dienvidslāvijā un bijušajā Padomju Savienībā. Pēdējais piemērs tam ir Ukraina".

Viņš norādīja, ka esot kultūras ministra amatā, Puntulim ir jādomā plašāk par savas partijas programmas nostādnēm. "Pretējā gadījumā jums nav ilgi lemts būt ministram," noteica Kabanovs.

Kabanovs pauda nožēlu, ka KM jau vairākus gadus atrodas konkrētas politiskas partijas, kas sevi pozicionē kā nacionālistisku, pārziņā. Turklāt viņš saskatīja paradoksu tajā, ka tā vienlaikus aicināta īstenot integrācijas politiku.

"Bet, ja jūs būvēsiet nacionālo koncertzāli, palielināsiet algu darbiniekiem un digitalizēsiet bibliotēkas un arhīvus, ja jūs saglabājat mākslas un mūzikas skolas, jūs paliekat tautas atmiņā kā labs kultūras ministrs. Tikai nevajag iesaistīties starptautisko attiecību jautājumos, jo tas galīgi nav jūsu profils," pārliecināts bija Kabanovs. Vienlaikus viņš atzina, ka balsos pret uzticības izteikšanu Puntulim.

Jau ziņots, ka Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) nolēma kultūras ministra amatam EP ievēlētās Daces Melbārdes vietā virzīt operdziedātāju, pašreizējo Rīgas domes deputātu Nauri Puntuli.

Puntulis žurnālistiem norādīja, ka, viņaprāt viņš spēs labi pildīt kultūras ministra pienākumus un uzsvēra, ka viena no viņa prioritātēm būs kultūras darbinieku atalgojuma celšana. Puntuļa prioritāte būs vidēja atalgojuma celšana kultūras nozarē.

Tāpat Puntulis plāno pievērsties kultūrizglītības sistēmai, jo no saviem kolēģiem dzirdējis daudz problēmu, kuras būtu jāsakārto. "Tā laikam būs mana pirmā diskusija. Es aicināšu pie sava galda visus mūzikas un mākslas pārstāvjus, lai diskutētu, kā šo jomu attīstīt labāk," skaidroja kultūras ministra amata kandidāts.

Tāpat viņš norādīja, ka Latvija nepaliks arī bez izcilas akustiskās koncertzāles. Puntulis atgādināja, ka patlaban tiek apsvērtas četras iespējamās vietas, kur atradīsies koncertzāle, un patlaban visplašāk apspriestais AB dambis neesot "vienīgā viņam simpātiskā izvēle". Viņš būtu gatavs turpināt diskusijas par koncertzāles atrašanās vietu, tostarp Andrejostā vai Kongresu nama vietā.

Runājot par integrācijas politiku, kura ir Kultūras ministrijas (KM) pārziņā, Puntulis norādīja, ka šī joma viņam neesot sveša. Viņš negrasās šajā politikā veidot "revolūciju", tomēr saskata jautājumus, kuros nepieciešami uzlabojumi.