Saeima ceturtdien nolēma lūgt Dānijas parlamentu un Dānijas tiesībaizsardzības iestādes sniegt atbalstu Latvijas kompetentām iestādēm, rodot risinājumu, lai Latvijas pilsone Kristīne Misāne netiktu izdota Dienvidāfrikas Republikai.
Saeimas sēdē kā pirmais darba kārtības jautājums tika iekļauts valdošās koalīcijas deputātu iesniegtais lēmuma projekts par Misānes tiesību aizsardzību.
Saeimas lēmumā teikts, ka, ņemot vērā, ka Latvijas pilsone Kristīne Misāne patlaban atrodas apcietinājumā Dānijā un Dānijas tiesu iestādes ir lēmušas par Kristīnes Misānes izdošanu Dienvidāfrikas Republikai kriminālvajāšanai par Dienvidāfrikas Republikā iespējami izdarītiem likumpārkāpumiem, kā arī Latvijas Satversmes 98.pantā noteikto, ka ikviens, kam ir Latvijas pase, ārpus Latvijas atrodas valsts aizsardzībā un starptautisko organizāciju ziņojumus par cilvēktiesībām neatbilstošiem apstākļiem Dienvidāfrikas Republikas ieslodzījuma vietās, kā arī, ņemot vērā Latvijas un Dānijas ciešos diplomātiskos sakarus un līdzšinējo sekmīgo sadarbību tiesību aizsardzības jomā starp Latvijas un Dānijas kompetentām iestādēm, Saeima lūdz Dānijas parlamentu un Dānijas tiesībaizsardzības iestādes sniegt atbalstu Latvijas kompetentām iestādēm, rodot risinājumu, lai Latvijas pilsone Kristīne Misāne netiktu izdota Dienvidāfrikas Republikai.
Par šo lēmumu nobalsoja 92 klātesošie deputāti, nevienam nebalsojot pret vai atturoties.
Lai gan atbalstu Saeimas lēmumam pauda gan valdošās koalīcijas, gan opozīcijas pārstāvji, tomēr debatēs pirms lēmuma pieņemšanas izvērtās zināma savstarpējo attiecību kārtošana starp koalīcijas un opozīcijas pārstāvjiem.
Iesniedzēju vārdā uzstājās Anda Čakša, kura uzsvēra vārdu "lūgt", aicinot Dānijas parlamentu un tiesībsargājošās iestādes sniegt atbalstu Misānes tiesību aizsardzībai. Čakša atzina, ka šis ir sarežģīts gadījums ar ļoti augstām likmēm. Deputāte norādīja uz paradoksālu situāciju, ka sieviete, kura cīnījās par savu un savu bērnu drošību, ir cietumā, nevis cilvēks, no kura vardarbības viņi cietuši.
Čakša atsaucās uz Satversmes 98. pantu, kas ikvienam nodrošina valsts aizsardzību, un atzina, ka neesam spējuši pasargāt, neskatoties uz Ārlietu ministrijas gada darbu, premjerministra saziņu ar Dānijas premjeri un Tieslietu ministrijas darbu. "Neesam Kristīni vēl pasargājuši," atzina deputāte.
Pie frakcijām nepiederošā deputāte Jūlija Stepaņenko debatēs pārmeta koalīcijai, ka tā nav iekļāvusi projektā aicinājumu arī mūsu iestādēm strādāt labāk, kas būtu labs signāls Dānijas kolēģiem, ka negribam nevienu piesegt, parādīt labākā vai sliktākā gaismā.
Pie frakcijām nepiederošais deputāts Aldis Gobzems kritizēja tieslietu ministru Jāni Bordānu, ka gada laikā viņš nav pietiekami aktīvi darbojies, kamēr "JKP frakcija vazājusies pa Saeimu ar kartona Jurašu". Gobzems piekrita, ka lielākā atbildība ir Ģenerālprokuratūrai, tomēr norādīja, ka Tieslietu ministrijai un tās parlamentārajam sekretāram Jurim Jurašam "bija jāskrien uz Saeimu jau pirms gada un jārīkojas proaktīvi", tāpēc notikušais ir Juraša personīgā atbildība.
Pie frakcijām nepiederošā deputāte Linda Liepiņa norādīja, ka pat pēc šī Saeimas lēmuma pieņemšanas ir svarīgi nākamnedēļ plānotajā divu Saeimas komisiju kopsēdē izvērtēt Latvijas amatpersonu atbildību.
Deputāts Andrejs Judins (JV) pateicās Ārlietu ministrijai, kas darījusi visu iespējamo. Judins norādīja, ka Latvija nevar diktēt Dānijai, ko darīt, jo tas ir Dānijas lēmums, tāpēc varam tikai lūgt rast risinājumu.
ZZS deputāts Viktors Valainis pauda nožēlu, ka koalīcijas pārstāvji negribēja pietiekami iesaistīt arī opozīcijas pārstāvjus darbā pie šī lēmuma. Deputāts arī norādīja, ka Misāne nav vienīgā šāda Latvijas pilsone ar problēmām ārzemēs, tādēļ nākamnedēļ komisijā jārunā par citiem gadījumiem.
JKP deputāts un TM parlamentārais sekretārs Jurašs kolēģiem paskaidroja, kā viss process norisinājās, un atzina, ka nevar ignorēt faktu, ka Ģenerālprokuratūra ir vienīgā, kas varēja ko darīt citādi šīs lietas risināšanā. "Šī nav vienīgā lieta, kur redzam nevēlēšanos meklēt visus iespējamos risinājums," sacīja Jurašs, norādot, ka prokuratūrai bija iespēja uzsākt lietu Latvijā, izdot apcietināšanas orderi un nogādāt personu Latvijā, bet Latvija no šīm iespējām atteicās. "Tā bija formāla pieeja. Visa valsts bija spiesta vingrot tādēļ," prokuratūras un citu iestāžu darbu salīdzināja Jurašs. Citas iestādes savu darbu darīja kārtīgi, un, ja nu kādam jāatkāpjas, tad ģenerālprokuroram, sacīja deputāts.
Pie frakcijām nepiederošais Didzis Šmits pieļāva, ka tā ir prokuratūras kļūda, bet tomēr rodoties jautājums, kāpēc par to lemjam un uzzinām tikai tagad, nevis pirms gada.
Savukārt Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA) ceturtdien jau pēc sēdes tikās ar Dānijas Karalistes ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Flemmingu Stenderu, lai viņu informētu, ka Saeima pieņēmusi lēmumu par Kristīnes Misānes tiesību aizsardzību un lūdz Dānijas parlamentu un Dānijas tiesībaizsardzības iestādes sniegt atbalstu un rast risinājumu, lai Latvijas pilsone Kristīne Misāne netiktu izdota Dienvidāfrikas Republikai kriminālvajāšanai, portālu "Delfi" informēja Saeimas Preses dienestā.
Atsaucoties uz bažām par cilvēktiesību pārkāpumiem Dienvidāfrikas Republikā, Mūrniece uzsvēra, ka šis jautājums ir ne vien Latvijas parlamenta, bet arī visas sabiedrības uzmanības lokā.
"Tas ir mūsu pienākums iestāties par savu pilsoni un darīt visu iespējamo, lai situāciju vērstu par labu un panāktu to, ka Kristīne Misāne netiek šķirta no saviem bērniem," akcentēja Mūrniece, atzīstot, ka Latvijas iestādes varētu būt rīkojušās savlaicīgāk.
Lai rastu pēc iespējas labāko risinājumu, Saeimas priekšsēdētāja aicināja rīkot tikšanos starp Latvijas un Dānijas atbildīgo iestāžu pārstāvjiem.
Saeimas priekšsēdētāja lūdza vēstnieku par šo lēmumu informēt arī Dānijas parlamentu, valdību un kompetentās iestādes.
Jau ziņots, ka trešdien vizītes laikā Indijā Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) ar Dānijas ārlietu ministru Jepi Kofodu pārrunāja Latvijas pilsones Kristīnes Misānes lietu.
Savukārt sarunā ar DĀR ārlietu ministri Naledi Pando Rinkēvičs aicināja pēc iespējas ātrāk noslēgt Latvijas un DĀR starptautiskās tiesiskās palīdzības līgumu.
Arī Tieslietu ministrija turpinās aktīvu sadarbību ar DĀR iestādēm, lai nodrošinātu tur par bērna nolaupīšanu apsūdzētās Latvijas pilsones Misānes atgriešanu Latvijā.
Misānes pārstāvji iepriekš norādīja, ka sieviete 2011.gadā iepazinusies ar DĀR pilsoni un pēc četriem gadiem abiem piedzimusi meita. Taču starp abiem vecākiem sākušies konflikti, kas sākotnēji bijuši finansiāli motivēti. Pēc tam vīrietis vienpusēji nolēmis pārtraukt attiecības un esot sācis vardarbīgi izturēties gan pret Misāni, gan pret abiem ģimenes nepilngadīgajiem bērniem.
Rūpējoties par savu un savu bērnu drošību un dzīvību, 2018.gada maijā Kristīne nolēmusi meklēt patvērumu Latvijā, norādījuši radinieki. 2018.gada decembrī Misāne devusies darba braucienā caur Kopenhāgenu uz Mozambiku, taču šķērsojot robežu, viņa aizturēta, jo bijusi Interpola meklēšanā. DĀR bija norādījusi, ka Misāne tiek meklēta par bērna nolaupīšanu.
Šodien pie Dānijas vēstniecības norisinājās pikets pret Misānes izdošanu DĀR, kur viņai draud 15 gadus ilgs cietumsods.
