Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Prokuratūras likumā un likumā "Par tiesu varu", ar kuriem mainīta ģenerālprokurora izraudzīšanās un iecelšanas kārtībā. Līdz ar to šovasar ģenerālprokurora iecelšana amatā notiks jau pēc jaunas kārtības. Grozījumi pieņemti attiecīgi ar 73 un 75 balsīm "par" no visām Saeimas frakcijām. Pret abiem likumu grozījumiem balsoja tikai pie frakcijām nepiederošā deputāte Jūlija Stepaņenko.
Izmaiņas paredz paplašināt ģenerālprokurora amata kandidātu loku, nosakot, ka par ģenerālprokurora amata kandidātu turpmāk varēs kļūt arī 40 gadus sasniegusi persona, kurai ir 15 gadu darba stāžs tiesneša vai prokurora amatā.
Ģenerālprokuroru turpmāk iecels nevis pēc Augstākās tiesas priekšsēdētāja, bet Tieslietu padomes priekšlikuma. Padome iecelšanai amatā varēs virzīt tikai tādu kandidātu, kurš atbildīs likumā "Par valsts noslēpumu" noteiktajām prasībām, kas jāizpilda, lai saņemtu speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam.
Tieslietu padomei līdz 2020. gada 1. aprīlim būs jāapstiprina amata kandidātu atlases konkursa nolikums, kā arī jānosaka kandidātu vērtēšanas kārtība un kritēriji. Viena un tā pati persona varēs būt par virsprokuroru vienā un tajā pašā prokuratūras struktūrvienībā ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas, paredz likuma izmaiņas.
Kā iepriekš akcentējis par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgās Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Juris Rancāns (JKP), izraudzīšanas kārtību svarīgi pilnveidot līdz esošā ģenerālprokurora pilnvaru beigām.
Savukārt tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) pēc likumu grozījumu pieņemšanas Saeimā paziņojis, ka "jaunā kārtība ģenerālprokurora atlasē ir būtisks solis progresīvām izmaiņām tieslietu nozarē un, īpaši, prokuratūrā. Nākamā ģenerālprokurora amata kandidāta izvēle netiks izlemta vienpersoniski, bet to darīs koleģiāla institūcija – Tieslietu padome".
Saeimā galīgajā lasījumā atbalstītie grozījumi Prokuratūras likumā un likumā "Par tiesu varu", ieviešot atklātu konkursu ģenerālprokurora amata kandidātu atlasē, tika izstrādāti Tieslietu ministrijā.
Līdzšinējā kārtība noteica, ka ģenerālprokurora amata kandidātu vienpersoniski izvēlas Augstākās tiesas priekšsēdētājs, un tad kandidātu virza saskaņošanai uz Tieslietu padomi. Taču līdz ar jauno kārtību – katrs kandidāts pieteikumu personīgi varēs iesniegt Tieslietu padomē un padome pēc visu kandidātu izvērtēšanas piemērotāko virzīs apstiprināšanai Saeimā. Savukārt Saeima pēc drošības iestāžu atzinumu saņemšanas iecels Tieslietu padomes izvirzīto kandidātu.
Bordāna ieskatā jaunā ģenerālprokurora iecelšanas kārtība nodrošinās caurspīdīgumu un godīgu kandidātu atlasi, turpmāk ģenerālprokurora amata konkursam varēs pieteikties arī plašāks pretendentu loks.
Tieslietu padomei priekšlikums par ģenerālprokurora iecelšanu amatā jāiesniedz Saeimai ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms ģenerālprokurora pilnvaru termiņa beigām.
Jau ziņots, ka šogad pilnvaras izbeigsies gan pašreizējam ģenerālprokuroram, gan pašreizējam Augstākās tiesas priekšsēdētājam, attiecīgi Ivaram Bičkovičam – 15. jūnijā un Ērikam Kalnmeieram – 11. jūlijā.
