Pēc opozīcijas deputātu paustas asas kritikas par valstī ieviestajiem ierobežojumiem Covid-19 izplatības mazināšanai un aicinājumiem tos pārstrādāt, Saeimas vairākums ceturtdien tomēr atbalstīja Ministru kabineta pieņemto rīkojumu par ārkārtējās situācijas izsludināšanu un tajā ietvertos epidemioloģiskās drošības pasākumus.
Rīkojumu par ārkārtējās situācijas izsludināšanu atbalstīja 54 deputāti, pret to balsoja 13 deputāti, bet 18 – atturējās.
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vadītājs Juris Rancāns (JKP) informēja par valdības pieņemto rīkojumu par ārkārtējās situācijas izsludināšanu, atzīstot, ka viņa vadītās komisijas ieskatā, rīkojumā par ārkārtējo situāciju ietvertie ierobežojumi ir pamatoti, samērīgi un nepieciešami.
Opozīcijas deputāts Viktors Valainis (ZZS) ironizēja, ka Ministru kabinets lēmumam par ārkārtējās situācijas izsludināšanu un tajā ietvertajiem ierobežojumiem rūpīgi gatavojās, veselu mēnesi vasarā aizejot atvaļinājumā.
Valainis atgādināja, ka veselības aprūpes nozares pārstāvji vairāku nedēļu garumā signalizēja par gaidāmo kritisko situāciju. "Manā ieskatā, lēmums ir kaut kāds solis kaut kādā virzienā, bet tas nekādā veidā nemazinās pārslodzi slimnīcās un Covid-19 izplatību," sacīja deputāts.
Savukārt opozīcijas deputāts Kaspars Ģirģens pauda pārliecību, ka rīkojums par ārkārtējās situācijas izsludināšanu un no tā izrietošie ierobežojumi diskriminē uzņēmējus. Tāpat deputāts kritizēja Vakcinācijas biroja darbu, kas nespēj izskaidrot, vai visi, kuri līdz novembra vidum vēlēsies vakcinēties pret Covid-19, to varēs izdarīt. Ģirģena vērtējumā, rīkojums par ārkārtējās situācijas izsludināšanu ir haotisks un tas ir sagatavots ar "robiem".
Arī opozīcijas deputāts Vjačeslavs Dombrovskis pauda pārliecību, ka valdības pieņemtais lēmums par ierobežojumiem visticamāk nesasniegs mērķi – novērst apokalipsi slimnīcās. Viņš uzsvēra, ka vienmēr ir aicinājis visus vakcinēties pret Covid-19, tomēr cilvēkus ir grūti pārliecināt. Tāpat deputāts atzina, ka valdība un koalīcijas partneri Saeimā neinteresējas, kāpēc daudzi nevēlas vakcinēties. Dombrovskis piebilda, ka viņš savulaik piedāvājis koalīcijā esošajām partijām palīdzēt un iesaistīties vakcinācijas veicināšanā, tomēr viņš netika iesaistīts.
Opozīcijas deputāte Jūlija Stepaņenko pauda pārliecību, ka pavisam drīz rīkojums par ārkārtējo situāciju tiks atzīts par neatbilstošu Satversmei. Viņa norādīja, ka situācijā, kad nepieciešams ierobežot iedzīvotāju kontaktus, ierobežojumiem būtu jāattiecas uz pilnīgi visiem sabiedrības iedzīvotājiem, tiem nodrošinot kompensācijas atbilstoši dīkstāves nosacījumiem. "Jūs nedrīkstat atbalstīt rīkojumu, jo tādā veidā tiks atbalstīta cilvēku segregācija un pazemošana," uzsvēra Stepaņenko.
Arī deputāts Māris Možvillo norādīja, ka patlaban Latvija piedzīvo ne tos vieglākos laikus, turklāt tautas un varas atsvešinātība kļuvusi vēl lielāka. Viņš atgādināja par valdības iepriekš pieņemtiem apšaubāmiem lēmumiem, tostarp veikalos iegādājamo preču sarakstu veidošanu u.c. Viņš piebilda, ka valdības pieņemtie jaunie ierobežojumi ir "vēl lielāks haoss". Možvillo arī izteica neuzticību Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV) un pauda nožēlu, ka "nav prezidenta valstsvīra, kas spētu valsti uzlikt uz sliedēm".
Savukārt deputāte Evija Papule pauda kritiku, ka valdības pārstāvji nav atraduši laiku, lai piedalītos šajā Saeimas sēdē, lai skaidrotu jaunos ierobežojumus. Pēc deputātes domām, rīkojuma projekts par ārkārtējās situācijas izsludināšanu ir jāpārstrādā, sevišķi trīs jomās – veselības, kura drīz saskarsies ar krīzes situāciju, iekšlietu jomā, kā arī izglītībā, ļaujot pedagogiem strādāt ar negatīvu Covid-19 testu līdz šā gada beigām.
Pēc deputātes Ļubovas Švecovas domām, rīkojums par ārkārtējās situācijas izsludināšanu ir "paraugdemonstrējums valdības iracionālai rīcībai un koalīcijā ietilpstošo politiķu iedomībai, atsvešinātībai no realitātes un tautas, ko pierāda fakts, ka cilvēki neuzticas valdībai".
Deputāte Ilga Šuplinska aicināja pārstrādāt ārkārtējās situācijas laikā noteiktos ierobežojumus, pamatā novēršot atsevišķas diskriminējošas prasības. Viņas ieskatā, rīkojums par ārkārtējās situācijas izsludināšanu nerisinās Covid-19 krīzi, bet gan rada "papildus haosu, neuzticību un krīzi". Šuplinska ir pārliecināta, ka ir citi risinājumi, kā novērst Covid-19 krīzi.
Deputāts Igors Pimenovs (S) pievienojās paustajam, ka rīkojums par ārkārtējās situācijas izsludināšanu ir "tiesiski vāji sagatavots un pārstrādājams dokuments", kā piemēru minot faktu, ka Administratīvajā tiesā varēs pārsūdzēt rīkojumā ietverto prasību par pienākumu vakcinēties noteiktās amata grupās.
Deputāte Regīna Ločmele (S) norādīja uz ceturtdien Slimību profilakses un kontroles centra publicētajiem datiem par 21 Covid-19 upuri, kas visi bijuši seniori. Viņa uzsvēra, ka atbildība par to ir jāuzņemas valdībai, tāpēc šodien parlamentam būtu bijis jābalso par valdības atkāpšanos, nevis ārkārtējo situāciju.
Jau ziņots, ka pirmdien, 11. oktobrī, stājās spēkā ārkārtējā situācija Covid-19 ierobežošanai.
Ārkārtējās situācijas laikā iedzīvotājiem jāievēro virkne ierobežojumu, kas galvenokārt skars pret Covid-19 nevakcinētas personas.
Ārkārtējās situācijas laikā visi pakalpojumi pamatā tiks nodrošināti tā dēvētajā drošajā režīmā, proti, tos varēs saņemt personas ar Covid-19 sertifikātu.
Ārkārtējās situācijas laikā darba devējiem jānodrošina darbiniekiem attālinātā darba iespējas, ja darba specifika to pieļauj.
Brīvdienās un svētku dienās būs aizliegta tirdzniecības pakalpojumu sniegšana tirdzniecības centros.
Sportā procesi, kas līdz šim bija paredzēti dzeltenajā režīmā, turpmāk būs zaļajā režīmā, bet ar papildus drošības nosacījumiem par telpu platību, ģērbtuvju noslodzi u.c.
Izglītības iestādei ir jānodrošina, ka izglītības procesā un pasākumos skolā vienlaikus vienā telpā neatrodas dažādu grupu, klašu vai kursu izglītojamie, šo principu ievērojot arī ārtelpās, starpbrīžos vai ārtelpu nodarbību laikā.
Augstskolās un koledžās klātienē studiju procesā piedalās, tiek nodarbināti un sniedz pakalpojumus tikai ar sadarbspējīgu vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu.
Tāpat ārkārtējās situācijas laikā tiks ierobežots arī sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumu un reliģisko organizāciju darba laiks – tās varēs darboties no pulksten 6 līdz pulksten 21.
