Saeima ceturtdien, 1. oktobrī, attālinātā ārkārtas sēdē apstiprināja Ārlietu komisijas sagatavoto paziņojumu, pavēstot, ka neatzīst Aleksandru Lukašenko par leģitīmu Baltkrievijas prezidentu. Saeimas paziņojums pieņemts ar 69 balsīm par, divām pret un, nevienam no deputātiem neatturoties.
Debatēs Saeimas Ārlietu komisijas vadītājs Rihards Kols (NA) norādīja, ka, nepieņemot šādu paziņojumu, pēc noklusējuma tiktu atzīta Lukašenko mandāta leģitimitāte. Kols arī uzsvēra, ka kādā brīdī klusēšana var kļūt par nodevību.
"Saeimai būtu jāiestājas par cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanu. Pēc vairāk kā 50 protesta dienām mūsu atbalsts Baltkrievijas suverenitātei un iedzīvotāju labklājībai un pamattiesībām ir nemainīgs un nelokāms," sacīja Kols.
Pie frakcijām nepiederošā deputāte Jūlija Stepaņenko debatēs paziņoja, ka neatbalsta šo paziņojumu, jo uzskata par muļķīgu rīcību. Deputāte norādīja, ka, kamēr pārmetam Baltkrievijai tiesiskuma trūkumu, paši Latvijā nepildām likumus. "Es vēlreiz pasvītroju to, ka, neatbalstot vardarbību, neatbalstot visādus citus notikumus, kas šobrīd raisās Baltkrievijā, paziņot tādas lietas, kuras ir rakstītas šajā lēmuma projektā, ir neapdomīgi un muļķīgi," teica Stepaņenko.
Arī Boriss Cilevičs (S) debatēs pauda skepsi par paziņojuma jēgu un savlaicīgumu, tomēr pauda viedokli, ka balsos par šo paziņojumu.
Aleksandrs Kiršteins (NA) aicināja paziņojumu atbalstīt, bet norādīja, ka jārīkojas konsekventi un līdzīgs viedoklis jāpauž arī citu NVS valstu gadījumā, kur demokrātija un tiesiskums ir apšaubāms. Latvijai būtu pašai jāizstrādā sava koncepcija, kā rīkoties ar šādām autoritārām valstīm, uzskata Kiršteins.
Inese Voika (AP) teica, ka tas ir mūsu pienākums atbalstīt baltkrievu tiesības uz fundamentālām cilvēktiesībām un brīvām, godīgām vēlēšanām. "Solidaritāte ir ļoti svarīga vērtība, un mums tā jāturpina," sacīja Voika.
Aldis Gobzems debatēs aicināja nejaukties citu valstu iekšējās lietās un norādīja uz demokrātijas trūkumu mūsu valstī, kur augstākās amatpersonas netiek ievēlētās tiešās vēlēšanās.
Saeima paziņojumā vēsta, ka, tā reaģē uz šā gada 23. septembrī Minskas Neatkarības pilī notikušo Aleksandra Lukašenko kā Baltkrievijas prezidenta inaugurācijas ceremoniju, kura līdz pēdējam brīdim tika turēta noslēpumā un kuras laikā Aleksandrs Lukašenko deva amata zvērestu sestajam pilnvaru termiņam, tādējādi arvien vairāk padziļinot Baltkrievijas politisko krīzi.
Saeima šo lēmumu pieņēmusi, nemot vērā Saeimas 2020. gada 18. augusta paziņojumu par Baltkrievijas prezidenta vēlēšanām 2020. gada 9. augustā, Eiropas Savienības (ES) Padomes 2020. gada 19. augusta secinājumus, kuros apstiprināts tas, ka ES noraida Baltkrievijā šā gada 9. augustā notikušo prezidenta vēlēšanu rezultātus, kā arī ES augstākā ārlietu pārstāvja Žuzepa Borela 2020. gada 24. septembra paziņojumu par to, ka ES atsakās atzīt Aleksandru Lukašenko par Baltkrievijas prezidentu gan vēlēšanu, gan inaugurācijas procesa demokrātiskās leģitimitātes trūkuma dēļ.
Latvijas parlaments uzsver, ka Baltkrievijas galvaspilsētā Minskā un citās pilsētās par spīti Baltkrievijas varas iestāžu īstenotajām represijām un vardarbību pret Baltkrievijas tautu, politiskās opozīcijas un pilsoniskās sabiedrības pārstāvju masveidīgajiem arestiem un vajāšanai turpinās plaša mēroga miermīlīgi protesti, kas uzskatāmi apliecina baltkrievu tautas pieprasījumu pēc demokrātiskām tiesībām, cilvēka pamattiesību un brīvību ievērošanas.
Saeima norāda uz šā gada 23. septembrī sarīkotās inaugurācijas ceremonijas neatbilstību Baltkrievijā spēkā esošajiem likumiem, kuri paredz šīs ceremonijas publiskumu, pārraidi valsts televīzijā un radio, kā arī savlaicīgu sabiedrības informēšanu par plānoto inaugurācijas ceremoniju.
Latvijas parlaments stingri nosoda Baltkrievijas varas iestāžu vēršanos pret mierīgajiem protestētājiem un viņu pakļaušanu vardarbīgām represijām, to, ka kopš šā gada 9. augusta prezidenta vēlēšanām notiekošo miermīlīgo masveida protestu laikā tiek nepamatoti brutāli un fiziski iespaidoti un pat spīdzināti šo protestu dalībnieki, nejauši garāmgājēji, kā arī žurnālisti un citi sabiedrības locekļi tikai tāpēc vien, ka viņi izmanto pulcēšanās brīvību, vārda brīvību un tiesības protestēt.
Paziņojumā Saeima pieprasa, lai Baltkrievijas varas iestādes nekavējoties pārtrauc spēka lietošanu, vardarbību, represijas un citus cilvēktiesību pārkāpumus, kā arī atturas no jebkādām darbībām, kuras nav vērstas uz nepieciešamā dialoga veidošanu ar baltkrievu tautu – pilsonisko sabiedrību, tostarp politisko opozīciju, un nekavējoties atbrīvo visus politieslodzītos.
Saeima uzsver savu nelokāmo atbalstu Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) 2020. gada 17. septembrī iniciētajai starptautiskajai izmeklēšanai sakarā ar cilvēktiesību pārkāpumiem un krāpšanos vēlēšanās Baltkrievijā, kā arī nelokāmi atbalsta ANO Cilvēktiesību padomes darbu, kura mērķis ir nodrošināt to, ka starptautiskās organizācijas dokumentē cilvēktiesību pārkāpumus un ziņo par tiem, kā arī nodrošināt vainīgo saukšanu pie atbildības un tiesiskumu cietušajiem.
Vienlaikus Saeima aicina nekavējoties izveidot visaptverošu, efektīvu un savlaicīgu ES sankciju režīmu, kas dotu iespēju vērsties pret ikvienu personu, valsts iestādi vai nevalstisku organizāciju, vai citu struktūru, kas ir atbildīga par smagiem cilvēktiesību pārkāpumiem un ļaunprātīgu varas izmantošanu.
Parlaments pauž nelokāmu atbalstu Baltkrievijas neatkarībai, suverenitātei un teritoriālajai integritātei, kā arī Baltkrievijas tautai un, vēlreiz uzsverot, ka šā gada 9. augustā notikušās Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas nebija nedz brīvas, nedz godīgas, ka Latvija neatzīst Baltkrievijas varas iestāžu publiskotos vēlēšanu rezultātus un ka uz tiem balstītais mandāts nav uzskatāms par demokrātiski iegūtu un leģitīmu, neatzīst Aleksandru Lukašenko par leģitīmu Baltkrievijas prezidentu.
