"Jebkura personas aicināšana no ārpuses ir pat ar vēl lielākiem riskiem, nekā mēģināt atrast starp tiem cilvēkiem, kas ir parlamentā." Tā uz jautājumu, vai var būt apstākļi, kuri liktu aicināt valdības veidotāju ārpus ievēlēto deputātu loka, intervijā žurnālam "Ir" atbildējis Valsts prezidents Raimonds Vējonis.
Jau vēstīts, ka Valsts prezidents Raimonds Vējonis trešdien Rīgas pilī tikās ar līdzšinējo Ministru prezidenta amata kandidātu Jaunās konservatīvās partijas (JKP) līderi Jāni Bordānu.
Bordāns atzina, ka neredz iespējas izveidot valdību un saņemt Saeimas vairākuma atbalstu. Tāpēc ceturtdien, 15. novembrī, Valsts prezidents parakstīs rīkojumu, ar kuru atzīs par spēku zaudējušu savu aicinājumu Bordānam sastādīt Ministru kabinetu.
Vējonis intervijā žurnālam "Ir" atzinis, ka tad, ja Bordānam valdību izveidot neizdosies, tad "nekādā gadījumā tas nebūs cilvēks no malas. Viņiem jāmēģina tomēr kaut kā, galu galā, mēs esam viņiem devuši mandātu. Jo arī jebkuram kandidātam no ārpuses būs problēma virzīt reformu jautājumus — ja viņam nebūs partiju atbalsta, mēs stagnēsim. Tagad jau ir bažas par stagnāciju. Jo, ja ir tik sadrumstalots parlaments, es neizslēdzu, ka atsevišķos jautājumos būs ļoti daudz diskusiju, un līdz lēmumam varbūt nemaz nevarēs nonākt'.
Tāpat viņš izteicies, ka nākamais kandidāts, kuru viņš varētu nominēt premjera amatam, ja Bordānam valdību izveidot neizdotos, varētu būt kāds no "atlikušajiem" – iepriekš izvirzītajiem kandidātiem ["KPV LV" Ministru prezidenta amatam nominētais Aldis Gobzems vai "Attīstībai/Par!" šim amatam nominētais Artis Pabriks] taču to prezidents vērtēšot konkrētajā brīdī.
"Ja neviena no šiem trijiem nav, mums vēl paliek tie kandidāti, kas ir no tā sauktajiem vecajiem, kā bija priekšvēlēšanu periodā — jaunie spēki, vecie spēki. Zīles, Kučinska, Kariņa kungi. Bet domāju, ka tik tālu nenonāksim," intervijā izteicies Valsts prezidents.
Uz jautājumu, ja tālāk izvēle ir starp "KPV LV" ar lielāku balsu skaitu un "Attīstībai/Par!" ar pieredzējušāko kandidātu, kas viņa svaru kausos būs būtiskāks, Vējonis atbildējis, sakot, ka "pēc loģikas būtu jāskatās uz to, kam ir balsu skaits. Mans galvenais kritērijs bija, ka kādam no viņiem ir jānāk ar piedāvājumu, kā redz vairākumu. Viņi to laiku ir notranģierējuši un diemžēl, kādi bija pirmajā minūtē pēc vēlēšanu noslēgšanās, tādi paši bija arī pēc pirmās Saeimas sēdes — ne par soli pagājuši uz priekšu. Varbūt atsevišķos jautājumos panākuši kaut kādus kopējus viedokļus, bet nekas vairāk".
Savukārt intervijā "Neatkarīgajai" Vējonis atzinis, ka ir neapmierināts ar politisko situāciju: "Šobrīd jaunais parlaments nav sācis darbu, tas nenotiek arī komisijās, valstī kavējas likumdošanas process, nemaz nerunājot par citiem būtiskiem jautājumiem, kas jālemj parlamentam. Tas ir ļoti slikti. Tajā pašā laikā – vēlētāji nepārprotami ir izteikuši savu vēlmi pēc kardinālām pārmaiņām. Ja šīs ir tās ļoti gaidītās pārmaiņas, tad, manuprāt, ir sanācis pārpratums".
Uz jautājumu, kas tas par pārpratumu, Vējonis "Neatkarīgajai" atbildējis, ka pārpratums izveidojies attiecībā uz to, ka "mēs kā vēlētāji gaidām aktīvu rīcību gan parlamentā, gan valdības veidošanas procesā, jo ir nepieciešams, lai valdība pēc iespējas ātrāk ķertos pie darba".
Patlaban darba kārtībā ir ļoti daudz svarīgu jautājumu un būtu labi, ja šo jautājumu lemšanā aktīvi iesaistītos jaunā valdība, izteicies Vējonis. "Prasīt no esošās valdības, lai tā ķeras pie jauniem darbiem, nebūtu loģiski, jo vecajai valdībai ir savs redzējums gan par darbiem, gan par to, kā tos paveikt," atzinis Valsts prezidents.
Vaicāts, vai apsver ārkārtas vēlēšanu iespēju, Vējonis sacījis: "Es apsveru tikai un vienīgi iespēju pašreizējā brīdī, ka esošās partijas, par kurām esam vēlējuši, spēs vienoties".
