LBAS priekšsēdētājs Krīgers pauda gandarījumu, ka viņam bijusi iespēja tikties ar Saeimas deputātiem, bet norādīja, ka sarunai jau bija jābūt valdībā un tur jāizdiskutē par budžeta pozīcijām.
"Mēs nāksim ar saviem priekšlikumiem," paziņoja Krīgers un sacīja, ka neesot drošs, vai valdības 1% pārpalikums "nav paņemts no griestiem tikai tādēļ, ka smuki izskatās".
Arodbiedrības pārstāvis ar Saeimas deputātiem vienojies, ka budžeta izstrādē aktīvi piedalīsies pašas arodbiedrības, gatavojot savus priekšlikumus.
Jau ziņots, ka valdība iepriekš akceptēja 2008.gada valsts budžeta projektu, paredzot tajā pārpalikumu 1% no iekšzemes kopprodukta jeb aptuveni 163 miljonu latu apmērā.
2008.gadā valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi ir prognozēti 5,498 miljardu latu apmērā, bet izdevumi - 5,335 miljardi latu.
Plānots, ka 2008.gadā, salīdzinot ar 2007.gada novērtējumu, konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi faktiskajās cenās palielināsies par 21%, bet izdevumi palielināsies par 19,2%.
Valdība akceptēja arī vidējā termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvara 2008.-2010.gadam projektu. Tajā 2009.gadā valsts budžeta pārpalikums plānots 1,2% apmērā jeb ieņēmumi veidos 5,983 miljardus latu, bet izdevumi - 5,769 miljardus latu. Savukārt 2010.gadā budžeta pārpalikums prognozēts 1,5% apmērā ar 6,613 miljardu latu ieņēmumiem un 6,309 miljardu latu izdevumiem.
Nākamā gada valsts budžeta projektā līdz 10% tiks ierobežots algu pieaugums pedagogiem, ārstniecības personālam, kultūras darbiniekiem un amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm.
Budžeta likumpaketē ietverts arī fiskālās politikas instruments - ilgtermiņa stabilizācijas rezerve, lai samazinātu vispārējos ekonomiskos riskus, nodrošinātu finansējumu ilgtermiņa investīcijām un strukturālajām reformām, kā arī izvairītos no sociālekonomiskas krīzes vai mazinātu tās, nodrošinātu līdzekļus ārkārtas situācijas gadījumā.
Rezervē ieskaitīs valsts pamatbudžeta ieņēmumus, kas pārsniedz ikgadējā budžeta likumā noteikto, izņemot ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļus, ieņēmumus no budžeta iestāžu sniegtajiem maksas pakalpojumiem un citus pašu ieņēmumus, kā arī privatizācijas ieņēmumus.
Ministri vienojās, ka Saeimas ārkārtas sēdi budžeta izskatīšanai pirmajā lasījumā tiks rosināts sasaukt 31.oktobrī. Līdz šim datumam paredzētas sarunas un diskusijas ar sociālajiem partneriem.
Savukārt otrajā lasījumā nākamā gada budžetu Saeima varētu skatīt 22.novembrī.