Saeima ceturtdien, 15. aprīlī, nenodeva komisijām Jaunās konservatīvās partijas frakcijas un frakcijas "KPV LV" iesniegtos grozījumus Azartspēļu un izložu likumā, kas paredz būtiskus ierobežojumus azartspēļu rīkošanai. Tomēr dienas gaitā skatot citus grozījumus šajā likumā, Saeimas vairākums pretēji atbildīgajā komisijā lemtajam tomēr atbalstīja JKP priekšlikumus par tiesībām pašvaldībām ar saistošajiem noteikumiem noteikt vietas un teritorijas, kurās liegts organizēt azartspēles.
Pret jauno grozījumu projekta nodošanu komisijai balsoja frakcija "Attīstībai/Par!", atturējās "Saskaņa" un Zaļo un zemnieku savienība, kā arī daži frakcijā "Jaunā Vienotība" un Nacionālajā apvienībā, tādējādi nepietika balsu, lai nodotu likumprojektu izskatīšanai Saeimā.
Pie likumprojektu nodošanas komisijām lielas debates nevar izvērsties, jo var izteikties tikai viens deputāts par un viens pret. Pret nodošanu izteicās tikai Nikolajs Kabanovs (S).
Tomēr komisijai tika nodoti saistīti grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā, kas paredz, ka turpmāk alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecība tiek aizliegta azartspēļu organizēšanas vietās. Arī balsojumā par grozījumu Alkoholisko dzērienu aprites likumā nodošanu komisijai pret balsoja "Attīstībai/Par!", bet atturējās "Saskaņa".
JKP un "KPV LV" deputātu iesniegtie grozījumi Azartspēļu un izložu likumā paredzētu noteikt, ka azartspēles pieejamas tikai kazino, kas ierīkoti četru vai piecu zvaigžņu viesnīcās. Azartspēļu norises vietu ierobežojumu ieviešanas mērķis ir mazināt problemātisku spēlēšanas paradumu attīstības riskus sabiedrībā, teikts anotācijā.
Ar projektu bija paredzēts arī mainīt vecuma ierobežojumu, no kura ir atļauts piedalīties azartspēlēs, derībās, totalizatoros un interaktīvajās izlozēs. Šobrīd likums nosaka 18 gadu vecuma robežu, ko projekts paredz mainīt uz 21 gadu vecumu. Attiecībā uz dalību izlozēs Latvijā šobrīd nav noteikts vecuma ierobežojums, tādēļ likumprojekts ievieš 18 gadu vecuma slieksni.
Azartspēļu spēlēšanas izplatība jauniešu vidū pieaug visā pasaulē, bet agrīna azartspēļu spēlēšana var palielināt problemātisku azartspēļu paradumu izveidošanos dzīves laikā, uzsver iesniedzēji.
Likumprojekts paredzēja azartspēles klātienē aizliegt laikā no pulksten 2 līdz 8, ar mērķi atturēt personas no nepārtrauktas spēlēšanas. Likumprojekts nosaka aizliegumu uzturlīdzekļu nemaksātajiem piedalīties azartspēlēs.
Debates turpina pie citiem grozījumiem
Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā arī skatīja citus grozījumus Azartspēļu un izložu likumā par izmaiņām licencēšanas noteikumos, kuriem uz otro un galīgo lasījumu tika iesniegti priekšlikumi dot tiesības pašvaldībām noteikt teritorijas un vietas, kur aizliegts organizēt azartspēles.
Debatēs pie šiem grozījumiem un priekšlikumiem JKP pārstāvji pauda neapmierinātību gan ar savu koalīcijas partneru, gan opozīcijas pārstāvju nostāju, kas rīta pusē neatbalstīja tik stingru ierobežojumu noteikšanu azartspēļu organizēšanai, kādus ar jaunajiem grozījumiem rosināja JKP un "KPV LV".
Tomēr pēc garākām diskusijām Saeimas vairākums atbalstīja priekšlikumus, kas dod šādas iesības pašvaldībām.
Kopumā ceturtdien skatītie un pieņemtie grozījumi bija nepieciešami, lai būtu iespējams piemērot administratīvo atbildību azartspēļu un izložu organizēšanas un azartspēļu pakalpojumu sniegšanas jomā, jo Administratīvās atbildības likums ir stājies spēkā 2020. gada 1. jūlijā. Grozījumi paredz noteikt administratīvo atbildību azartspēļu un izložu organizēšanas un azartspēļu pakalpojumu sniegšanas jomā, tai skaitā noteikt administratīvo atbildību par azartspēļu vai izložu organizēšanu bez attiecīgās licences azartspēļu vai izložu organizēšanai un par azartspēļu pakalpojumu sniegšanu bez azartspēļu pakalpojumu sniegšanas licences.
Likumā paredzēts nodalīt pārkāpumus, lai nebūtu iespējama pārklāšanās, grupējot pārkāpumus, par kuriem paredzēta licences darbības apturēšana, par kuriem paredzēta licences anulēšana un par kuriem paredzēts piemērot administratīvo atbildību.
JKP panāk savu
Taču uz otro un galīgo lasījumu JKP deputāts Gatis Eglītis iesniedzis priekšlikumus, kas paredz, ka azartspēles nevar organizēt attiecīgās pašvaldības vietās vai teritorijās, kuras noteiktas pašvaldības saistošajos noteikumos.
Deputāts arī piedāvāja likumu papildināt likumu ar panta daļu, kas dod pašvaldībai tiesības izdot saistošos noteikumus, ar kuriem tiek noteiktas vietas un teritorijas, kurās azartspēles nav atļauts organizēt.
Eglītis arī rosināja noteikt, ka gadījumos, kad pašvaldība atceļ izsniegto atļauju, tad tā beigtu darboties jau pēc diviem gadiem nevis pieciem, kā tas patlaban noteikts likumā.
Likums patlaban paredz, ka, ja azartspēļu organizēšana konkrētajā vietā rada būtisku valsts un attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju interešu aizskārumu, pašvaldības dome ar motivētu lēmumu ir tiesīga atcelt izsniegto atļauju atvērt kazino, spēļu zāli, bingo zāli, totalizatoru vai derību likmju pieņemšanas vietu un organizēt attiecīgās azartspēles konkrētajās telpās. Šādā gadījumā pašvaldības izsniegtā atļauja atvērt kazino, spēļu zāli, bingo zāli, totalizatoru vai derību likmju pieņemšanas vietu un organizēt attiecīgās azartspēles konkrētajās telpās zaudē spēku pēc pieciem gadiem, skaitot no attiecīgā domes lēmuma spēkā stāšanās dienas.
Savukārt deputātes Jūlija Stepaņenko un Ļubova Švecova iesniegušas priekšlikumu papildināt likumu ar interaktīvo azartspēļu reklāmu, paredzot, ka azartspēļu un interaktīvo azartspēļu organizēšanas vietņu reklāma ir aizliegta ārpus azartspēļu organizēšanas vietām. Azartspēļu organizēšanas vietās atļauts norādīt tikai azartspēļu vietas nosaukumu un azartspēļu organizētāja reģistrētu preču zīmi.
Atbildīgajā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā neviens no šiem priekšlikumiem atbalstu neguva.
Debatēs ceturtdien frakcijas "Saskaņa" deputāti pauda atbalstu Eglīša priekšlikumam par pašvaldību tiesībām regulēt azartspēļu organizēšanas teritorijas ar saistošajiem noteikumiem.
Tikmēr Aldis Adamovičs (JV) atzina, ka pašvaldībām vajag lielākas tiesības, tomēr patlaban notiek sarunas starp Finanšu ministriju un Latvijas Pašvaldību savienību par azartspēļu politikas jaunajām pamatnostādnēm, tādēļ šie priekšlikumi ir iesniegti nelaikā.
Deputāte Ilze Indriksone (NA) atgādināja, ka konkrētie grozījumi tiek skatīti kā steidzami un divos lasījumos, tādēļ nebūtu jāiesniedz šādi priekšlikumi par pašvaldību tiesībām. Deputāte arī uzskata, ka šis jautājums par pašvaldību tiesībām ierobežot azartspēles ir jārisina caur teritoriālā plānojuma dokumentiem nevis saistošajiem noteikumiem, ko var mainīt biežāk nekā plānojumu. Indriksone idejiski to atbalsta, bet izpildījumu uzskata par riskantu.
Uldis Budriķis (JKP) teica, pašvaldībām patlaban trūkst reālu sviru azartspēļu ierobežošanā, un no šādām izmaiņām būtu vairāk labuma nekā ļaunuma.
Ralfs Nemiro (KPV LV) pauda atbalstu šim priekšlikumam, noraidot pārmetumus, ka tagad pašvaldības izdos nepārdomātus saistošos noteikumus.
Viktors Valainis (ZZS) atgādināja, ka ZZS jau pirms pusotra gada bija rosinājusi līdzīgus priekšlikumus par pašvaldību tiesībām azartspēļu ierobežošanu, tāpēc arī tagad balsoja par šiem priekšlikumiem, lai gan pārmeta valdošajai koalīcijai, ka pašvaldībām tika atņemti gandrīz visi ienākumi no azartspēļu nodokļa, bet bija atstāta atbildība cīnīties ar atkarību sekām.
Balsojumā par šo Eglīša priekšlikumu Saeimas vairākums to atbalstīja ar 62 balsīm. Pret balsoja "Attīstībai/Par!", atturējās daļa "Jaunā Vienotība", viedokļi dalījās ZZS un "KPV LV" frakciju iekšienē. Arī otru ar šo saistīto priekšlikumu atbalstīja lielākā daļa frakciju, izņemot "Attīstībai/Par!", kas balsoja pret.
Atbalstu guva arī priekšlikums par interaktīvo azartspēļu reklāmas aizliegumu – pret balsoja "Attīstībai/Par!", atturējās "Jaunā Vienotība", pret balsoja un atturējās arī Nacionālās apvienības frakcijas deputāti.
Tomēr Saeimas vairākuma atbalstu neguva priekšlikums par termiņa maiņu atļaujas darbības izbeigšanai.
Par likuma grozījumiem kopumā nobalsoja 80 Saeimas deputāti.
Ceturtdien savu viedokli par spēļu zālēm paudusi arī Rīgas domē vadošā, bet Saeimā nepārstāvētā partija "Progresīvie", atbalstot brīvību pašvaldībām lemt par spēļu zāļu slēgšanu.
"Šobrīd Saeimā tiek izskatīti grozījumi Azartspēļu un izložu likumā. Tā ir laba iespēja izlabot arī nepamatotos ierobežojumus pašvaldībām ātri un efektīvi lemt par azartspēļu ierobežošanu," teikts paziņojumā medijiem.
Partija norāda, ka šobrīd pēc lēmuma par spēļu zāļu slēgšanu jāgaida pieci gadi, turklāt jāgatavojas lēmumu pamatojumu aizstāvēt tiesā. Spēļu zāļu slēgšanai pašvaldībās jābūt vienkāršai un ātrai. "Tādēļ atbalstām Jaunās konservatīvās partijas piedāvātos priekšlikumus – vienkāršot lēmumu pieņemšanu par spēļu zāļu slēgšanu; dot iespēju pašvaldībām slēgt spēļu zāles divu nevis piecu gadu laikā," teikts partijas paziņojumā.
""Progresīvie" atbalsta pilnīgu spēļu zāļu aizliegumu, jo tās rada nesamērīgus sociālos riskus. Ņemot vērā, ka esošais Saeimas sastāvs šādu aizliegumu nav gatavs pieņemt, aicinām dot iespēju lēmumus par spēļu zāļu slēgšanu pieņemt katrai pašvaldībai," norāda partijas līdzvadītājs Edmunds Cepurītis. "Progresīvie" iestājas par visu azartspēļu zāļu aizliegumu atbilstoši biedru balsojumam par šo programmas punktu 2020. gada septembrī notikušajā partijas kongresā.
