Saeima nobalso par 200 eiro pabalstu pensionāriem un personām ar invaliditāti
Foto: Saeimas administrācija

Kā jau ierasts Covid-19 pandēmijas laikā ar īpaši steidzamiem un svarīgiem likuma grozījumiem, Saeima ceturtdien, 11. martā, vienas dienas laikā izskatīja un pieņēma divos lasījumos tikai pirms nedēļas Ministru kabinetā sagatavoto likumprojektu par vienreizēja 200 eiro pabalsta izmaksu pensionāriem un personām ar invaliditāti. Pabalstu paredzēts izmaksāt aprīlī.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Likuma grozījumu mērķis ir Latvijā dzīvojošiem senioriem, apgādnieku zaudējušām personām un personām ar invaliditāti piešķirt vienreizēju pabalstu 200 eiro apmērā, kā arī piešķirt papildu vienreizēju pabalstu 200 eiro apmērā personām, kuras saņem bērna ar invaliditāti kopšanas pabalstu, un pilngadīgām personām ar invaliditāti, kuras saņem pabalstu personām ar invaliditāti, kurām nepieciešama kopšana.

Par nepieciešamajiem grozījumiem Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā galīgajā lasījumā nobalsoja 87 Saeimas deputāti, bet trīs frakcijas "Saskaņa" pārstāvji atturējās.

Tikai ceturtdienas rītā Saeima šo likumprojektu nodeva atbildīgajai Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, kura dienas gaitā pulcējās uz divām sēdēm. Arī Saeimai bija nepieciešamas vēl divas sēdes, lai nobalsotu par likumprojekta izskatīšanu steidzamā kārtā un pieņemšanu pirmajā lasījumā un jau vēlāk arī otrajā un galīgajā lasījumā.

Par šāda atbalsta sniegšanu sabiedrības mazāk aizsargātajām grupām krīzes laikā nebija domstarpību starp valdošo koalīciju un opozīciju, jo līdz ar šīs idejas apspriešanu pēc labklājības ministres Ramonas Petravičas (PCL/KPV LV) ierosinājuma valdošajā koalīcijā līdzīgus priekšlikumus Saeimā iesniedza arī opozīcijas pārstāvji.

Valdību veidojošo partiju koalīcijas sadarbības sanāksmes 2021. gada 1. marta vienošanās par atbalsta sniegšanu visiem senioriem, apgādnieku zaudējušām personām un personām ar invaliditāti, lai mazinātu Covid-19 infekcijas izplatības radīto negatīvo ietekmi un spriedzi, ir pamats šiem likuma grozījumiem. Šādu vienošanos koalīcija panāc drīz vien pēc tam, ka tika pieņemts lēmums izmaksāt vienreizēju krīzes laika pabalstu par katru bērnu 500 eiro apmērā. Arī šī iniciatīva Saeimā guva vienbalsīgu atbalstu.

Kas saņems


Grozījumi nosaka, ka Latvijā dzīvojošai personai, kura laikposmā no 2021. gada 1. marta līdz ārkārtējās situācijas, kas izsludināta sakarā ar Covid-19 izplatību, beigām ir saskaņā ar likumu "Par valsts pensijām" vecuma, invaliditātes vai apgādnieka zaudējuma pensijas (t.sk. priekšlaicīgi un avansā piešķirtās) saņēmēja, izdienas pensijas saņēmēja, kura ir sasniegusi vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo vecumu, taču vecuma pensija nav piešķirta vai saskaņā ar likumu "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām" atlīdzības par darbspēju zaudējumu vai atlīdzības par apgādnieka zaudējumu saņēmēja, vai saskaņā ar Valsts sociālo pabalstu likumu valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmēja, piešķirt vienreizēju pabalstu 200 eiro apmērā.

Ja persona vienlaikus saņem vairākus iepriekš minētos pakalpojumus, kā, piemēram, apgādnieka zaudējuma pensiju un valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu vai vecuma pensiju un atlīdzību par darbspēju zaudējumu, personai piešķir vienu vienreizējo pabalstu.

Ja personai apgādnieka zaudējuma pensija, atlīdzība par apgādnieka zaudējumu vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts apgādnieka zaudējuma gadījumā piešķirts par diviem vai vairākiem darba nespējīgajiem mirušā apgādnieka ģimenes locekļiem, vienreizējo pabalstu piešķir par katru darba nespējīgo mirušā apgādnieka ģimenes locekli. Piemēram, ja apgādnieka zaudējuma pensija piešķirta par diviem bērniem, tad par katru no bērniem tiek izmaksāts vienreizējais pabalsts, kopā 400 eiro.

Ja pēc vienreizējā pabalsta 200 eiro piešķiršanas, personai rodas tiesības uz Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likuma 62. pantā noteikto atbalstu bērnam 500 eiro apmērā, personai ir tiesības uz apmēra ziņā lielāko atbalstu, kuru izmaksājot, ņem vērā jau izmaksātā vienreizējā pabalsta apmēru.

Savukārt, Latvijā dzīvojošai personai, kura laikposmā no 2021. gada 1. marta līdz ārkārtējās situācijas, kas izsludināta sakarā ar Covid-19 izplatību, beigām ir saskaņā ar Valsts sociālo pabalstu likumu bērna īpašas kopšanas pabalsta saņēmēja vai īpašas kopšanas pabalsta saņēmēja, likumprojekts paredz piešķirt vienreizēju pabalstu 200 eiro apmērā.

Šo vienreizējo pabalstu personai izmaksā neatkarīgi no tā, vai personai ir piešķirts vienreizējais pabalsts kā vecuma, invaliditātes vai apgādnieka zaudējuma pensijas, atlīdzība vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmējai.

Piemēram, personai ir noteikta I invaliditātes grupa, kurai piešķirts valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts un īpašas kopšanas pabalsts. Personai tiks izmaksāts 200 eiro vienreizējs pabalsts kā valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmējai un 200 eiro kā īpašas kopšanas pabalsta saņēmējai – tātad, personai vienreizējā pabalsta apmērs sasniedz 400 eiro. Tāpat, ja par bērnu ar invaliditāti, par kuru ir piešķirts bērna īpašas kopšanas pabalsts, ir vai tiks veikta 500 eiro atbalsta izmaksa, 200 eiro vienreizējais pabalsts par šo bērnu tiek izmaksāts papildus, kas ir pamatojams ar to, ka bērns saskaras ar smagiem funkcionēšanas ierobežojumiem, kas prasa papildu finansiālos resursus, lai nodrošinātu bērna labāko interešu nodrošināšanu, tostarp, bērna veselības stāvokļa uzlabošanu vai vismaz uzturēšanu esošajā līmenī.

Latvijā dzīvojoša persona ir tāda persona, kura reāli dzīvo Latvijā. Ja personai deklarētā dzīvesvietas adrese ir Latvijā, taču persona paziņojusi VSAA, ka turpmāk tās dzīvesvieta būs citā valstī, tad uzskatām, ka šī persona nedzīvo Latvijā. Lai izmaksātu pensiju vai atlīdzību citā valstī, personai katru gadu jāsniedz VSAA dzīvības apliecinājums. Tikai tad VSAA turpina pakalpojumu izmaksu.

VSAA vienreizējo pabalstu visām likumprojektā noteiktajām mērķa grupām izmaksās 2021. gada aprīļa mēnesī bez personas papildus iesnieguma un piegādās to pabalsta saņēmēja norādītajā dzīvesvietā bez maksas vai pārskaitīs uz kredītiestādes vai pasta norēķinu sistēmas (PNS) kontu. Personām, kurām rodas tiesības uz vienreizējo pabalstu no 2021. gada 1. marta līdz ārkārtējās situācijas beigām, bet tas nav saņemts šā likuma noteiktajā termiņā, VSAA vienreizējo pabalstu bez personas iesnieguma piešķir un izmaksā 30 dienu laikā no dienas, kad pieņemts lēmums par pensijas, atlīdzības, valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta, bērna īpašas kopšanas pabalsta vai īpašas kopšanas pabalsta piešķiršanu.

Ja personai līdz nāves dienai nav izmaksāts vienreizējais pabalsts, to neuzskata par nesaņemto pakalpojumu, uz kuru var pretendēt personas laulātais, pirmās un otrās pakāpes radinieki vai cita persona uz mantojuma apliecības vai tiesas nolēmuma pamata. No vienreizējā pabalsta netiek veikta parādu piedziņa un ieturējumi.

Ja persona uzturas ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā, tai piešķirto vienreizējo pabalstu neņem vērā ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju pakalpojumu apmaksā.

Pašvaldības sociālais dienests, novērtējot mājsaimniecības materiālos resursus sociālās palīdzības piešķiršanai, neņem vērā personai izmaksāto vienreizējo pabalstu tāpat, kā tas ir gadījumos, kad tiek izmaksāts Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likuma 62. pantā noteiktais 500 eiro atbalsts.

Kā pamato


Ārkārtējās situācijas laikā faktiski visas ģimenes sastopas ar sarežģītiem apstākļiem – gan tās, kurās ir pavisam mazi bērni, gan tās, kuru aprūpē ir skolnieki, gan arī ģimenes, kuras locekļi ir zaudējuši darbu un jebkādus ienākumus vai nonākušas vēl sarežģītākās situācijās – nespēju veikt visus obligātos maksājumus un apmierināt savas un savu ģimenes locekļu pamatvajadzības. Kā viena no šādām personu kategorijām ir seniori, apgādnieku zaudējušas personas un personas ar invaliditāti, it īpaši tās personas ar invaliditāti, kurām ir ļoti smaga invaliditāte, teikts likumprojekta anotācijā.

Valsts pienākums, savu iespēju robežās, ir nodrošināt atbalstu krīzes pārvarēšanai. Situācija pasaulē, Eiropā un Latvijā saistībā ar Covid-19 izplatību nepārtraukti mainās, attiecīgi attīstās arī valdības rastie risinājumi, lai palīdzētu sabiedrībai pārvarēt Covid-19 radītās negatīvās sekas.

Kaut arī senioru un personu ar invaliditāti situācija attiecībā uz pensijas, atlīdzības vai pabalsta izmaksu nav mainījusies, tomēr jāņem vērā, ka kopš sākās pandēmija ir ierobežoti veselības pakalpojumi, plānveida operācijas, radušies papildus izdevumi saistībā ar medikamentu un individuālo aizsardzības līdzekļu iegādi. Pie tam ierobežotas piestrādāšanas iespējas – auklīšu, uzkopšanas u.c. pakalpojumi nav tik nepieciešami, kā arī ierobežotas iespējas bērniem sniegt nepieciešamo atbalstu, jo paši palikuši bez darba vai saņem dīkstāves pabalstu, skaidrots pamatojumā.

Personas ar invaliditāti piemītošo funkcionālo traucējumu dēļ saskaras ar papildu vajadzībām un atbalstu ikdienas darbību veikšanai. Tādēļ, lai sekmētu personas ar invaliditāti ikdienas aprūpi un uzturētu veselības stāvokli vismaz esošajā līmenī, ģimenes saskaras ar psihoemocionālām grūtībām, papildu finansiālo slogu un aprūpes un pieskatīšanas organizēšanas grūtībām personas ar invaliditāti ikdienas vajadzību nodrošināšanai. Arī šīs ārkārtējās situācijas laikā, kas ilgst jau no 2020. gada 9. novembra, ir ieviesti vairāki ierobežojumi, kas šo mēnešu laikā ir mainīti vai papildināti, tomēr kuri rada gan tiešu, gan netiešu ietekmi uz personas ar invaliditāti aprūpi un nepieciešamā atbalsta sniegšanu, norādīts anotācijā.

Bērniem un pilngadīgām personām ar ļoti smagu invaliditāti, kurām Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija (VDEĀVK) ir izsniegusi atzinumu īpašas kopšanas nepieciešamībai, rodas tiesības uz bērna īpašas kopšanas pabalstu vai īpašas kopšanas pabalstu. Bērna īpašas kopšanas pabalstu saņem persona, kura kopj bērnu, kurai izsniegts VDEĀVK atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību. Gan bērnam, gan pilngadīgajai personai atzinumu par īpašas kopšanas nepieciešamību izsniedz, ja smago funkcionēšanas ierobežojumu dēļ šīm personām nepieciešama 24/7 aprūpe – proti, šīs personas saskaras ar papildu aprūpes nepieciešamību, lai nodrošinātu personas veselības stāvokļa uzturēšanu vismaz esošajā līmenī.

Turklāt personai piemītošie smagie funkcionālie traucējumi rada būtiskus ierobežojumus personas spējām patstāvīgi veikt ikdienas darbības, nereti pat esot 100% atkarīgiem no ģimenes vai atbalsta personas konkrētu darbību veikšanā. Tas uzliek papildu slodzi – gan emocionālo, gan finansiālo – visai ģimenei, kas ārkārtējās situācijas laikā tiek izjusts vēl vairāk, ņemot vērā izmaiņas dažādu pakalpojumu pieejamībā un nestabilitāti darba tirgū, kas rada ietekmi uz personu(mājsaimniecību) ienākumiem un izdevumiem, paskaidrots anotācijā.

Arī ģimenes, kurās viens vai abi vecāki miruši un bērni saņem apgādnieka zaudējuma pensiju, atlīdzību par apgādnieku zaudējumu vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu apgādnieka zaudējuma gadījumā, ir īpaša grupa, kurai būtu jāsniedz atbalsts šajā ārkārtējās situācijas laikā, jo persona, kas rūpējas par bērniem, iespējams, pati palikusi bez darba vai saņem dīkstāves pabalstu. Ja persona par bērnu jau saņēmusi vienreizējo atbalstu 500 eiro apmērā, tad dubultā atbalsts netiek sniegts.

"Konstatēts, ka, nosakot kādu ienākumu slieksni līdz kādam sniegt atbalstu, pastāv augsti riski, ka kāda daļa personu, kuras ir pensijas vecumā vai personas ar invaliditāti, nekvalificēsies vienreizējā pabalsta saņemšanai, bet tas nebūt nenozīmē, ka pandēmijas situācija nav skārusi konkrēto personu. Universāla finansiālā atbalsta sniegšana visiem senioriem, personām ar invaliditāti un apgādnieku zaudējušām personām, nevērtējot atsevišķus kritērijus, kā piemēram, ienākumu apmērs, ļaus nodrošināt vienlīdzīgu valsts atbalstu visām personām, tādējādi novēršot risku, ka atbalstu nesaņemtu tā persona, kurai tas ir vitāli nepieciešams, taču noteikto kritēriju dēļ tā nespētu kvalificēties atbalsta saņemšanai. Līdz ar to valsts atbalsts tiek nodrošināts visiem senioriem, personām ar invaliditāti un apgādnieku zaudējušām personām," teikts anotācijā.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Ramona Petraviča Koronavīruss Covid-19 Saeima
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form