Atbildīgā Saeimas Juridiskā komisija priekšlikumu iesniegšanas termiņu likuma grozījumiem noteica līdz 16.jūlijam un lūgs Saeimas prezidijam sasaukt Saeimas ārkārtas sēdi jau 26.jūlijā, lai atkārtoti lemtu par grozījumiem tautas nobalsošanas likumā.
Valsts prezidents pagājušajā nedēļā likuma grozījumus nodeva atpakaļ deputātiem, norādot, ka likumā piedāvātā kārtība nepārprotami negarantē vēlētāju tiesību ievērošanu, kā arī likuma grozījumu spēkā stāšanās laiks atlikts pārāk vēlu – līdz 2015.gadam.
Jau ziņots, ka Saeimas pieņemtās izmaiņas likumā "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu", kuras Valsts prezidents nolēma neizsludināt, paredz atteikties no divu posmu pieejas likumu ierosināšanai, kā arī prasību, lai vēlētāji pašu spēkiem un ar iniciatīvas grupas atbalstu savāktu vienu desmito daļu parakstu. Pašlaik likumu un Satversmes grozījumu iniciatoriem jāsavāc 10 000 pilsoņu parakstu, bet tālāk referenduma ierosināšanai vajadzīgos 150 000 parakstu vāc Centrālā vēlēšanu komisija.
Saeimas atbalstītie grozījumi paredzēja, ka no 2015.gada 1.janvāra būtu nepieciešami līdz vienas desmitās daļas vēlētāju paraksti, lai ierosinātu likumprojektus par referendumu rīkošanu vai Saeimas atsaukšanu. To varētu iesniegt 12 mēnešu laikā no dienas, kad projekts reģistrēts Centrālajā vēlēšanu komisijā.
Vācot parakstus, lai ierosinātu referendumu vai Saeimas atlaišanu, būtu jāizveido iniciatīvas grupa, lai sabiedrībai būtu zināms, kas ir likumprojekta iesniedzējs vai Saeimas atlaišanas ierosinātājs. Parakstu vākšanai izveidotā iniciatīvas grupa varēs būt politiska partija vai to apvienība, vai arī ne mazāk kā desmit vēlētāju izveidota biedrība.