NDK vadītājs Dzintars Jaundžeikars (LPP/LC) ierosināja noteikt likuma grozījumu priekšlikumu iesniegšanas termiņu - 19.februāri, ko parlamenta vairākums arī atbalstīja.
Deputāti noraidīja partijas "Jaunais laiks" ierosinājumu noteikt ilgāku priekšlikumu iesniegšanas termiņu, līdz ar to Saeima galīgajā lasījumā atkārtoti par Valsts prezidentes atgrieztajiem likumiem lems 1.martā.
Jau vēstīts, ka Valsts prezidente nodeva Saeimai otreizējai caurlūkošanai grozījumus Nacionālās drošības un Valsts drošības iestāžu likumos, norādot, ka tie pieņemti pārāk lielā steigā.
Prezidente arī norādīja, ka likumprojektu pieņemšanas procesā nav iesaistīti ieinteresēto pušu pārstāvji, speciālisti un eksperti, kā arī nav dots pietiekams laiks, lai izvērtētu šādu iniciatīvu un izstrādātu priekšlikumus.
Vīķe – Freiberga arī atzīmēja, ka likumprojektos ir neskaidri Nacionālās drošības likumā izvēlētie parlamentārās kontroles instrumenti un līdzekļu lietojums.
Vīķe-Freiberga pauda uzskatu, ka demokrātiskā valstī, nosakot izpildvaras tiesības pārraudzīt drošības iestādes, jāgādā arī par to, lai pār drošības iestādēm kā izpildvarā ietilpstošām tiktu veikta stingra parlamentārā kontrole, lai parlamentam kā civilās kontroles garantam tiktu saglabātas un nostiprinātas tiesības vērtēt gan šo iestāžu, gan pārraudzītāju - ministriju - darbības efektivitāti un kompetenci.
Prezidente minētajos grozījumos saskata apdraudējumu valsts drošības iestāžu sekmīgam un profesionālam darbam, jo likums paaugstina valsts noslēpuma un ierobežotas pieejamības informācijas izpaušanas risku, būtiski paplašina to personu loku, kurām būs tiesības iepazīties ar operatīvās darbības materiāliem aktīvajā fāzē.
Valdība grozījumus likumprojektos šā gada sākumā pieņēma Satversmes 81.panta kārtībā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
