Komisijas sagatavotos grozījumus pirmajā lasījumā atbalstīja 92 deputāti.
Parlaments ar pārliecinošu balsu vairākumu nolēma, ka priekšlikumu iesniegšanas termiņš likumprojektam būs 1.septembris, neatbalstot VL-TB/LNNK ierosinājumu noteikt to krietni ātrāk – jau 2.maijā.
Saeimas Juridiskās komisijas sagatavotais likumprojekts piedāvā paplašināt gadījumu skaitu, kad Latvija pieļauj dubultpilsonību saviem pilsoņiem. Likumprojekts nošķir Latvijas trimdinieku pilsonības jautājumu no dubultpilsonības pieļaujamības Latvijas pilsoņiem, kas citas valsts pilsonību dažādu iemeslu dēļ iegūs pēc likumprojekta spēkā stāšanās, skaidrots likumprojekta anotācijā.
Komisija ierosina piešķirt laika ziņā neierobežotas tiesības tiem Latvijas pilsoņiem, kuri laikā no 1940.gada 17.jūnija līdz 1990.gada 4.maijam, glābdamies no PSRS un Vācijas okupācijas režīmu terora, ir atstājuši Latviju kā bēgļi, tikuši deportēti vai minēto iemeslu dēļ nav varējuši atgriezties Latvijā, un viņu pēcnācējiem reģistrēties Iedzīvotāju reģistrā kā Latvijas pilsoņiem. Veicot šādu reģistrāciju, šīs personas varēs saglabāt arī citas valsts pilsonību, ja viņiem tāda ir.
Vienlaikus komisija rosina noteikt, ka Latvijas pilsoņi varēs iegūt vairāku citu valstu pilsonību, vienlaikus saglabājot Latvijas pilsonību. Saskaņā ar projektu dubultā pilsonība varēs izveidoties Latvijas pilsoņiem, kuri ir ieguvuši citas Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Brīvās Tirdzniecības Asociācijas dalībvalsts, NATO dalībvalsts vai tādas valsts pilsonību, ar kuru Latvija ir noslēgusi starptautisko līgumu par dubultpilsonības atzīšanu. Ar īpašu individuālu Ministru Kabineta lēmumu Latvijas pilsonim varēs izveidoties dubultpilsonība arī ar kādas citas valsts pilsonību.
Dubultpilsonība būs pieļaujama arī bērniem, kuriem viens vai abi vecāki ir Latvijas pilsoņi un kuri dzimuši ārpus Latvijas, ja viņi ar dzimšanas brīdi, pamatojoties uz likumu, iegūst citas valsts pilsonību, kā arī personām, kuras citas valsts pilsonību, pamatojoties uz likumu, ieguvušas laulību rezultātā.
Juridiskā komisija skaidro, ka šāda regulējuma nepieciešama ir "tiesībpolitiski nozīmīga Latvijai kā nacionālai valstij, lai nezaudētu savu pilsoņu kopumu un identitāti globalizācijas, eiropeiskās integrācijas un ekonomiskās migrācijas procesos".
Tāpat likumprojekts risina sasāpējušo ārvalstīs dzimušo bērnu jautājumu, paredzot, ka Latvijas pilsonību iegūst visi bērni, kuriem viens vai abi vecāki ir Latvijas pilsoņi un kuri dzimuši ārpus Latvijas. Tādā veidā Latvijas valsts uzņemas atbildību un tiesisko aizsardzību arī par tiem Latvijas pilsoņu bērniem, kas dzimst ārvalstīs.
Likumprojekts arī paredz tiesības reģistrēt adoptēto bērnu kā Latvijas pilsoni, ja adopcijas brīdī viens vai abi adoptētāji ir Latvijas pilsoņi.
Jau vēstīts, ka Saeimas Juridiskā komisija pagājušajā nedēļā, uzsākot darbu pie grozījumiem Pilsonības likumā, nolēma veidot apakškomisiju, kas strādās pie likuma jaunās redakcijas sagatavošanas.
Komisija skatīja divu Saeimas frakciju iesniegtos likumprojektus, kā arī Valsts prezidenta Valda Zatlera vēstuli ar priekšlikumiem Pilsonības likuma grozījumiem, un nolēma izskatīšanai Saeimā virzīt saturiski plašāko likumprojektu, kas ne vien paredz risināt dubultpilsonības jautājumu trimdas latviešiem, bet skata arī citas aktuālas problēmas.
Jau vēstīts, ka Saeimas Prezidijs februāra sākumā nodeva parlamenta Juridiskajai un Pilsonības likuma izpildes komisijai Valsts prezidenta Valda Zatlera iesniegtos "dubultpilsonības grozījumus", kas paredz atļaut dubultpilsonību visiem trimdā dzīvojošiem Latvijas pilsoņiem un viņu pēctečiem neatkarīgi no dzīvesvietas, automātiski piešķirt Latvijas pilsonību ārzemēs dzimušajiem bērniem, kuriem tikai viens no vecākiem ir Latvijas pilsonis, un uzņemt pilsonībā pēc 1991.gada dzimušos Latvijas nepilsoņu bērnus, neprasot vecāku iesniegumu.
Vēl iepriekš Saeima nolēma nodot izskatīšanai komisijās nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"–TB/LNNK (VL-TB/LNNK) atkārtoti ierosinātos grozījumus Pilsonības likuma, kas ļautu ārzemēs dzīvojošiem Latvijas pilsoņiem pieņemt dubultpilsonību.
Saskaņā ar nacionālās apvienības priekšlikumu dubultpilsonība būtu iespējama Šveices, Austrālijas, Brazīlijas, kādas ES vai NATO dalībvalsts pilsonim, kurš vēlas atjaunot savu Latvijas pilsonību vai arī Latvijas pilsonim, kurš vēlas iegūt kādas no minēto valstu pilsonībām, vienlaikus saglabājot Latvijas pilsonību. Tas nozīmē, ka iespējamo dubultpilsoņu lokā neietilptu Krievijas un citu NVS valstu pilsoņi, lai gan arī šajās valstīs ir ievērojama latviešu diaspora.
Savus priekšlikumus iesniedza arī apvienība "Vienotība".