Saeima nolemj piekrist kriminālvajāšanas uzsākšanai pret Artusu Kaimiņu
Foto: Saeimas administrācija

Saeima ceturtdien, 4. februārī, atbalstīja lēmuma projektu par piekrišanu kriminālvajāšanas uzsākšanai pret 13. Saeimas deputātu Artusu Kaimiņu. Piekrišana kriminālvajāšanas uzsākšanai neliedz deputātam turpināt pildīt savus amata pienākumus.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Saeimas lēmums, kura projektu pagājušā nedēļā sagatavoja Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija, paredz, ka, pamatojoties uz Ģenerālprokuratūras iesniegumu un Satversmes 30. pantu, Saeima nolemj piekrist kriminālvajāšanas uzsākšanai pret 13. Saeimas deputātu Kaimiņu.

Pirms balsojuma deputāti iesaistījās garās debatēs, daudziem paužot savu personīgo viedokli par balsojumu, Kaimiņu un valdošās koalīcijas darbu. Īpaši aktīvi Kaimiņu debatēs aizstāvēja Jaunās konservatīvās partijas (JKP) frakcija, kuras deputāti arī atbildīgajā komisijā balsoja pret, un kurā patlaban Kaimiņš radis savus lielākos domubiedrus.

Par izdošanu nobalsoja 67 deputāti, pret bija 19, tajā skaitā visa JKP frakcija un vairāk neatkarīgie deputāti, kā arī Ivars Puga (PCL/KPV LV).

Pirms balsojuma debatēs Kaimiņš, atzīstot, ka ir grūti par sevi šajā gadījumā runāt, norādīja, ka Latvijas tiesu praksē neesot gadījumi, kad skatīta apsūdzība pēc panta, pēc kura viņu vēlas apsūdzēt. Kopumā pants, pēc kura Kaimiņu grasās apsūdzēt prokuratūra, mainīts jau divas reizes kopš 2018. gada vasaras.

Kaimiņš uzskata, ka prokurors Māris Urbāns "ir melojis Saeimai", 2018. gadā uz Saeimu nesot lūgumu par kratīšanu pie Kaimiņa pēc panta par partiju nelikumīgu finansēšanu. Tagad Saeimas atbildīgajā komisijā izrādījies, ka prokurors atnesis selektīvus pierādījumus.

"Šī lieta ir sagatavota pa galvu, pa kaklu, un tā ir politisks pasūtījums," teica Kaimiņš, norādot, ka pasūtījums nācis no Aivara Lemberga caur Zaļo un zemnieku savienību.

Debatēs Kaimiņš atminējās, kā notikušas kratīšanas 2018. gada jūnijā, kad izmeklētāji gan neesot izrādījuši interesi par viņa darba kabinetu Saeimā, lai gan vēlējās pārmeklēt pat viņa vecmāmiņas māju.

Kaimiņš atzina, ka bijis spiests dzīvot ilgu laiku kā smagos noziegumos apsūdzēts, kas nav viegli un ko viņš nenovēl nevienam, jo bijis kā "grīdas lupata izvazāts" pa Latvijas medijiem.

Deputāts norādīja, ka ar viņa lietu tagad Saeimas lietvedībā iepazinies tikai 21 Saeimas deputāts, no kuriem 10 ir Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas locekļi. Kaimiņš arī citēja ģenerālprokuroru Juri Stukānu, kurš nesen Saeimas komisijā kritizējis šīs Kaimiņa lietas gaitu līdz šim, nosaucot to par šovu.

Deputāts arī neslēpa sarūgtinājumu pret kolēģiem, kuri tagad gatavi viņu izdot šajā lietā, lai gan neslēpj, ka apšauba šīs lietas pamatojumu. "Netaisos nevienu pārliecināt," teica Kaimiņš, norādot, ka frakcijas jau ir izlēmušas, kā balsot. Opozīcijā visi iestājas viens par otru, bet koalīcijā viegli gatava ziedot uz altāra un durt dunci mugurā, secināja deputāts.

Tikai pēc diviem gadiem saņemot apsūdzību no prokuratūras, Kaimiņš to parādījis deputātam Andrejam Judinam (JV), kurš paudis šaubas par šīs lietas pamatojumu. Kaimiņam gan beidzās maksimāli viņam atļautais debašu laiks, un viņš nevarēja pabeigt savu uzrunu.

Pie frakcijām nepiederošais deputāts Aldis Gobzems teica, ka Kaimiņš ir nodevis gan Gobzemu, gan vēlētājus, taču pret viņu jāizturas taisnīgi. Juridiski Kaimiņš tika aizturēts par partiju nelikumīgu finansēšanu, lai gan viņš partiju nekad nav finansējis ne likumīgi, ne nelikumīgi, jo pats bija finansējams, teica Gobzems.

Arī Gobzems uzskata lietu par politiski motivētu, tāpēc juridiski taisnīgi būtu tagad balsot pret izdošanu. Taču, nojaušot balsojuma iznākumu, viņš teica Kaimiņam, kuru uzskata par iemeslu, kāpēc Kariņa valdība vispār izveidota, ka šodien "tevi nodos" koalīcija, kura viņa vērtīgo balsi bieži izmantojusi. Šī būšot mācība Kaimiņam, kā ir būt nodevējam un kā pret tādiem izturas, teica Gobzems.

Krišjānis Feldmans (JKP) debatēs ironizēja, vai būs kāds Saeimas sasaukums, kam neprasīs Kaimiņa izdošanu kriminālvajāšanai, jo Kaimiņš, 12. Saeimā ar savu kameru filmēdams deputātus, bijis daudziem neērts.

Feldmans atgādināja, ka Jaunās konservatīvās partijas frakcija balsoja arī pret Ata Zakatistova izdošanu kriminālvajāšanai. Feldmans, neminot vārdā, norādīja uz "hūtes" interesēm Kaimiņa neitralizēšanā, kā arī saviem koalīcijas kolēģiem pārmeta divkosību un liekulību, atbalstot Kaimiņa izdošanu.

Gan Kaimiņš, gan Feldmans debatēs atgādināja, ka savulaik Raivis Dzintars (NA) sūtīja dienesta auto, lai atvestu Kaimiņu uz balsojumu par Rīgas domes atlaišanu tad, kad Kaimiņš ar apdegumiem ārstējās slimnīcā, bet tagad gatavs balsot par izdošanu.

Andrejs Judins (JV) debatēs atgādināja, ka, lai gan katrs runā par to, kas ienāk prātā, bet balsojuma būtība ir par to, lai tiesa dara savu darbu. Deputāti nav tiesa un nevar lemt par Kaimiņa vainu, lai gan Judinam tiešām esot jautājumi par lietas būtību.

Ja deputāti nobalsotu pret izdošanu, tad viņi būtu pieņēmuši lēmumu tiesas vietā, teica Judins, norādot, ka 80% deputātu pat nav iepazinušies ar lietas materiāliem. Pēc tiesas lēmuma jau varēs vērtēt, kāda ir bijusi prokuratūras un tiesas darba kvalitāte, taču tagad jādod iespējas darīt darbu tiem, kam ir tiesības izskatīt un lemt taisnīgu tiesu, uzsvēra Judins. Deputātam ir daudz jautājumu par prokuratūras darbu, taču tos var uzdot tikai pēc lietas pilnīgas izskatīšanas.

Deputāts Ralfs Nemiro (PCL/KPV LV) uzsvēra, ka deputātiem tagad nav jālemj par Kaimiņa vainas atzīšanu, tāpēc jānodala emocijas no juridiskiem argumentiem. Nemiro aicināja ļaut tiesai darīt savu darbu. "Kaimiņa kungs nav nedz pirmais, nedz pēdējais," atgādināja Nemiro par deputātu izdošanas gadījumiem.

Nemiro atgādināja, ka priekšvēlēšanu laikā Kaimiņš emocionāli izteicies un apsaukājis citus cilvēkus, bet tagad nonācis šādā situācijā. "Artus, tā ir karma tev par to, ko tu izvēlējies darīt priekšvēlēšanu laikā," teica Nemiro.

JKP deputāts Gatis Eglītis teica, ka nav jurists, bet kā ekonomistam viņam rodoties jautājumi par prokuratūras darbu un resursu izmantošanu, jo Latvijā ilgstoši stagnē korupcijas uztveres indeksā. Deputātam bažas, ka prokuratūra vēršas pret deputātiem tā vietā, lai risinātu nopietnus korupcijas gadījumus.

Ivars Puga (PCL/KPV LV) sacīja, ka ir pret šī procesa tālāku virzību, jo pēc Kaimiņa aizturēšanas gada garumā netika sniegti pierādījumi tam, par ko viņu vainoja,

Andris Kazinovskis atzina, ka nejūsmo par Kaimiņa bieži izteiktajām replikām, taču deputāts secinājis, ka saredz lietā politisku izrēķināšanos un balsos pret izdošanu. Kazinovskis ieteica "KPV LV" frakcijas deputātiem atturēties, jo tomēr katrs no viņiem ir iekļuvis Saeimā, pateicoties Kaimiņam. Deputāts pauda cerību, ka šīs nebūs valdošās koalīcijas beigas. Kazinovskis uzskata, ka Kaimiņš nav pelnījis tādu izrēķināšanos un politiskās karjeras beigas.

Sergejs Dolgopolovs (S) atgādināja, ka 2018. gadā neatbalstīja kratīšanas veikšanu pie Kaimiņa un viņa aizturēšanu, jo lieta bija apšaubāma, turklāt deputātiem bija jābalso par lēmumu, kurā pat nebija minēts deputāta vārds.

Tagad gan Dolgopolovs saka, ka tikai tiesa var izvērtēt Kaimiņa vainu, un deputāts būs priecīgs, ja tiesa pateiks, ka Kaimiņš nav vainīgs. Tas rādīs, ka arī Saeimā ir godīgi cilvēki, Kaimiņš varēs mierīgi gulēt un prasīt arī kompensāciju. Dolgopolovs uzskata, ka tiesas process ir patiesības meklēšana un atrašana, tāpēc tas nav kaitējums reputācijai.

Deputāts Sandis Riekstiņš (JKP) norādīja, ka ir iepazinies ar Kaimiņa lietas dokumentiem un tādu lietu varot ļoti vienkārši sākt pret jebkuru uzņēmēju. "Pagājuši gadi, smagais noziedznieks izčibējis, palicis mazais žuļiks jeb mazais noziedznieciņš," lietas gaitu raksturoja Riekstiņš, iesakot Kaimiņu tiesāt pēc tam, kad 13. Saeima beigs darbu.

Argumentu par lietas noilgumu Riekstiņš noraidīja, norādot, ka izmeklētāji paši novilcinājuši lietu līdz pēdējam brīdim, bet tagad steidzina Saeimu. "Aicinu aizdomāties nevis par Kaimiņu, bet par lietu principā, jo tādu var radīt pret jebkuru no jums. Jautājums tikai par laiku, kad," sacīja Riekstiņš.

Deputāte Anita Muižniece (JKP) atzina, ka viņai nav pārliecības, ka Kaimiņa lieta tiks steidzami izskatīta, jo 13. Saeima jau pirms diviem gadiem lēmusi par citu deputātu izdošanu kriminālvajāšanai, bet lietu izskatīšana ļoti gausa. Muižniece aicināja noraidīt šo izdošanas lūgumu.

Aivars Geidāns (PCL/KPV LV) atgādināja, ka Kaimiņa aizturēšana bija vienīgais tāds gadījums Saeimā, tāpēc lietā bija jābūt ļoti stingriem pierādījumiem. Kaimiņš nav pirmais deputāts, ko Saeima ir izdevusi, bet pret viņu vienīgo tā izturējās, un tas liecina par nevienlīdzīgu attieksmi pret Kaimiņu jau 2018. gadā. Geidāns arī uzskata, ka būtu jāmaina kārtība un šādos gadījumos savs vārds jāsaka arī tiesai pie izdošanas, nevis tikai vienam prokuroram visa atbildība. Tomēr Geidāns balsos par izdošanu cerībā, ka Kaimiņa lietu izskatīs ātri.

Normunds Žunna (JKP) aicināja deputātiem nebūt marionetēm un neatbalstīt šo politiski motivēto un nelikumīgo lēmumu.

Deputāts Juris Jurašs (JKP) pauda pārliecību, ka lieta pret Kaimiņu tika sākta tikai viena oligarha vēlmes noņemt Kaimiņu no politiskās trases pirms Saeimas vēlēšanām. Jurašs zināja teikt, ka vairāki KNAB izmeklētāji jau sākotnēji atteikušies šo lietu uzņemties.

"Padomājam, kādā procesā mēs tagad visi piedalāmies? Mums jāvērtē, vai process nav politiski motivēts, ne jau mums jāspriež tiesa," teica Jurašs. Deputāts pārmeta prokuroram Urbānam, ka tas savās rokās tur vairākus politiski safabricētus kriminālprocesus. Jurašs atgādināja, ka Urbāns deputātus jau piemānīja 2018. gada, tad kāpēc viņam ticēt tagad.

"Šis nav balsojums par deputāta izdošanu. Šis ir balsojums par to, kāda valsts mēs esam," atgādināja Jurašs, aicinot balsot pret un aizdomāties par līdzību ar Alekseju Navaļniju, par kura atbrīvošanu rīta pusē nobalsoja Saeima īpašā paziņojumā.

Regīna Ločmele (S) aicināja deputātus iedomāties un nomainīt Kaimiņa vārdu ar Nila Ušakova vārdu, jo arī pret viņu rosinātās lietas izgāzušās, lai gan Ušakovs no amata tika atbrīvots un publiski veiktas kratīšanas viņa mājās. "Politiski motivēta, safabricēta lieta, tā jūs sakāt par Kaimiņu, bet kā ar Ušakovu?" sacīja Ločmele. Tomēr viņa uzskata, ka Kaimiņš jāizdod un gala vārds jāsaka tiesai.

"Delfi" jau ziņoja, ka Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija trešdien, 27. janvārī, turpinot jau agrāk iesākto diskusiju, pēc teju pusotru stundu ilgām debatēm nobalsoja par Saeimas lēmuma projektu, kas dod piekrišanu kriminālvajāšanas uzsākšanai pret Kaimiņu.

Par Kaimiņa izdošanu nobalsoja 10 deputāti, pret bija divi un divi atturējās. Par balsoja Janīna Kursīte-Pakule (NA), Aldis Adamovičs (JV), Iveta Benhena-Bēkena (KPV LV), Ilmārs Dūrītis (AP), Raivis Dzintars (NA), Janīna Jalinska (ZZS), Ainars Latkovskis (JV), Andris Skride (AP), Jānis Vucāns (ZZS), Atis Zakatistovs. Pret balsoja Linda Medne (JKP) un Normunds Žunna (JKP), bet Vitālijs Orlovs (S) un Artūrs Rubiks (S) atturējās.

Satversmes 30. pants paredz, ka pret Saeimas locekli nevar uzsākt kriminālvajāšanu bez Saeimas piekrišanas, tādēļ Saeimai jāpieņem lēmums.

Arī pēc šāda lēmuma Kaimiņš varēs turpināt darbu Saeimā tāpat kā vairāki citi viņa kolēģi, par kuru izdošanu kriminālvajāšanai jau lēmusi 13. Saeima.

Diskusijas komisijā ieilga kopumā triju sēžu garumā, jo deputātiem radās jautājumi par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja, kā arī prokuratūras darbu, jo laikā kopš 2018. gada jūnija, kad Kaimiņš tika aizturēts Saeimas namā, divas reizes jau mainīta apsūdzība, ar katru reizi to mīkstinot.

Tāpat vairākus deputātus nodarbināja jautājums, vai vēršanās pret Kaimiņu nav bijis mēģinājums ietekmēt viņa politisko darbību.

Tomēr neraugoties uz bažām par šīs lietas iespējamu politisku motivāciju, deputātu vairākums atzina, ka taisnību var noskaidrot tikai tiesa nevis pati Saeima, tādēļ jāļauj tiesu sistēmai darīt tās darbu. Ja Saeima atteiktos izdot Kaimiņu kriminālvajāšanai, tad tas mestu šaubu ēnu pār visu Saeimu, izskanēja sēdē, pat atgādinot no savulaik Saeimas lemto pret kratīšanu pie deputāta Ainārs Šlesera 2011. gada pavasarī, kas noveda pie 10. Saeimas atlaišanas.

Kaimiņš šo lietu komisijas sēdē novērtēja sekojoši: "Ja nebūtu pa šo laiku Satversmes tiesa lēmusi, ka arī kriminālvajāšanai izdotam deputātam ir tiesības strādāt Saeimā, tad šādas lietas vispār nebūtu, jo šī ir sākta ar mērķi, lai Kaimiņam liegtu iespēju strādāt Saeimā."

Viņš uzskata, ka prokurors ir melojis 2018. gada jūnijā, kad Kaimiņu aizveda no Saeimas sēžu zāles un viņš kļuva par smagos noziegumos apsūdzētu personu, ar tādu apzīmējumu dzīvojot vairāk nekā gadu. "Sākotnējā apsūdzība bija par to, ka Kaimiņš nelikumīgi finansējis partiju "KPV LV" un norādījis nepatiesas ziņas savā amatpersonas deklarācijā. Viss haoss un ātrums, ar kādu 2018. gada jūnijā mani izveda no Saeimas kā noziedznieku. Es to redzu tā, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), varbūt ne viss, spēj strādāt kā pasūtījumu galds. Ja nebūtu Satversmes tiesas sprieduma, pēc kura Atis Zakatistovs, Juris Jurašs var turpināt deputāta pienākumus, šī shēma, ka, tikko deputāts tiek apsūdzēts kādos krimināllikuma pantos, tā momentā viņš tiek noņemts no politiskās skatuves," teica Kaimiņš.

"Urbāna kungs atnāk ar vienu pantu, ka apsūdzēts smagos noziegumos. Es nekādas liecības nedodu, jo nesaprotu, par ko man īsti jādod liecības. Paiet gads un tiek nomainīts pants uz to, ka nu jau esmu savā uzņēmumā viltojis grāmatvedību. Atkal paiet pusgads, un tad pēkšņi es esmu nodarbojies ar svešu uzņēmumu grāmatvedības dokumentu viltošanu. Pants kā aisbergs izkūst līdz 217. panta pirmajai daļai, kura ir tā vieglākā, bet man visu laiku ir kaut kā jāatkaujas," kolēģiem stāstīja deputāts.

Viņš ir absolūti pārliecināts, ka, zina cilvēkus, kas izpildīja dokumentācijas darbus, pratināšanas, sagatavošanās procesam, proti, to darījuši "Aivaram Lembergam lojāli pilsoņi". Lemberga ieinteresētību vērsties pret viņu Kaimiņš skaidro ar to, ka vienmēr uzskatījis, ka "Lembergs ir Latvijas lielākā nelaime", un no tribīnes viņu atklāti saucis par smagos noziegumos apsūdzētu, un tagad pretī dabūjis tieši to pašu.

Kaimiņš sacīja, ka, ja kāds kolēģis uzskata, ka Kaimiņš no aizturēšanas 2018. gadā, kam sekoja "KPV LV" labs rezultāts 13. Saeimas vēlēšanās, ir guvis kādus "politiskus bonusus", tad "jūs stipri maldāties, ja domājat, ka man vajadzīgi šie politiskie bonusi". "Ja laika mašīna mums ļautu patīt tagad atpakaļ laiku un pajautātu man, vai vispār kāpt vai nekāpt iekšā šajā duļķī – politikā Latvijā – , es četrpadsmit reizes vairāk pārdomātu tādu lēmumu. Tas viss, kā divu gadu laikā tevi kā vecu, netīru grīdas lupatu izvazā... Mērķis bija politiska un finansiāla kastrācija, kas bija vērsta pret mani. Proti, noņemt mani nost no politiskās skatuves un vērsties pret man piederošo uzņēmumu," teica Kaimiņš.

Jau ziņots, ka pērn oktobrī Ģenerālprokuratūra Saeimā nogādāja lūgumu dot piekrišanu, lai Saeimas deputātu Artusu Kaimiņu varētu saukt pie kriminālatbildības.

Kaimiņam izvirzītā apsūdzība mainīta uz maigāku pantu – ja sākotnēji kriminālvajāšana tika rosināta par grāmatvedības noteikumu pārkāpšanu mantkārīgā nolūkā, kas radījis būtisku kaitējumu, tad tagad to plānots celt vienkārši par grāmatvedības noteikumu pārkāpšanu.

KNAB kriminālvajāšanu pret Kaimiņu rosināja par Krimināllikuma 217. panta 3. daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu – grāmatvedības un statistiskās informācijas noteikumu pārkāpšanu mantkārīgā nolūkā, kas radījis būtisku kaitējumu valsts varai vai pārvaldības kārtībai vai ar likumu aizsargātām personas interesēm. Par šādu normas pārkāpumu varētu piemērot brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem, piespiedu darbu vai naudas sodu.

Prokuratūras preses sekretāre Aiga Eiduka informēja, ka prokuratūra lūdz Saeimai piekrist izdot Kaimiņu kriminālvajāšana pēc Krimināllikuma 217. panta 1. daļas par uzņēmumam vai organizācijai likumos noteikto grāmatvedības dokumentu, gada pārskatu, statistikas pārskatu vai statistiskās informācijas slēpšanu vai viltošanu. Par šādas normas pārkāpumu var piemērot brīvības atņemšanu līdz vienam gadam, piespiedu darbu vai naudas sodu.

Jau ziņots, ka 2020. gada janvāra beigās KNAB jau bija pieņemts lēmums piemērot Kaimiņam aizdomās turētā statusu pēc Krimināllikuma panta par grāmatvedības noteikumu pārkāpšanu. Tas tika darīts, jo izmeklēšanas laikā iegūti papildu pierādījumi un mainījušies noziedzīga nodarījuma faktiskie apstākļi.

Vienlaikus birojs pieņēma lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu noziedzīga nodarījuma sastāva trūkuma dēļ daļā pret Kaimiņu par politiskās organizācijas nelikumīga finansējuma pieņemšanu lielā apmērā un par nepatiesu ziņu norādīšanu deklarācijā.

KNAB izmeklētāja pieņēma lēmumu par Kaimiņa krimināllietas nodošanu prokuroram kriminālvajāšanas sākšanai par grāmatvedības dokumentu viltošanu mantkārīgā nolūkā.

Tomēr prokurors pieņēma lēmumu par KNAB lēmuma atcelšanu un krimināllietas atdošanu KNAB izmeklēšanas turpināšanai. KNAB šo prokurora lēmumu bija pārsūdzējis augstākstāvošam prokuroram, taču sūdzība tika noraidīta.

Tāpat ziņots, ka KNAB sākotnēji kriminālprocesā par iespējamu nelikumīgu partijas "KPV LV" finansēšanu 2018. gada jūnijā aizturēja Saeimas deputātu Kaimiņu, toreizējo Kaimiņa partijas biedru un "KPV LV" valdes locekli Zakatistovu un uzņēmēju Viesturu Tamužu. Vēlāk trijotne tika atbrīvota.

Vēlāk lieta tika sadalīta, jo KNAB lūdza sākt kriminālvajāšanu pret Zakatistovu un Tamužu.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

13. Saeima KPV LV Aldis Gobzems Artuss Kaimiņš Ģenerālprokuratūra Ivars Puga Jaunā konservatīvā partija (JKP) KNAB Saeima
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form