Saeima 'noņem' juridiskos šķēršļus pieminekļa Uzvaras parkā nojaukšanai
Foto: Kārlis Dambrāns, DELFI

68 deputātiem balsojot "par" un 18 balsojot "pret", Saeima ceturtdien, 12. maijā, atbalstīja Ārlietu komisijas izstrādāto juridisko risinājumu, kādā veidā būs iespējams nojaukt pieminekli Uzvaras parkā, Pārdaugavā.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Saeima atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus likumā "Par 1994. gada 30. aprīlī Maskavā parakstītajiem Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līgumiem", proti, no šā gada 16. maija apturēt 13. pantu Krievijas un Latvijas valdību vienošanās dokumentā par Latvijā dzīvojošo Krievijas militāro pensionāru un viņu ģimenes locekļu sociālo aizsardzību.

Minētais pants nosaka, ka Latvija nodrošina memoriālo būvju, tostarp pieminekļa Uzvaras parkā saglabāšanu Latvijā.

Saeima lēma papildināt likumu ar pantu, ka līgumu darbība tiks apturēta no 2022. gada 16. maija līdz brīdim, kad Krievija izbeidz starptautisko tiesību pārkāpumus attiecībā uz Ukrainu, tajā skaitā izved savus bruņotos spēkus no Ukrainas teritorijas un pilnībā atjauno Ukrainas teritoriālo integritāti un suverenitāti atbilstoši starptautisko tiesību prasībām, un pilnībā atlīdzina Ukrainai par jau izdarītājiem starptautisko tiesību pārkāpumiem.

Diskutējot par Ārlietu komisijas priekšlikumu, deputāti pauda atšķirīgus viedokļus un vērtējumus, lēmumu raksturojot kā drosmīgu soli pretī "okupācijas simbola" nojaukšanai, tāpat tika pausts, ka pieminekļa nojaukšana radīs nebijušas negācijas daļā sabiedrības, bet atsevišķi deputāti pauda pārliecību, ka piemineklis netiks nojaukts 13. Saeimas laikā.

Rīgas mērs Mārtiņš Staķis jau paziņojis, ka, visticamāk, pieminekli Pārdaugavā neizdosies demontēt līdz Saeimas vēlēšanām. Tikmēr portālā "ziedot.lv" sākta ziedojumu vākšana Pārdaugavā, Uzvaras parkā, esošā pieminekļa nojaukšanai, aizvadītās nakts laikā ziedojumos saņemot 42 607 eiro.

Krievijas armijas izvešana un pensionāru aizsardzība

1994. gada 30. aprīlī Latvija un Krievija parakstīja četrus savstarpēji saistītus starptautiskos līgumus, kas noteica Krievijas bruņoto spēku izvešanas no Latvijas teritorijas nosacījumus un termiņus, kā arī paredzēja citus ar Krievijas armijas izvešanu saistītos jautājumus. Vēlāk visus šos starptautiskos līgumus apstiprināja Saeima, 1994. gada 24. novembrī pieņemot likumu "Par 1994. gada 30. aprīlī Maskavā parakstītajiem Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līgumiem".

Noslēgto līgumu pamatmērķis bija pēc iespējas ātrāk un ar mazākajām iespējamām negatīvām sekām izvest no Latvijas teritorijas Krievijas armiju. Viens no šiem starptautiskajiem līgumiem ir arī Latvijas valdības un Krievijas valdības vienošanās par Latvijas teritorijā dzīvojošo Krievijas militāro pensionāru un viņu ģimenes locekļu sociālo aizsardzību.

Vienošanās primārais objekts ir Krievijas militāro pensionāru sociālie jautājumi, proti, nodrošināt, ka iedzīvotāju daļai, kas kā militārpersonas turpina dzīvot Latvijā, ir noregulēti īpašuma, pensiju, medicīnisko pakalpojumu, izglītības un kultūras organizāciju jautājumi.

Vienlaikus vienošanās 13. pantā noteic: "Saskaņā ar starptautisko praksi Latvijas Puse nodrošina memoriālo būvju un karavīru masu apbedījuma vietu sakopšanu, labiekārtošanu un saglabāšanu Latvijas Republikas teritorijā, kā arī neliek Šķēršļus mirušo militāro pensionāru un viņu ģimenes locekļu apglabāšanai un apbedīšanas rituālu veikšanai. Tādā pašā veidā Krievijas Puse nodrošina memoriālo būvju un latviešu, līvu un Latvijas pilsoņu, kuri gājuši bojā karu un represiju rezultātā Krievijas Federācijas teritorijā, apbedījuma vietu sakopšanu."

Krievijas agresija Ukrainā mudina apturēt vienošanos

Atbilstoši Ārlietu ministrijas Saeimas Ārlietu komisijai sniegtajai informācijai, būve Pārdaugavā, kura tiek dēvēta arī par "Uzvaras pieminekli", Latvijas un Krievijas diplomātiskajā sarakstē esot atzīta par vienošanās 13. panta objektu. Apliecinot gatavību uzturēt un saglabāt pieminekli, Latvija vērtēja to par vietu, kurā Latvijas iedzīvotāji var pieminēt II pasaules karā kritušos un kara beigas.

"Neskatoties uz Latvijas sabiedrības pretrunīgo attieksmi pret pieminekļa vēstījumu, Latvijas puse ir godprātīgi pildījusi savas saistības gandrīz trīsdesmit gadu garumā un arī turpmāk apņemas rīkoties atbilstoši starptautisko tiesību prasībām," apgalvo Saeimas komisija.

Tajā pašā laikā komisija norāda uz Krievijas iebrukumu Ukrainā. "Starptautiskajai kopienai, tostarp Latvijai, ir pienākums sadarboties, kā arī tiesības veikt pretpasākumus, lai motivētu Krieviju pārtraukt veiktos starptautisko tiesību pārkāpumus un pilnībā atlīdzināt par jau izdarītajiem pārkāpumiem," secina komisija.

"Krievijas amatpersonu izteikumi un informatīvās telpas saturs ir vērsti uz to, lai attaisnotu Krievijas armijas darbības Ukrainā ar nepieciešamību izskaust fašismu un novērst genocīdu. Tā saucamās "speciālās militārās operācijas" mērķis tiek bieži pielīdzināts Padomju armijai un tās paveiktajam, atbrīvojot Eiropas valstis no fašisma. Tādējādi, Padomju armijas tēls un tās simbolika šobrīd asociējas ar Krievijas agresiju un tās bruņoto spēku pastrādātajiem noziegumiem Ukrainā. Krievijas bruņoto spēku veiktās noziedzīgās darbības Ukrainā un Krievijas propagandas retorika, kas attaisnot šādu rīcību, ir diskreditējusi pieminekļa [Uzvaras parkā] simbolismu kā par Padomju armijas uzvaru pār fašismu un karā kritušo piemiņas vietu," norāda komisija.

Saeimas Ārlietu komisija pieņēma lēmumu apturēt Latvijas un Krievijas vienošanās 13. panta darbību līdz brīdim, kad Krievija izbeidz starptautisko tiesību pārkāpumus attiecībā uz Ukrainu, tajā skaitā izved savus bruņotos spēkus no Ukrainas teritorijas un pilnībā atjauno Ukrainas teritoriālo integritāti un suverenitāti atbilstoši starptautisko tiesību prasībām, un pilnībā atlīdzina Ukrainai par jau izdarītājiem starptautisko tiesību pārkāpumiem.

Tāpat komisijā uzver, ka izmaiņas "ir iemesls uzskatīt, ka Latvijas pienākumi atbilstoši vienošanās 13. pantam vairs neattiecas uz tādu būvi kā piemineklis [Uzvaras parkā]".

"Vienošanās 13. panta apjomu nosaka vārdkopa "[s]askaņā ar starptautisko praksi". Pēdējo gadu laikā ir mainījusies ģeopolitiskā situācija un līdz ar to arī starptautiskā prakse, kur arvien vairāk valstu kritiski izturas pret kara simbolikas saglabāšanu. Starptautiskā prakse mainās vēl jo vairāk līdz ar Ukrainā notiekošo karu, jo Padomju armijas tēls un tās simbolika šobrīd asociējas ar Krievijas agresiju un tās bruņoto spēku pastrādātajiem noziegumiem Ukrainā. Tādējādi nav uzskatāms, ka Latvijai arī turpmāk būtu pienākums saglabāt tādas būves kā pieminekli saskaņā ar vienošanās 13. pantu," pamato komisija.

Portāls "Delfi" jau vēstīja, ka koalīcija atbalstīja Saeimas Ārlietu komisijas minēto priekšlikumu, tādējādi sperot "pirmo soli no vairākiem", kas dos iespēju pašvaldībām lemt par padomju okupācijas pieminekļu likteni, tostarp Rīgas domei – par pieminekļa Uzvaras parkā nākotni.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus
Lasi vēl
 
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.