Saeima noraida ieceri ļaut ST vērtēt referendumu būtības atbilstību valsts pamatiem
Foto: DELFI

Saeima ceturtdien nenodeva komisijām Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) iesniegto priekšlikumu dot Satversmes tiesai (ST) tiesības vērtēt, vai tautas nobalsošanai virzītais Satversmes grozījumu projekts vai likumprojekts ir pieļaujams demokrātiskā sabiedrībā vai neapdraud Latvijas kā nacionālas valsts pamatus.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Pret ierosinājumu ceturtdien no parlamenta tribīnes iebilda deputāte, kādreizējā ST tiesnese Ilma Čepāne (V), norādot, ka šādu izvērtēšanu varētu uzticēt Centrālajai vēlēšanu komisijai, turklāt būtu jāsagaida Konstitucionālo tiesību ekspertu komisijas atzinumu šajā jautājumā.

Šobrīd tiesību aktos nav noteikta institūcija, kura varētu dot savu vērtējumu par tautas nobalsošanai virzītajiem projektiem, skaidro ZZS, atgādinot, ka Saeima jau nodeva izskatīšanai komisijās ieceri Satversmē aizliegt rīkot referendumus par valstiskuma pamatu jautājumiem.

ZZS norāda, ka ir būtiski garantēt, lai nepamatoti netiek ierobežotas Satversmē noteiktās tautas nobalsošanas tiesības, tāpēc ir nepieciešams tiesisks regulējums tautas tiesību aizsardzībai.

ZZS arī atgādina, ka ST priekšsēdētājs Gunārs Kūtris, paziņojot par lietas ierosināšanu par valodas referenduma atbilstību Satversmei, ierosināja izvērtēt, vai "kādai no valsts institūcijām nebija jādara kaut kas, lai izvērtētu procedūras atbilstību vai iesniegtā likumprojekta atbilstību Satversmei".

Pēc likumprojekta iesniedzēju ieskata, šādu Satversmes grozījumu projekta vai likuma projekta virzīšanas tautas nobalsošanai pieļaujamību kvalificēti un autoritatīvi var izvērtēt Satversmes tiesa, garantējot arī tautas tiesības piedalīties likumdošanas procesā.

Jau ziņots, ka Saeima vērtēs ZZR priekšlikumu Satversmē noteikt, ka "tautas nobalsošanai nevar nodot Satversmes grozījumu projektu vai likuma projektu, kas nav pieļaujams demokrātiskā sabiedrībā vai apdraud Latvijas kā nacionālas valsts pamatus".
Iepriekš arī Nacionālā apvienība VL-TB/LNNK piedāvāja grozīt Satversmi, 77.pantā nosakot, ka nav grozāms Satversmes, 1., 2., 3., 4. un 77.pants. Vienlaikus attiecībā uz Satversmes 6.pantu, kas nosaka vēlēšanu sistēmu, tiktu saglabāta līdzšinējā grozīšanas kārtība - grozījumu apstiprināšana tautas nobalsošanā. Tas ļautu turpināt diskusiju par iespējamu vēlēšanu sistēmas maiņu.

Jau ziņots, ka koalīciju veidojošās partijas "Vienotība", Zatlera Reformu partija (ZRP) un Nacionālā apvienība VL-TB/LNNK kopīgā paziņojumā aicināja visu tautību Latvijas pilsoņus balsot pret krievu valodu kā otru valsts valodu, aktīvi piedaloties gaidāmajā referendumā par Satversmes grozījumiem. Savukārt vairāki opozīcijā esošās un pamatā krievvalodīgo atbalstītās apvienības "Saskaņas centrs" politiķi - Saeimas frakcijas līderis Jānis Urbanovičs, deputāts Nikolajs Kabanovs, Rīgas mērs Nils Ušakovs un citi - paziņojuši, kareferendumā balsos par valsts valodas statusu krievu valodai.

Referendums paredzēts 18.februāri, taču Nacionālā apvienība VL-TB/LNNK ir iesniegusi Satversmes tiesā (ST) 30 deputātu parakstītu pieteikumu, laiapstrīdētu referenduma leģitimitāti, apturētu tā norisi un vērtētu tā atbilstību Satversmes "satura kodolam" un valsts iekārtas pamatprincipiem. ST pēc deputātu pieteikuma ierosināja lietu, taču referenduma norisi neapturēja.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Gunārs Kūtris Ilma Čepāne Nils Ušakovs Valodas referendums
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form