Likumprojekti paredzēja no 2017.gada mainīt pašvaldību vadītāju ievēlēšanas kārtību, ieviešot tiešas mēru vēlēšanas, kurās par kandidātiem balsotu iedzīvotāji un par mēru ievēlētu kandidātu, kurš saņemtu vairāk nekā 50% vēlētāju atbalstu. Pašlaik pašvaldības mēru ievēl deputāti.
Likumprojektu iesniedzēji uzsvēruši, ka projektu galvenie mērķi ir atjaunot iedzīvotāju uzticību politiķiem un ticību saviem spēkiem, kā arī panākt, "lai vietējās varas darbs būtu vairāk orientēts uz iedzīvotāju prasībām un vajadzībām".
Likumprojekti paredzēja arī tiesību un pienākumu pārdali starp domi, domes priekšsēdētāju un mēru, stingrāk nodalot lēmējvaru no izpildvaras. Ieviešot jauno sistēmu, mērs būtu atbildīgs par pašvaldības sociālās un ekonomiskās attīstības jautājumiem, pārvaldītu pilsētas saimniecību, kā arī pildītu citas funkcijas saskaņā ar savām pilnvarām, savukārt dome nodrošinātu kontroli pār mēra darbu.
SC norādījusi, ka, esot šādai kārtībai, pieaugtu sabiedrības uzticība politiķiem, jo mēru vēlēs iedzīvotāji, kas izslēgs iespēju, ka "cilvēks pie amata tiek intrigu un aizkulišu politiskā tirgus rezultātā".
Vienlaikus politiķi nevarēšot "atslābt uzreiz pēc vēlēšanām un izvairīties no atbildības", jo iedzīvotājiem tiks dota iespēja pašiem izvēlēties pašvaldības attīstības virzienus, neuzticot to partiju koalīcijām, kuras bieži nevar vienoties savā starpā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
