Saeima noraida NA ieceri 16.martu noteikt par atceres dienu
Foto: F64

Saeimas deputāti ceturtdien noraidīja Nacionālās apvienības (NA) iesniegto likumprojektu, kas paredzēja atjaunot 16.martu kā atceres dienu un nosaukt to par Latviešu nacionālo karavīru atceres dienu.

Par šī likumprojekta nodošanu komisijām nobalsoja tikai 18 deputāti – visi NA frakcijas deputāti, kā arī Uldis Augulis, Augusts Brigmanis, Iveta Grigule, Jānis Vucāns no Zaļo un zemnieku savienības. Par balsoja arī Ingūna Rībena no "Vienotības". Pret bija 63 tautas kalpi, bet atturējās trīs deputāti – Andris Buiķis (V), Ilona Jurševska un Kārlis Seržants no ZZS.

Jau iepriekš bija zināms, ka koalīcijas partneru atbalsta šai NA iecerei nav – premjers Valdis Dombrovskis (V) skaidroja, ka 16.marts diez vai ir datums, kura izraudzīšana vienotu sabiedrību, tieši otrādi - drīzāk to šķeltu. Arī Reformu partijas (RP) pārstāve Inese Lībiņa - Egnere pauda, ka 16.marts nebūtu atceres diena visai sabiedrībai, un labākais kritušo karavīru atceres datums ir Lāčplēša dienā, 11.novembrī.

Arī vairāki portāla "Delfi" aptaujātie eksperti par šo ieceri izteikušies noraidoši, paužot, ka NA mērķis nemaz nav gūt Saeimas atbalstu – galvenais uzdevums ir pievērst sev uzmanību un uzsvērt savas atšķirības no citiem politiskajiem spēkiem.

Politologs Juris Rozenvalds uzskata, ka leģiona veterāniem ir jāsaglabā tiesības pieminēt savus kritušos biedrus un likt ziedus pie Brīvības pieminekļa, bet ir jānovelk līnija, ka 16. marts ir diena, kas nav saistīta ar Latvijas valsti, jo šis datums ir saistīts ar karavīriem nacistiskās Vācijas militāro formējumu ietvaros.

Savukārt Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Andris Sprūds teica, ka 16. martā Rīgā notiekošie pasākumi daudzus gadus ir izsaukuši skaļu rezonansi ne tikai Latvijā, bet arī starptautiski, tomēr pēdējos gados šīs dienas aktualitāte mazinājusies. Tas skaidrojams ar to, ka valsts savu pozīciju par 16.martu ir izteikusi pietiekami skaidri - tā Latvijā nav oficiāli atzīmējama diena un nav valstisks pasākums, bet lielā mērā ir nevalstisku organizāciju aktivitāte un politisku grupu interešu un vēlmju izrādīšana.

Savukārt sociologs Arnis Kaktiņš sacīja – Lāčplēša diena, 11. novembris, kad daudzi iedzīvotāji piemin kritušos Latvijas brīvības cīnītājus, nav tā diena, kad politiķi var izpausties. Ir jāatrod kādas citas dienas un iespējas, kas atļauj šo "paskandalēšanos" - tam piemērotas dienas ir 16. marts un 9.maijs. Līdz ar vēlēšanu tuvošanos Nacionālās apvienības politiķi nežēlo enerģiju, lai atgādinātu šo datumu vēsturisko nozīmīgumu, sacīja Kaktiņš.

NA sagatavotā likumprojekta anotācijā teikts, ka ar likuma izmaiņām "tiks atjaunots vēsturiskais taisnīgums, veicinot valsts oficiālās varas un sabiedrības cieņpilnu attieksmi pret latviešu nacionālajiem karavīriem".

Pirmoreiz 16.martu kā piemiņas dienu 1952.gadā ASV ierosināja atzīmēt bijušo leģiona karavīru organizācija "Daugavas Vanagi", jo 1944.gadā no 16. līdz 19.martam abas Latviešu leģiona divīzijas pirmoreiz darbojās kopīgi pret Sarkano armiju Austrumu frontē pie Veļikajas upes.

Latvijā pirmo reizi 16. martu kā latviešu leģionāru atceres dienu atzīmēja 1990.gadā.
1998. gadā 6. Saeima 16. martu noteica kā oficiālu leģionāru atceres dienu, taču 2000.gadā jau nākamais Saeimas sasaukums svītroja 16. martu no atzīmējamo dienu saraksta.

Source

www.DELFI.lv

Tags

Daugavas Vanagi Valdis Dombrovskis
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form

Komentāri
komentēt kā anonīms lietotājs
Komentējot Jūs piekrītat Lietošanas noteikumiem
Lasīt komentārus Lasīt komentārus