Saeima noraida NA priekšlikumu mācības mazākumtautību skolās nodrošināt tikai latviešu valodā
Foto: Shutterstock

Saeima ceturtdien, 3. martā, noraidīja Nacionālās apvienības izstrādātos likumprojektus, kas paredz jau šogad mazākumtautību skolās nodrošināt mācības tikai latviešu valodā. Koalīcijas partneri pirmdien, 28. februārī, vienojās par mērķi – izglītību tikai valsts valodā ieviest pakāpeniski sešu gadu periodā.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

NA bija izstrādājusi likumprojektu paketi sabiedrības saliedētībai un latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas stiprināšanai izglītībā un darba tirgū.

NA rosināja paredzēt, ka valsts dibinātās augstskolās studiju programmas, kas norit Eiropas Savienības (ES) oficiālajās valodās, būs jānodrošina arī valsts valodā. Tāpat iesniegti grozījumi, kas paredz liegt darba sludinājumos un līgumos pieprasīt svešvalodas prasmi, ja tā nepieciešama saziņai ar Latvijas pastāvīgajiem iedzīvotājiem.

Viens no NA iesniegtajiem priekšlikumiem paredzēja no šī gada septembra mazākumtautību skolām pāriet uz mācībām pilnībā latviešu valodā. "Šobrīd mazākumtautību pamatskolās valsts valodā norit 50-80% mācību procesa, bet vidusskolās – viss mācību process, saglabājot skolēniem iespēju dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus," norādīja apvienībā.

NA piedāvāja ar 2022./2023. mācību gadu pilnībā pāriet uz mācībām latviski pamatizglītības un vidējās izglītības posmā. Partijas ieskatā līdzšinējā pāreja veicinājusi integrācijas procesu, nodrošinot ikvienam bērnam vienlīdzīgas iespējas iegūt kvalitatīvu izglītību un būt konkurētspējīgam darba tirgū.

Pirmdien preses konferencē pēc koalīcijas sanāksmes Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) norādīja uz nepieciešamību stiprināt sabiedrības saliedētību un vienotību, ko iespējas panākt, izglītības procesu nodrošinot tikai valsts valodā. No premjera paustā izriet, ka sešu gadu periodā plānots panākt, lai izglītības procesā bērni un jaunieši netiktu dalīti pēc viņu dzimtās valodas.

Koalīcijas vairākums atbalstījis Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) priekšlikumu pakāpeniski pāriet uz mācībām valsts valodā sešu gadu periodā. Pirmās izmaiņas iecerētas ar 2023./2024. mācību gadu. "Mums nevajag šķirot bērnus. Tas ir svarīgi valsts stiprināšanā," uzsvēra Kariņš.

Izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (JKP) informēja, ka IZM tuvākā mēneša laikā sagatavos konkrētus likumprojektus un grozījumu Ministru kabineta noteikumos, lai izglītības procesā atteiktos no mazākumtautību programmām.

Ministre gan uzsvēra, ka izglītības procesā tiks saglabāti moduļi, kuru ietvaros būs iespējams apgūt mazākumtautību valodu, kultūru un ģeogrāfiju.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus

Tags

Anita Muižniece IZM Izglītības un zinātnes ministrija Krišjānis Kariņš Ministru prezidents Saeima
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form